Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Aicina atjaunot Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ASV
Aicina atjaunot Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ASV
Otrdien, 7.aprīlī Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL) nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentei, ārlietu un ekonomikas ministriem, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētājiem ar aicinājumu atjaunot Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Amerikas Savienotajās Valstīs. ATPL valdes priekšsēdētājs un prezidents Arnis Kākulis uzsvēra pārstāvniecības atvēršanas nepieciešamību, lai veicinātu Latvijai nozīmīga eksporta tirgus sekmīgu apguvi, palielinātu Latvijas uzņēmumu īpatsvaru ASV, kā arī lai informētu ASV uzņēmumus par investīciju iespējām Latvijā: "Lai veiksmīgi konkurētu investīciju piesaistes tirgū, paplašinātu tirdzniecības sadarbību un attīstītu Latvijas eksportētāju kapacitāti, nepieciešams nodrošināt pastāvīgu atbalsta punktu, kurā tiktu sniegta pamata informācija par tirgus iespējām un veicināta kontaktu apmaiņa starp Latvijas un ASV uzņēmējiem un to organizācijām." Pirms pārstāvniecības atvēršanas ATPL vadītājs aicina veikt izpēti, lai noskaidrotu pievilcīgākos ASV reģionus ar lielāko potenciālu un nozīmi Latvijai, kā arī noteikt konkrētus mērķus un uzdevumus, saskaņā ar kuriem vērtēt pārstāvniecības darbības efektivitāti. Pēdējos gados augošie tirdzniecības apjomi...
Ārvalstu investoru padomei Latvijā ievēlēta jauna vadība
Ārvalstu investoru padomei Latvijā ievēlēta jauna vadība
Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) jaunās valdes pirmajā sēdē ievēlējusi organizācijas vadību. Valdes priekšsēdētāja amatu arī turpmākajā periodā ieņems PricewaterhouseCoopers SIA valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Valdes priekšsēdētājas vietnieku amatos turpinās darboties Fortum Latvija valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa un Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā pārstāvis Ivars Slokenbergs. Līdzās jau nosauktajām amatpersonām darbu ĀIPL valdē turpinās GlaxoSmithKline Latvija valdes loceklis Valts Ābols, CEMEX Latvija valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels (Graham Russell) un Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Mats Šērs (Mats Kjaer). Pirmo reizi valdē ir ievēlēti Stīvens Jangs (Stephen Young), KPMG vecākais partneris Baltijas valstīs un Baltkrievijā, un Alfs Ēriks Lundgrēns (Alf Erik Lundgrenn), Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā viceprezidents.ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska: "Viens no pirmajiem ĀIPL uzdevumiem manā vadībā būs sākt aktīvu gatavošanos mūsu ikgadējai augsta līmeņa tikšanās ar valdību, kas šogad notiks 24.septembrī un 25.septembrī. Aktualizēsim jautājumu par atgriešanos pie aizsāktajām reformām, kuru temps ir manāmi samazinājies - ir jāstiprina tiesu vara, jārisina ar darbaspēka...
Atgādinājums tiem komersantiem, kuriem līdz 30.aprīlim jāiesniedz 2014. gada pārskats
Atgādinājums tiem komersantiem, kuriem līdz 30.aprīlim jāiesniedz 2014. gada pārskats
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 30.aprīlim ieskaitot visām Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām (turpmāk - sabiedrība), kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedza 300 000 euro, VID ir jāiesniedz 2014.gada pārskats un attiecīgi tam pievienojamie dokumenti. VID vērš uzmanību, ka maksātnespējas procesa administratoram gada pārskats un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir nepieciešams) noraksts VID ir jāiesniedz par katru pārskata gadu neatkarīgi no administratora pieņemtā lēmuma par parādnieka saimnieciskās darbības pārtraukšanu, turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā. Maksātnespējas procesa administratoram jāiesniedz arī gada pārskati par iepriekšējiem pārskata gadiem, ja tas nav ticis izdarīts. VID atgādina, ka 2014.gada pārskats ir sagatavojams euro. Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu likums. Gada pārskatu var iesniegt papīra formā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī...
Precizēti vairāki darba aizsardzības noteikumi saistībā ar ķīmisko vielu marķēšanu un klasificēšanu
Precizēti vairāki darba aizsardzības noteikumi saistībā ar ķīmisko vielu marķēšanu un klasificēšanu
Labklājības ministrija (LM) precizējusi vairāku ar darba aizsardzību saistītu noteikumu prasības un terminoloģiju, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu nodrošinātu nodarbināto veselību un drošību darbā. Otrdien, 7.aprīlī, valdībā apstiprināti Ministru kabineta noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"" , "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā"" , "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumos Nr.325 "Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās"" , "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību"" . Izdarītas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu marķējumos, tādējādi uzņēmumos būs jāveic nodarbināto informēšana un apmācība par ķīmisko vielu marķējumiem, pievēršot uzmanību ķīmisko vielu apzīmējumiem, gan tās iepērkot, gan lietojot, kā arī drošības zīmju un piktogrammu lietošanai. Turpmāk zīme vispārēja bīstamība...
Darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieka apliecības mežsaimniecībā, mežizstrādē un būvniecībā strādājošiem
Darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieka apliecības mežsaimniecībā, mežizstrādē un būvniecībā strādājošiem
Turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 7.aprīlī, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbinieka apliecības noteikumi" . Darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā. Darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite. Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati. Darba devējam būs pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izgatavot un izsniegt darbiniekam jaunu darbinieka apliecību. Šobrīd nepieciešamību pēc...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta šodien skata lietu "Avotiņš pret Latviju"
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta šodien skata lietu "Avotiņš pret Latviju"
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta šodien, 8.aprīlī, mutvārdu procesā skatīs lietu "Avotiņš pret Latviju" (17502/07). Tiesas sēdei iespējams sekot līdzi arī video tiešraidē ECT mājaslapā un vēlāk noskatīties ierakstā. Strīda pamatā ir 2004.gadā Kipras tiesā skatīta lieta, kurā Kiprā reģistrēta kompānija vērsās pret Pēteri Avotiņu par aizdevuma atmaksu. Procesā nepiedaloties atbildētāja pusei, tika lemts par 100 000 ASV dolāru aizdevuma, uzrēķināto procentu un tiesāšanās izdevumu piedziņu no Pētera Avotiņa. Pēc Kiprā reģistrētās kompānijas vēršanās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atzīt Kipras tiesas nolēmumu, Latvijas pirmās instances tiesa apmierināja kompānijas prasību. 2006.gada jūnijā pēc tiesu izpildītāja izsūtītā paziņojuma par parādu nokārtošanu, pirmo reizi uzzinot par Kipras un Latvijas tiesu nolēmumiem, Pēteris Avotiņš vērsās Rīgas apgabaltiesā, kas nolēma atcelt pirmās instances tiesas lēmumu. Tomēr 2007.gadā Augstākās tiesas Senāts atcēla šo lēmumu un atzina, ka Kipras tiesas spriedums ir izpildāms Latvijā. Sūdzoties par tiesībām uz taisnīgu tiesu pārkāpumu no Latvijas tiesu puses,...
Latvijas Garantiju aģentūras pērn izsniegusi garantijas vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā
Latvijas Garantiju aģentūras pērn izsniegusi garantijas vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā
Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, 54,3 milj. EUR apmērā. Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,29 milj. EUR neto peļņu, kas ir par 1,09 milj. EUR nekā 2013.gadā. Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 milj. EUR, kas ir par 80% vairāk nekā 2013.gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 milj. EUR apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai. Klāvs Vasks, SIA "Latvijas Garantiju aģentūras" valdes priekšsēdētājs: "Pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākām jaunu programmu, atlasot finanšu starpniekus, mikro...
Plānots papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta tiesību un pienākumu apjomu
Plānots papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta tiesību un pienākumu apjomu
Ministru kabineta 31. marta sēdē tika skatīts arī Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" , kura mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) tiesību un pienākumu apjomu, lai novērtētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus. Likuma 51.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 14.punktu, kas paredz Kontroles dienesta pienākumu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Likuma 51.panta otrā daļa tiek papildināta ar 8.punktu, kas paredz Kontroles dienesta tiesību pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai no likuma 3.pantā norādītajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām. Likumprojekts paredz Likuma 43.panta otrajā daļā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm...
Plāno automatizēt pamatkapitāla denomināciju viena dalībnieka SIA
Plāno automatizēt pamatkapitāla denomināciju viena dalībnieka SIA
Otrdien, 31.martā, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz būtiskus atvieglojumus viena dalībnieka SIA attiecībā uz aktuālā dalībnieku reģistra ieviešanu un ar pāreju uz eiro saistīto dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Tieslietu ministrija uzsver, ka ar minētajiem grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota viņu uzņēmumu darbība. Ministrijas ieskatā, likuma grozījumi Saeimā būtu pieņemami steidzamības kārtībā, lai tie stātos spēkā līdz šā gada 30.jūnijam. 2013.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas vērsti uz reiderisma jeb komersanta prettiesiskas pārņemšanas novēršanu. Šie grozījumi būtiski izmainīja SIA dalībnieku reģistra vešanas kārtību un visām līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētajām SIA noteica pienākumu līdz 2015.gada 30.jūnijam iesniegt UR aktuālo dalībnieku reģistru, kas atbilst jaunajai kārtībai. Tā kā viena dalībnieka SIA nav saskatāmi tādi reiderisma riski, kādi iespējami vairāku dalībnieku SIA, plānotās izmaiņas Komerclikumā paredz, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas...
