Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Janvārī piena produktu eksporta kritums sasniedza 50%, zivju eksports - 80 %, uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus
Janvārī piena produktu eksporta kritums sasniedza 50%, zivju eksports - 80 %, uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus
Pateicoties eksporta tirgu paplašināšanai un augošajiem eksporta apjomiem uz tādām valstīm kā Nīderlande, Čehija, Dānija, Vācija, Lielbritānija un Turcija, janvārī Latvijai izdevies vairāk nekā kompensēt krītošos eksporta apjomus uz Krieviju. Tādejādi kopējais Latvijas preču eksports pēc divu mēnešu lejupslīdes atkal uzrādījis pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, palielinoties par 5,4%. Ekonomisko sankciju un rubļa kursa krituma dēļ eksports uz Krieviju janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, samazinājās par 31,4%, piedzīvojot lielāko kritumu pēckrīzes laikā. Pilnībā apstājies ir sankcijām pakļauto produktu, tostarp piena, krējuma, sviesta, siera, svaigu zivju eksports, savukārt no citām preču grupām lielākais kritums eksportā uz Krieviju bijis etilspirtam, medikamentiem, smaržām, kā arī elektromotoriem un elektroģeneratoriem. Tā rezultātā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā sarucis līdz 5,6%, salīdzinot ar 8,7% attiecīgajā mēnesī pirms gada. "Kopumā janvāra dati liecina, ka Latvijai līdz šim izdevies visai sekmīgi kompensēt eksporta tirgus zudumu uz Krieviju. Vienlaikus ar eksporta kritumu uz Krieviju janvārī būtiski audzis eksports uz tādām...
Paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu
Paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu
Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2016.gada 1.ceturkšņa līdz 2022.gadam plāno pārbaudīt labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās uzņēmējdarbības attīstību un palielinot nodarbinātības iespējas, jo sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Minētajā laika posmā paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, t.sk. izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju atlases kritērijus un to piemērošanas metodiku, apmācīt finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju reģistra paraugu. Tāpat arī paredzēti pasākumi sabiedrības izpratnes veidošanai par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu. Papildus iepriekš minētajam plānots izmēģināt arī konkrētus finanšu atbalsta instrumentus, ko saņems potenciālie sociālās uzņēmējdarbības veicēji. Aktivitātēs varēs iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības veicēji un uzsācēji, kā arī nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki: ilgstošie bezdarbnieki, gados vecāki bezdarbnieki (vecāki par 54 gadiem), bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, kā arī bezdarbnieki ar invaliditāti. Lai efektīvāk īstenotu sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes, plānots izveidot uzraudzības padomi, kurā darbosies valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji. Iepriekšminēto...
Izstrādāts uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu paraugnolikums
Izstrādāts uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu paraugnolikums
Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sadarbībā ar nozares ārvalstu ekspertiem ir izstrādājuši telpu un teritorijas uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu PARAUGNOLIKUMU. PARAUGNOLIKUMĀ ietverto nosacījumu kopums nodrošinās pasūtītājiem ievērojami augstāku aizsardzību pret negodprātīgiem nozares dalībniekiem, kuri iesniedz piedāvājumus ar pārāk zemu cenu, bet nespēj pienācīgi veikt darbus. LPUAA uzskata, ka valsts un pašvaldības iestādes, neizmantojot uzkopšanas un apsaimniekošanas ārpakalpojumus, ik mēnesi zaudē miljonus. Šāda situācija nav izdevīga ne valstij, ne nozarei, norāda LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš. Diemžēl atturīgai attieksmei pret ārpakalpojumiem ir bijuši arī iemesli. Līdz šim asociācijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāki publisko iepirkumu veicēji, kas izvēlējās pakalpojumu piegādātājus, kuri piedāvāja zemāko cenu. Šie piegādātāji nespēja sniegt pakalpojumus tehniskajā specifikācijā noteiktajā līmenī, radot iepirkumu veicējiem nozīmīgas praktiska rakstura neērtības, materiālos zaudējumus un papildu administratīvo darbu. Ir konstatēti arī gadījumi, kad šādi pakalpojumu sniedzēji izvairās no nodokļu nomaksas un pārkāpj darba tiesību aktus, lai gūtu materiālo labumu. Uzkopšanas...
