BIZNESS

Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka līdz 30.jūnijam visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Šis termiņš nav saistošs SIA, kurās ir viens dalībnieks. Nodalījums ir dokuments, ko veido vienā reizē izdarīto ierakstu kopums, kas atspoguļo pilnu aktuālo dalībnieku sastāvu, savukārt dalībnieku reģistrs ir šo dokumentu kopums. Izmaiņas dalībnieku reģistrā noteica Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā, dēvēti arī par antireiderisma grozījumiem, bet prasību izpildi viena īpašnieka SIA atviegloja Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 4.jūnijā. Prasību izpilde atvieglota viena īpašnieka SIA Komerclikuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 4.jūnijā, noteica būtiskus atvieglojumus viena īpašnieka SIA saistībā ar pirmā dalībnieka reģistra nodalījuma iesniegšanu, nosakot, ka prasību izpildes termiņš – 2015.gada 30.jūnijs – nav saistošs viena īpašnieka SIA. Līdz ar to SIA, kurās ir viens dalībnieks, dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā. „Uzņēmēj, sakārto papīrus”...

Kā rāda Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati* no 2012.gada teju nemainīgs saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars (68% šajā gadā un 67% 2012. gadā), kas par galveno šķērsli savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata kapitāla trūkumu. Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri kā galveno barjeru uzskata nepiemērotu ekonomisko situāciju, no 2012. gada sarucis par 5%, sasniedzot 38%. Teju ceturtajai daļai iedzīvotāju uzsākt savu uzņēmējdarbību traucē drosmes (24%) vai zināšanu (25%) trūkums. 15% aptaujāto iedzīvotāju redz, ka nopietnākais šķērslis ir motivācijas trūkums, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka viņi nav uzņēmēja tipa cilvēki.“Redzam, ka kopumā pusei aptaujāto apņemšanos īstenot savas biznesa idejas kavē zināšanu vai drosmes trūkums. Savukārt Swedbank mērķis vienmēr bijis atbalstošas biznesa vides veidošana un veicināšana Latvijā. Tāpēc Swedbank izveidotais Business Network darbojas kā vienīgais, īpaši potenciālajiem un esošajiem uzņēmējiem domātais, sociālais tīkls, apvienojot vairāk nekā 10 000 pieredzes stāstu un cilvēkus, kas var dalīties ar kontaktiem, labiem ieteikumiem vai gluži vienkārši – iedrošināt atklāt...

Ceturtdien, 4. jūnijā, stājās spēkā Komerclikuma grozījumi, kas paredz kapitālsabiedrību (SIA, AS) pamatkapitāla pārrēķināšanu no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniegs izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Jānorāda, ka jaunie Komerclikuma grozījumi paredz atvieglojumus, tomēr tie neatbrīvo kapitālsabiedrības no prasību izpildes par pamatkapitāla denomināciju – dokumenti, kas apliecina izmaiņas, ir jāiesniedz visām kapitālsabiedrībām. Grozījumu mērķis, ņemot vērā komercreģistra atklātību, ir precizēt pārejas noteikumus pamatkapitāla denominācijas veikšanai, nosakot Uzņēmumu reģistra rīcību, ja kapitālsabiedrības neizpilda prasību veikt pamatkapitāla denomināciju noteiktā termiņā – proti, pēc 2016.gada 30.jūnija Uzņēmumu reģistrs automātiski veiks izmaiņas komercreģistra ierakstos un nodrošinās, ka pamatkapitāls tiek atspoguļots nevis latos, bet eiro. Turklāt, ņemot vērā grozījumus, vairs nav paredzētas sankcijas par likuma uzlikto pienākumu neizpildi termiņā - darbības izbeigšana un likvidācijas procesa uzsākšana. Turklāt līdz 2016.gada 30.jūnijam būs spēkā atvieglojumi – lēmuma pieņemšana ar vienkāršu balsu vairākumu, atbrīvojums no valsts nodevas un maksas par publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, atbrīvojums no parakstu...

Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē 4. jūnijā Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) iepazīstināja valdības pārstāvjus un sociālos un sadarbības partnerus ar līdz šim paveikto ēnu ekonomikas mazināšanā, kā arī turpmākajiem stratēģiskajiem rīcības virzieniem, lai ēnu Ekonomikas apmērs Latvijā līdz 2020. gadam samazinātos līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. “Šobrīd ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir ap 23,6%, kamēr vidēji ES tas ir 18,3%. Mūsu mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt šo vidējo līmeni. Tas ir izdarāms tikai koordinēti sadarbojoties valsts pārvaldes iestādēm ar kontrolējošiem dienestiem un sociālajiem un sadarbības partneriem. Tāpat būtiska nozīme ir tieši iedzīvotāju neiecietībai pret krāpšanos nodokļu jomā, jo šādi atsevišķas personas gūst labumu uz visas sabiedrības labklājības rēķina, atņemot līdzekļus tik būtiskām jomām kā veselība, izglītība, sociālā aizsardzība un drošība,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs. Ēnu ekonomikas mazināšana ir īpaši svarīga sabalansētai resursu pieejamībai. Piemēram, tās samazināšana par vienu procentpunktu varētu dot papildu ienākumus...

Lai veicinātu uzņēmēju aktivitāti, nodrošinot Komerclikumā noteikto prasību par dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu un pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro izpildi, Uzņēmumu reģistrs organizē Konsultāciju dienas Rīgā un reģionos. 10.jūnijā notiks trešā Konsultāciju diena visās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās. Konsultācijas uzņēmējiem Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī „Uzņēmumu reģistra mērķis ir atbalstīt uzņēmējus Komerclikuma prasību izpildē, un Konsultāciju diena ir iespēja saņemt klātienē eksperta atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmuma dokumenti tiktu sagatavoti atbilstoši likuma prasībām. Tāpēc aicinām uzņēmējus būt aktīviem un izmantot visas piedāvātās atbalsta iespējas,” norāda Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre. Konsultāciju dienas Rīgā un reģionos ir vēl viena iespēja uzņēmējiem saņemt atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem par dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu un pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro, lai visi dokumenti atbilstu normatīvo aktu prasībām. 10.jūnijā visās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās notiks trešā Konsultāciju diena, kas vienlaikus arī noslēgs Konsultāciju dienu ciklu. Informāciju, kā...

Atgādinām, ka saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumiem visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras nav vēl iesniegušas Uzņēmumu reģistrā dalībnieku reģistra nodalījumu, ir jāsastāda dalībnieku reģistra nodalījums atbilstoši Komerclikuma 187.panta prasībām un ne vēlāk kā 2015.gada 30.jūnijā jāiesniedz Uzņēmumu reģistram aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru. Publicējam atbildes uz lasītāju biežāk uzdotajiem jautājumiem.* Atbildes sagatavoja Indra Aužele, Mg.iur., Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Kādām ziņām obligāti ir jābūt norādītām dalībnieku reģistra nodalījumā? Katrā dalībnieku reģistra nodalījumā jānorāda sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un — attiecīgos gadījumos — ziņas par to, ka sabiedrība ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā, kā arī dokumenta nosaukumu „Dalībnieku reģistra nodalījums”. Dalībnieku reģistrā jāieraksta turpmāk norādītās ziņas. Nodalījuma kārtas numuru un datumu. Jāatceras, ka dalībnieku reģistra nodalījumu numuriem ir jābūt secīgiem, proti, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tiks sastādīts dalībnieku reģistra nodalījums Nr.1, par nākamajām izmaiņām dalībnieku reģistrā attiecīgi tiks sagatavots dalībnieku reģistra nodalījums Nr.2 utt. Ieraksta...