LTRK: Atkāpes no likumā nostiprinātā darbaspēka nodokļu samazinājuma nav pieļaujamas
LTRK: Atkāpes no likumā nostiprinātā darbaspēka nodokļu samazinājuma nav pieļaujamas
"Nav pieļaujama atkāpšanās no uzņēmējiem dotā un likumā nostiprinātā solījuma - konsekventi turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu 2016.gadā, atvieglojot darbaspēka nodokļu slogu - pildīšanas," reaģējot uz finanšu ministra Jāņa Reira publiski pausto biedru viedokli dara zināmu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Finanšu ministrs J.Reirs intervijā "Latvijas Avīzei" cita starpā min, ka jautājums par plānotā IIN samazinājuma atcelšanu izlemjams diskusijās, kuras pēc premjeres Laimdotas Straujumas aicinājuma noslēdzamas līdz šā gada jūlijam, augustam. "Tirdzniecības un rūpniecības kamerai kā Latvijas lielākajai uzņēmēju organizācijai nav skaidra atbilde uz jautājumu, kad minētās diskusijas aizsāksies, kā un kur tās norisināsies," biedru gatavību aktīvi iesaistīties sarunās piesaka L.Caune. "Uzņēmēji sagaida, ka diskusiju pamatā tiks likti aprēķini: noritēs ne vien valsts budžeta ieņēmumu - izdevumu modelēšana, bet tiks domāts arī par Latvijas nodokļu politikas un līdz ar to arī uzņēmumu starptautisko konkurētspēju vismaz Baltijas mērogā," akcentē LTRK viceprezidente. LTRK jau...
Konkurences padome: Uzņēmumiem apvienojoties, arī telpu nomas gadījumā nepieciešama atļauja
Konkurences padome: Uzņēmumiem apvienojoties, arī telpu nomas gadījumā nepieciešama atļauja
Augstākā tiesa atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) vērtējumu par uzņēmumu apvienošanos gadījumos, kad viens mazumtirdzniecības uzņēmums turpmāk vēlas nomāt tirdzniecības telpas, kuras līdz šim nomājis cits mazumtirdzniecības uzņēmums. Lai šādas apvienošanās uzņēmējiem būtu vieglāk izprotamas, KP pilnveidojusi arī iestādes izstrādāto skaidrojumu, iekļaujot jaunākās tiesas atziņas. KP 2012. gada nogalē pieņēma lēmumu ar naudas sodu EUR 36 603,38 apmērā sodīt SIA „Palink” par nepaziņotu apvienošanos, kas izpaudās kā konkurējoša uzņēmuma aktīvu pārņemšana, atverot jaunu lielveikalu telpās, kuras līdz tam izmantoja SIA „Rimi Latvia”. Ar šī gada februārī pieņemtu lēmumu atteikt kasācijas tiesvedību Augstākā tiesa atzina KP 2012. gada lēmumu par pareizu un pamatotu, savukārt uzņēmums tam piemēroto naudas sodu jau ir iemaksājis valsts budžetā. Gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, saskaņā ar Konkurences likumu ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos. Proti, šāda darījuma rezultātā mazumtirgotājs iegūst nomas tiesības uz konkrēto...
Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas par 2015.gada pirmo ceturksni iesniegšanas termiņš mainīts uz 15. līdz 25. maiju
Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas par 2015.gada pirmo ceturksni iesniegšanas termiņš mainīts uz 15. līdz 25. maiju
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 19.martā Saeimā pieņemts likums “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas 25.martā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.60 (5378) un stājas spēkā 26.martā. Ar veikto grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteikts īpašs mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas par 2015.gada pirmo ceturksni iesniegšanas un mikrouzņēmumu nodokļa nomaksas termiņš. Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija par 2015.gada pirmo ceturksni VID ir jāiesniedz laikā no 15.maija līdz 25.maijam un nodoklis par pirmo ceturksni jāsamaksā līdz šī gada 25.maijam. Atgādinām, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka sākot ar 2015.gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam virs 7000 eiro ir paaugstināta no 9% līdz 11%, bet Saeima 5.februārī 1.lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 118/lp12), kas 2015.gadā paredz saglabāt 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi un ieviest detalizētas nodokļu pretizvairīšanās normas. Līdz ar to bija sagaidāms, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts, bet nebūtu izsludināts līdz š.g. 15. aprīlim (mikrouzņēmumu 1.ceturkšņa deklarāciju iesniegšanas termiņam). Lai neradītu situāciju, ka mikrouzņēmumu...