Uzņēmumi Ilgtspējas indeksā bez maksas var novērtēt savu atbildības līmeni
Uzņēmumi Ilgtspējas indeksā bez maksas var novērtēt savu atbildības līmeni
Jau sesto gadu Latvijā reģistrēti uzņēmumi tiek aicināti piedalīties Ilgtspējas indeksā, izmantojot iespēju bez maksas izvērtēt savas darbības ilgtspēju un atbildības līmeni. Lai pieteiktos novērtējumam, līdz 13.martam vietnē pieteikties.ilgtspeja.lv jāaizpilda anketa, sniedzot pamatinformāciju par uzņēmumu. Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā, korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savas organizācijas, bet arī sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ne tikai uzņēmuma vadītāji, bet ikviens tā darbinieks. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, piebilst: "Plaisa starp uzņēmumiem, kas rūpējas par darbiniekiem un tiem, kuri darbiniekus uztver, kā instrumentu īstermiņa mērķu sasniegšanā un labākajā gadījumā ievēro tiesību aktu minimālās prasības, Latvijā ar katru gadu palielinās. Pozitīvi, ka Ilgtspējas indeksa dalībnieki ar katru gadu kļūst arvien atvērtāki un atbildīgāki, ne tikai pret darbiniekiem, bet arī vietējo kopienu un...
Grozījumi likumā ļaus vietējo vīndaru ražojumus izlikt ārpus kopējiem alkoholisko dzērienu stendiem
Grozījumi likumā ļaus vietējo vīndaru ražojumus izlikt ārpus kopējiem alkoholisko dzērienu stendiem
Saeimas sēdē 5. martā galīgajā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Likumprojektu deputāti atzina par steidzamu un, kā pieņemšanas gaitā izteicās deputāts Edvards Smiltēns, grozījums izlabo netaisnību, jo 2013.gadā, kad tika nolemts, ka visi alkoholiskie dzērieni ir jānodala īpašā pārdošanas telpā, tika nodarīts pāri Latvijas vietējiem mazajiem vīndariem. Tā, piemēram, veikala “Rimi” sadaļā “Klēts” vairs nebija nopērkami Latvijā ražotie vīni, jo tika tirgoti kopā ar Spānijas un Austrālijas vīniem un pircējiem veikalu plauktos bija grūti atrodami. Vīndariem tas nodarīja zaudējumus - septiņus līdz pat desmit tūkstošus eiro gadā, līdz ar to kritās arī ieņēmumi Latvijas valsts budžetā. Likuma grozījums paredz, ka Latvijā ražoto produkciju drīkstēs izvietot arī ārpus kopējiem veikala alkoholisko dzērienu stendiem. Aizliegums, kas noteikts likuma 6. panta pirmās daļas 3.punktā (aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem;), neattieksies uz mazumtirdzniecību ar rūpnieciski ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz...
Arī neaktīvajiem uzņēmumiem jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 50 euro apmērā par 2014.gadu
Arī neaktīvajiem uzņēmumiem jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 50 euro apmērā par 2014.gadu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka komercsabiedrībām - uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājām - ir patstāvīgi jāsastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par 2014.gadu un jāiesniedz tā VID vienlaikus ar gada pārskatu neatkarīgi no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēra par 2014.gadu. Gadījumā, ja aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pirms zaudējumu segšanas par 2014.gadu neveidojas vai tā ir mazāka par 50 euro, minētajām komercsabiedrībām ir pienākums 15 dienu laikā pēc likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā deklarācijas iesniegšanas samaksāt nodokli 50 euro apmērā. Uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērā (50 euro) ir jāmaksā arī sabiedrībai, kurai nav darbinieku un kas 2014.gada laikā ir maksājusi budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādus par iepriekšējiem gadiem (t.i., maksājusi iepriekšējo gadu nodokļu parādus, bet nav maksājusi minētos nodokļus par 2014.taksācijas gadu). Vēršam uzmanību, ka tiem uzņēmumiem, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērā (50 euro), nav jāaprēķina un jāveic nodokļa...