Pirmdien, 1.jūnijā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu darbavietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainenu. Sarunā tika apspriests Eiropas Stratēģisko Investīciju plāna ieviešanas process. J.Katainens apsveica Latvijas prezidentūru, nepilnā pusgadā panākot kopīgo vienošanos par Eiropas Stratēģisko investīciju plānu. "Latvijas prezidentūra ir viena no visefektīvākajām, panāktie rezultāti ir apsveicami," sacīja J.Katainens. EK viceprezidents aicināja visus Latvijas uzņēmējus pieteikt projektus izskatīšanai, lai saņemtu aizdevumu no Eiropas Stratēģisko investīciju plānam atvēlētajiem 315 miljoniem eiro. Viņš pieminēja, ka runa ir arī par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, attīstības un pētniecības, investīciju, kā arī enerģētikas efektivitātes projektiem u.c. Lai varētu pieteikties arī neliela izmēra/apjoma projekti, katrā valstī nepieciešams izveidot kopīgu investīciju platformas. L.Straujuma uzsvēra, ka Stratēģisko investīciju plāna galīgā apstiprināšana Eiropas Parlamentā š.g. jūnijā tiek gaidīta ar lielu nepacietību, un pavērs plašākas iespējas gan Latvijas, gan visas Eiropas uzņēmumiem uz tālāku izaugsmi. Kā zināms, Eiropas Komisija paziņojusi par 315 miljardu eiro lielu Investīciju...

Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu ”Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā“, nosakot kārtību, kādā piešķirams atbalsts dalībai Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmu projektos, kā arī noteica šo programmu pētniecības un attīstības projektus, kuri atbilst prasībām atbalsta saņemšanai. Atbalsta saņēmēji būs zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, komersanti, biedrības un citi saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to juridiskā statusa. Atbalsts dos iespēju valstij ražot eksportējamus produktus un sniegt starptautiski konkurētspējīgus pakalpojumus. Lai īstenotu ES pētniecības un inovāciju programmu “Apvārsnis 2020”, kas paredzēta 2014.-20120. gadam, realizētu Latvijas dalību citos pētniecības projektos kopuzņēmumu, konsorciju un aktivitāšu ietvaros (piem., ECSEL, IMI, ERIC, GEANT) un ar to saistīto dalības maksu segšanu, kā arī ievērotu ES jaunās valsts atbalsta regulas, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pētniecībai, izstrādei un inovācijai nozarēs, kas attiecas uz ES darbību, bija nepieciešams ieviest grozījumus esošajos MK noteikumos, kas regulē atbalstu dalībai...

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka atbildīgā iestāde par uzņēmumu reģistrāciju – Uzņēmumu reģistrs (UR) – lems par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.maijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Komerclikumā. Deputāti atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro. Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus. Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. UR pārstāvji iepriekš deputātus informējuši, ka līdz šim tikai 16 procenti no, piemēram, viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93 tūkstošiem uzņēmumu būtu jāsteidzas uz UR veikt grozījumus, taču pēc...

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeima ceturtdien, 21.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu un ar to saistītos grozījumus Konkurences likumā. Tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Jaunais regulējums noteic, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk. Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas. Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas. Paredzēts, ka turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nevarēs likt maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu...

AS Swedbank veiktā uzņēmumu aptauja* liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmumu (55%) šogad plāno investēt savā biznesā. Par to, ka patlaban ir labvēlīgs laiks investīcijām, pārliecību pauda 64% respondentu. Aktīvāk šogad plāno investēt uzņēmumi reģionos (67%) pretstatā 49% Rīgā un Pierīgā, optimistiskāki par investīcijām vairākumā ir lielie uzņēmumi (80%). Uzņēmēju investīciju plāni sakrīt gan ar ekonomikas vajadzību pēc investīcijām, gan ar banku gatavību finansēt. Swedbank šogad ir gatava piešķirt vienu miljardu eiro kvalitatīviem projektiem. Taujāti par investīciju plāniem šogad, no uzņēmumu pārstāvjiem pārliecinātāku nostāju par investīcijām šogad pauž finanšu direktori (65%). Nedaudz piesardzīgāki ir mazie uzņēmumi - investīcijas šogad plāno 41% aptaujāto. Kopumā no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem 16% vēl nav pieņēmuši lēmumu, bet 29% šogad neplāno investēt. Trešdaļa (33%) uzņēmumu, kas šogad plāno investēt, attīstībā iecerējuši ieguldīt līdz 50 tūkstošiem EUR, tikpat (33%) - vairāk nekā 500 tūkstošus. No tiem 11% plāno lielas investīcijas - virs 2 miljoniem eiro. Mikro un mazie...