Saeimā šodien diskutē par darba apstākļu uzlabošanu ES uzņēmumos
Saeimā šodien diskutē par darba apstākļu uzlabošanu ES uzņēmumos
Saeimā pirmdien, 30.martā, notiek konference par darba apstākļu uzlabošanu Eiropas Savienības uzņēmumos. Konferencē analizēs trešā Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultātus, meklējot uzņēmumam un tā darbiniekiem piemērotus darba organizācijas modeļus. Konferenci Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros organizē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (EUROFOUND). Konferences sākumā EUROFOUND darba apstākļu pētnieki Geiss van Hautens(Gijs van Houten) un Stavrola Demetriadesa (Stavroula Demetriades) prezentēs trešā Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultātus (pilns apsekojuma teksts angļu val. šeit). Tālākais konferences darbs tiks organizēts sesijās. Pirmajā no tām paredzēts apspriest līdzdalību un sociālo dialogu kā pozitīvu ietekmi uz darbaspēka labklājību un produktivitāti. Šajā diskusijā piedalīsies EUROFOUND Darba apstākļu un kolektīvo darba attiecību nodaļas vadītājs Deivids Fodens (David Foden), Starptautiskās darba organizācijas Eiropas un Centrālāzijas reģiona direktora vietniece Rī Vejsa Keldgorda (Rie Vejs Kjeldgaard), Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Patriks Ičērts (Patrik Itschert) un organizācijas „BUSINESSEUROPE” sociālo lietu direktors Maksims Čeruti (Maxime Cerruti)....
Vienotā tirgus forumā spriež par pārrobežu pakalpojumiem, reglamentētām profesijām un tirgus digitalizēšanu
Vienotā tirgus forumā spriež par pārrobežu pakalpojumiem, reglamentētām profesijām un tirgus digitalizēšanu
Vienotā tirgus forums , kas Rīgā 26.martā pulcēja gandrīz 200 dalībnieku - Eiropas Parlamenta deputātus, dalībvalstu valdību pārstāvjus, uzņēmējus un NVO pārstāvjus, tika rīkots, lai novērtētu, cik labi Eiropas Savienības (ES )Vienotais tirgus darbojas praksē un kā to padarīt efektīvāku digitālā vienotā tirgus, pārrobežu pakalpojumu sniegšanas un reglamentēto profesiju jomās. Atklājot Forumu, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka ES Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomikas izaugsmes pamats un priekšrocība, kas ļauj ES uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem un veiksmīgākiem globālajā vidē. Forums noslēdza Eiropas Komisijas konferenču sēriju, kas 2014.gadā un 2015.gada sākumā notika 16 Eiropas pilsētās. Noslēdzošā konference Rīgā bija 20 iepriekš notikušo diskusiju apkopojums. ES Vienotā tirgus foruma rezultāti būs svarīgs devums Eiropas Komisijas turpmākajā darbā, īpaši Iekšējā tirgus stratēģijas izstrādē, ko plānots publicēt šā gada nogalē. Foruma paneļdiskusijā par digitālo vienoto tirgu dalībnieki pārrunāja jautājumus par patērētāju drošību un uzticību digitālajai videi. Tāpat diskutēts par to, kā padarīt...
ES ministri diskutē par rūpniecības digitālās pārveidošanas prioritātēm un digitālajai uzņēmējdarbībai atbilstošu vidi
ES ministri diskutē par rūpniecības digitālās pārveidošanas prioritātēm un digitālajai uzņēmējdarbībai atbilstošu vidi
Divu dienu neformālās Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas ministru sanāksmes laikā no 26. - 27. marta ministri pārrunāja digitālās ekonomikas jautājumus un veidus, kā plašāk izmantot digitālās iespējas, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā. Neformālajā sanāksmē piedalījās Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu komisāre Elžbeta Beņkovska (Elżbieta Bieńkowska), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks par digitālā vienotā tirgus jautājumiem Andruss Ansips (Andrus Ansip), Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Vikija Forda (Vicky Ford), par iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumiem atbildīgie Eiropas Ekonomiskās zonas ministri, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un Eiropas Parlamenta. Sanāksmes diskusiju paneļos piedalījās arī Latvijas un Eiropas Savienības uzņēmēji un to intereses pārstāvošo organizāciju pārstāvji. Eiropai jābūt konkurētspējīgai, lai tā saglabātu savu ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā, spēju radīt jaunas darba vietas un noturēt ES labklājības līmeni. "21.gadsimts ir digitālais gadsimts. Mūsu iedzīvotāji un uzņēmēji jau sekmīgi izmanto tā...