Plāno pagarināt termiņu kases aparātu nomaiņai
Plāno pagarināt termiņu kases aparātu nomaiņai
Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 5. martā, tika skatīti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"" un grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām"". Abi grozījumi paredz, ka jaunos kases aparātus (hibrīda kases aparātus un kases sistēmas) būs jāievieš un saskaņā ar jaunajām prasībām tie būs jāsāk lietot no 2016. gada 1. janvāra. Tādējādi kases aparātu nomaiņas termiņš tiktu pārcelts par pusgadu uz priekšu, jo patlaban spēkā esošie noteikumi paredz, ka jaunos kases aparātus pēc jaunajām prasībām jāsāk lietot, jau sākot ar šā gada 1. jūliju. Grozījumi paredz arī pagarināt termiņu, līdz kuram, lai reģistrētu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu vai atsāktu tās lietošanu, lietotājam Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz ierīces vai iekārtas tehniskā pase. Minētais termiņš tiks pagarināts līdz 2016.gada...
Panākta vienošanās par Patentu valdes rūpnieciskā īpašuma stratēģijas izstrādi
Panākta vienošanās par Patentu valdes rūpnieciskā īpašuma stratēģijas izstrādi
Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) rīkotajā divu dienu konferencē pasaules vadošie intelektuālā īpašuma eksperti un politikas veidotāji apsprieda inovāciju aizsardzību un nozīmi valstu ekonomiskajā izaugsmē, kā arī vienotas Eiropas patentu sistēmas izveidi. Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerāldirektors Dr. Frensiss Garijs (Francis Gurry) tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi un tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kur kopā ar Patentu valdes direktoru Sandri Laganovski apsprieda intelektuālā īpašuma politiku pasaulē un iespējamo atbalstu Patentu valdes rūpnieciskā īpašuma stratēģijas izstrādei 2016. gada laikā. "Ir liels gandarījums par veiksmīgi aizvadīto konferenci Intellectual Property and Beyond, kurā pulcējām vairāk nekā 150 ekspertus no Latvijas un ārvalstīm. Šajā konferencē skaidri iezīmējās nākotnes izaicinājumi, kas saistīti ar rūpniecisko īpašumu Latvijā - īpaši patentu komercializācijas līmenis un sadarbības uzlabošana starp valsts galvenajiem izgudrotājiem - universitātēm un uzņēmējiem. Tāpēc vienotas rūpnieciskā īpašuma stratēģijas izstrāde Patentu valdei ir nozīmīgs solis, lai mūsu talantīgie zinātnieki, izgudrotāji un uzņēmēji varētu efektīvāk sadarboties un veiksmīgāk konkurēt...
EK izbeidz pārkāpuma procedūru pret Latviju attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā
EK izbeidz pārkāpuma procedūru pret Latviju attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā
Eiropas Komisija 2015.gada 26.februārī pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru Nr.2012/2141 pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē Rīgas brīvosta. Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS „PKL Flote”, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS "PKL Flote” dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām. Uz AS „PKL Flote” sūdzības pamata Eiropas Komisija sāka šīs lietas izmeklēšanu, jo no AS "PKL Flote" sniegtās informācijas varēja secināt, ka Latvijas iestādes nav pareizi...