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka atbildīgā iestāde par uzņēmumu reģistrāciju - Uzņēmumu reģistrs (UR) - varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu otrajā lasījumā kā steidzami atbalstītie grozījumi Komerclikumā. Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus. Deputāti atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro. Deputāti šodien vienojās, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. UR pārstāvji informējuši, ka līdz šim tikai 16 procenti no, piemēram, viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93...

Latvijā strādāšanas kultūra ir salīdzinoši konservatīva, proti, ar darbu lielākoties tiek saprasta konkrēta vieta - "es esmu darbā", taču pasaulē pieejamo tehnoloģiju iespaidā daudzās jomās aizvien biežāk darbs tiek definēts kā noteiktā veidā paveicami uzdevumi konkrēta mērķa sasniegšanai, atzīst "BiSMART" eksperti. Tā cilvēks vienlīdz veiksmīgi var strādāt gan birojā, gan arī ārpus tā - mājās, vasarnīcā vai pludmalē, ja vien tam ir nodrošināti nepieciešamie apstākļi un tehnoloģijas. "Darbam ārpus biroja un dažādu uzņēmuma mobilitātes risinājumu izmantošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības: lietderīgāka darbinieku laika izmantošana, operatīvo biroja izdevumu samazināšana, kā arī jaunu pakalpojumu piegādes veidu radīšana," uzskata konsultāciju uzņēmuma "DigitalMind" valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Tomēr acīmredzamie ieguvumi nenozīmē, ka attālinātais darbs ir piemērotākā izvēle visiem uzņēmumiem un visiem darbiniekiem. Strādāšana no mājām gadā ietaupa aptuveni 80 stundu darba laika Aprēķini liecina, ka cilvēks ceļā uz un no darba gadā pavada vidēji divas nedēļas vai 80 stundas. Strādājot mājās, šo laiku var izmantot lietderīgāk....

Iepazīstoties ar nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātiem par darba tirgu un statistiku šajā jomā, samērā skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas. Tas sasaucas ar ekonomistu tēzi, ka ikvienas izmaiņas ekonomikā iedzīvotāju uztverē attēlojas ar zināmu laika nobīdi, jo makro līmeņa procesi tikai pēc laika jūtami ietekmē cilvēku maciņus, uzskata Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Šāda tendence redzama arī atbildēs uz jautājumu, kuri ir trīs būtiskākie faktori, lai respondents kādu darbavietu uzskatītu par labu. Arī šeit galvenā vērtējuma pozīcija ir atalgojums, un tikai pēc tam seko darba saturs, kolektīvs un citi aspekti. Līdzīga aina vērojama arī, vērtējot, kādai darbavietai respondenti dotu priekšroku - atkal dominē atalgojums, kuram prioritārā secībā seko faktori, kas saistīti ar finansiālo drošību un iespējamo materiālo atbalstu (sociālās...

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi AS "Laima" prasību pret uzņēmumu "Krasniy oktyabr" un SIA "Russian Sweet" lietā par preču zīmes "Lācītis ķepainītis" aizsardzību, atzīstot preču zīmi ""Miška kosolapij" par spēkā neesošu. "Laima" bija iesniegusi prasības pieteikumu par preču zīmes "Miška kosolapij" dzēšanu Latvijas teritorijā uzņēmumam "Krasniy oktyabr", jo šī preču zīme ir sajaucami līdzīga "Laimas" reģistrētajai preču zīmei "Lācītis ķepainītis". Tādējādi tiek veikta preču zīmes aizsardzība, lai patērētājiem un arī pārdevējiem nodrošinātu nesajaucamu produktu identitāti. "Lācītis Ķepainītis" pieejams konfekšu, vafeļu tortes un mini vafeļu tortes veidā. Visus produktus raksturo īpašā "Lācīša Ķepainīša" garša un lāču attēlojums uz iepakojuma. AS "Laima" tāpat kā AS "Staburadze", AS "Gutta", SIA "Staburadzes konditoreja", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "NP Logistics" ir SIA "NP Foods" grupas uzņēmumi. Kā ziņots, šī gada 11.martā noslēdzās norvēģu koncerna Orkla un kompānijas "NP Foods" apvienošanās darījums, norvēģiem iegādājoties "NP Foods" piederošos uzņēmumus AS "Laima", AS "Gutta", SIA "NP Foods", AS "Staburadze", SIA "Staburadze...