Turpmāk par komercķīlas dzēšanu būs jāmaksā reizē ar tās reģistrēšanu
Turpmāk par komercķīlas dzēšanu būs jāmaksā reizē ar tās reģistrēšanu
Valdība otrdien, 3. martā, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.225 "Noteikumi par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību"", kurš paredz izmaiņas komercķīlas reģistrācijas, dzēšanas un apmaksas kārtībā. Grozījumi paredz turpmāk valsts nodevu piemērot nevis par komercķīlas reģistrāciju, jo šādu pakalpojumu Patentu valde vairs neveic, bet gan par komercķīlas atzīmes reģistrāciju. Taču svarīgāk par šīm vārdiska rakstura izmaiņām ir tas, ka šajā valsts nodevas apmērā turpmāk jau būs iekļauta arī maksa par komercķīlas dzēšanu (dzēšanas atzīmes reģistrāciju) vai grozīšanu (grozījuma atzīmes reģistrāciju). Tādējādi par visām šīm darbībām klients būs samaksājis jau pirmajā reizē (līdz šim par komercķīlas dzēšanu vai grozīšanu bija jāmaksā atsevišķi, saskaņā ar noteikumu 2.15. punktu). Minētā valsts nodeva noteikumos tagad izdalīta atsevišķi zem 2.14. punkta kā 2.14.1. apakšpunkts. Tas paredz, ka šīs nodevas apmērs būs 28,46 eiro.
FM: Uzņēmējdarbības veicināšana arvien ES fondu prioritāte
FM: Uzņēmējdarbības veicināšana arvien ES fondu prioritāte
Arī jaunajā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā tāpat kā līdz šim viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tieši tāpēc būtiska daļa no kopējā jaunā perioda fondu finansējuma būs pieejama uzņēmējiem, un šīs aktivitātes turpinās pārraudzīt Ekonomikas ministrija (EM). Fondu ieguldījuma prioritātes saglabājas līdzīgas kā iepriekš, bet jaunajā periodā nozīmīgas pārmaiņas skārušas fondu administrēšanu. Izstrādājot jaunā perioda vadības sistēmu, atbildīgās iestādes īpašu uzmanību pievērsa tam, lai uzņēmējiem, un citiem potenciālajiem projektu īstenotājiem tiktu vienkāršots finansējuma saņemšanas process. Tādējādi tiktu ievērojami atvieglots un saīsināts ceļš no projekta idejas un konsultācijas līdz pat reālai fondu finansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai. Līdz šim projektu iesniedzēji jeb potenciālie finansējuma saņēmēji devās uz kādu no sešām sadarbības iestādēm, lai konsultētos par projekta iesniegumu un pieejamajām fondu programmām konkrētajā nozarē. Jaunajā periodā sistēma ir vienkāršota un izveidota klientiem draudzīgāka, tāpēc šāda sadarbības iestāde būs tikai viena – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tajā ikvienu nozari...
LDDK: OECD ziņojums par Latviju skaidri pasvītro nepieciešamību mazināt darba nodokļus
LDDK: OECD ziņojums par Latviju skaidri pasvītro nepieciešamību mazināt darba nodokļus
Vakar, 25. februārī, Rīgā prezentētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation of Economic Cooperation and Development; OECD) pirmais detalizētais ziņojums par Latviju skaidri un nepārprotami pasvītro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvēto pozīciju, ka turpmākas ekonomiskās izaugsmes labā Latvijai ir jāmazina darba nodokļi. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Par darba nodokļu mazināšanu esam aktīvi iestājušies vismaz pēdējos piecus gadus. Esam panākuši, ka samazinājums nostiprināts likumā, kā arī skaidri noteikts Nodokļu politikas stratēģijā 2015.-2017.gadam, ko apņēmusies pildīt Finanšu ministrija. OECD pētījums par Latviju salīdzinājumā ar mūsu reģiona valstīm, kā arī citām līdzīgas sociālekonomiskās attīstības valstīm Eiropas Savienībā liecina, ka šis samazinājums ir absolūtais minimums, kas jāveic, un no tā nedrīkst atkāpties." LDDK nepiekrīt OECD pētnieku viedoklim, ka visvairāk būtu jākoncentrējas uz nodokļu samazinājumu zemo algu sektorā. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas nelielo mērogu, Latvijai nav citas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, kā veicināt augstākas pievienotās vērtības nozaru attīstību, kas saistīta ar augstāka atalgojuma nepieciešamību. "Taču, ja pašreizējā...
Valdība izskatījusi virkni noteikumu projektu, kas no 1.marta regulēs maksātnespējas jomu
Valdība izskatījusi virkni noteikumu projektu, kas no 1.marta regulēs maksātnespējas jomu
Vakar, 24.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu un grozījumu projektus, kas precizē un pilnveido prasības attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru pienākumiem, viņu sertifikātu darbības apturēšanu un atjaunošanu, depozītu iemaksāšanu fiziskas personas maksātnespējas procesā, kā arī kreditoriem, kuru prasības apmierināšana atkarīga no noteiktu nosacījumu iestāšanās. Ar minētajiem grozījumiem paredzēts paplašināt nejaušības principa piemērošanu administratoru ieteikšanā, proti, administratoram, iestājoties pretendentu sarakstā, kārtas numurs šajā sarakstā tiks piešķirts ar datorprogrammas palīdzību pēc nejaušības principa. Ņemot vērā Maksātnespējas likumā veiktās izmaiņas, ir izstrādāta kārtība, kādā ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas maksātnespējas procesā tiek iemaksāts un izmaksāts maksātnespējas procesa depozīts, precīzāk, vienā normatīvajā aktā noteikta gan juridiskās, gan fiziskās personas depozīta iemaksas un izmaksas kārtība. Turklāt fiziskās personas depozīta regulējumā paredzēts, ka depozīts pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiek iemaksāts Maksātnespējas administrācijā speciāli izveidotā kontā. Pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, tas tiek izmaksāts pieteikuma iesniedzējam, ja maksātnespējas procesu nepasludina. Savukārt, ja process...
Plāno ieviest e-izsoles spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā
Plāno ieviest e-izsoles spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā
Vakar, 24.februārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi. Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu norises kārtībai, tiks izslēgta iespējamība, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki varētu iepriekš ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu rīcību izsoles norises laikā. "Elektronisko izsoļu modeļa ieviešanas rezultātā ieguvēji būs gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā var būt tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki", atzīst tieslietu ministrs. Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu,...
LTRK: Ekonomikas izrāviena panākšanai nepieciešams konsekvents darbaspēka nodokļu samazinājums
LTRK: Ekonomikas izrāviena panākšanai nepieciešams konsekvents darbaspēka nodokļu samazinājums
"Pieaugot nenoteiktībai eksporta tirgos un saasinoties starpvalstu konkurencei par investīciju piesaisti jaunu, labi apmaksātu darba vietu radīšanā, nav pieļaujama politiķu atkāpšanās no uzņēmējiem dotu un likumā nostiprinātu solījumu pildīšanas! Pirmais solis, kas sperams Latvijas ekonomikas sildīšanai - konsekvents iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājuma turpinājums 2015.gadā, atvieglojot darbaspēka nodokļu slogu," biedru viedokli pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Publiskajā retorikā, dažādi interpretējot nodokļu likmes un nodokļu ieņēmumu statistiku, Latvija tiek salīdzināta ar citām Eiropas Savienības valstīm, nepamatoti izdarot secinājumu, ka nepietiekamos ieņēmumus valsts budžetā rada zemas nodokļu likmes," atstāsta J.Endziņš, vēršot uzmanību uz īsto problēmas sakni - zemu nodokļu iekasējamību un nespēju efektīvi samazināt kontrabandas un "ēnu" ekonomikas īpatsvaru. "Ja raugāmies uz darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, diemžēl, nākas secināt, ka Latvija vēl aizvien ir vissliktākajā pozīcijā - par katru darbiniekam izmaksājamo eiro darba devējam nodokļos jāsamaksā 1,75 eiro, kas ir tikpat cik augsto nodokļu valstī - Zviedrijā!...