BIZNESS

Latvijā strādāšanas kultūra ir salīdzinoši konservatīva, proti, ar darbu lielākoties tiek saprasta konkrēta vieta - "es esmu darbā", taču pasaulē pieejamo tehnoloģiju iespaidā daudzās jomās aizvien biežāk darbs tiek definēts kā noteiktā veidā paveicami uzdevumi konkrēta mērķa sasniegšanai, atzīst "BiSMART" eksperti. Tā cilvēks vienlīdz veiksmīgi var strādāt gan birojā, gan arī ārpus tā - mājās, vasarnīcā vai pludmalē, ja vien tam ir nodrošināti nepieciešamie apstākļi un tehnoloģijas. "Darbam ārpus biroja un dažādu uzņēmuma mobilitātes risinājumu izmantošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības: lietderīgāka darbinieku laika izmantošana, operatīvo biroja izdevumu samazināšana, kā arī jaunu pakalpojumu piegādes veidu radīšana," uzskata konsultāciju uzņēmuma "DigitalMind" valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Tomēr acīmredzamie ieguvumi nenozīmē, ka attālinātais darbs ir piemērotākā izvēle visiem uzņēmumiem un visiem darbiniekiem. Strādāšana no mājām gadā ietaupa aptuveni 80 stundu darba laika Aprēķini liecina, ka cilvēks ceļā uz un no darba gadā pavada vidēji divas nedēļas vai 80 stundas. Strādājot mājās, šo laiku var izmantot lietderīgāk....

Iepazīstoties ar nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātiem par darba tirgu un statistiku šajā jomā, samērā skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas. Tas sasaucas ar ekonomistu tēzi, ka ikvienas izmaiņas ekonomikā iedzīvotāju uztverē attēlojas ar zināmu laika nobīdi, jo makro līmeņa procesi tikai pēc laika jūtami ietekmē cilvēku maciņus, uzskata Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Šāda tendence redzama arī atbildēs uz jautājumu, kuri ir trīs būtiskākie faktori, lai respondents kādu darbavietu uzskatītu par labu. Arī šeit galvenā vērtējuma pozīcija ir atalgojums, un tikai pēc tam seko darba saturs, kolektīvs un citi aspekti. Līdzīga aina vērojama arī, vērtējot, kādai darbavietai respondenti dotu priekšroku - atkal dominē atalgojums, kuram prioritārā secībā seko faktori, kas saistīti ar finansiālo drošību un iespējamo materiālo atbalstu (sociālās...

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi AS "Laima" prasību pret uzņēmumu "Krasniy oktyabr" un SIA "Russian Sweet" lietā par preču zīmes "Lācītis ķepainītis" aizsardzību, atzīstot preču zīmi ""Miška kosolapij" par spēkā neesošu. "Laima" bija iesniegusi prasības pieteikumu par preču zīmes "Miška kosolapij" dzēšanu Latvijas teritorijā uzņēmumam "Krasniy oktyabr", jo šī preču zīme ir sajaucami līdzīga "Laimas" reģistrētajai preču zīmei "Lācītis ķepainītis". Tādējādi tiek veikta preču zīmes aizsardzība, lai patērētājiem un arī pārdevējiem nodrošinātu nesajaucamu produktu identitāti. "Lācītis Ķepainītis" pieejams konfekšu, vafeļu tortes un mini vafeļu tortes veidā. Visus produktus raksturo īpašā "Lācīša Ķepainīša" garša un lāču attēlojums uz iepakojuma. AS "Laima" tāpat kā AS "Staburadze", AS "Gutta", SIA "Staburadzes konditoreja", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "NP Logistics" ir SIA "NP Foods" grupas uzņēmumi. Kā ziņots, šī gada 11.martā noslēdzās norvēģu koncerna Orkla un kompānijas "NP Foods" apvienošanās darījums, norvēģiem iegādājoties "NP Foods" piederošos uzņēmumus AS "Laima", AS "Gutta", SIA "NP Foods", AS "Staburadze", SIA "Staburadze...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai sagatavotos grozījumus Komerclikumā, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus un nepieciešamos finanšu resursus uzņēmējiem, kuriem jāpārveido pamatkapitāls no latiem uz eiro. Problēma radās brīdī, kad Latvija pievienojās eirozonai un tika veiktas izmaiņas likumos, tostarp Komerclikumā, kas paredz, ka ikvienai kapitālsabiedrībai (SIA, AS, SE) noteiktā termiņā nepieciešams grozīt statūtos un citos dokumentos norādīto pamatkapitālu no latiem uz eiro. Turklāt Komerclikumā ir noteikts, ka pamatkapitālam jābūt izteiktam pilnos eiro, nepieļaujot centu norādīšanu. Šāda kārtība nozīmē nepieciešamību sākt pamatkapitālu "noapaļot", kas, savukārt, noved gan pie kļūdām, gan liekām birokrātiskām darbībām. "Ir izveidojusies situācija, ka nepārdomātu likuma izmaiņu rezultātā vairāk nekā 100 tūkstošiem kapitālsabiedrību ir jātērē savs laiks un nauda bezjēdzīgām birokrātiskām darbībām, tā vietā, lai rūpētos par sava biznesa attīstību. Pāreju no latiem uz euro iespējams nodrošināt daudz vienkāršāk un "nesāpīgāk"," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī norāda, ka kopējie zaudējumi...

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi. Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas. Šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu ir izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 eiro par aizliegtas komercprakses īstenošanu. Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājas lapas vai domēna vārda) darbību....

Lai gan ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos ir kļuvusi lēnāka, situācija darba tirgū šogad turpina uzlaboties. Darba meklētāju īpatsvars šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies līdz 10,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šis rādītājs ir par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Vienlaikus ar bezdarba līmeņa kritumu darbaspēka apsekojums liecina arī par divu citu darba tirgus rādītāju uzlabošanos pēdējā gada laikā. No visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināti bija 59,7%. Tas ir vairāk nekā pirms gada, kad pirmajā ceturksnī strādāja 58,6% darbspējīgo iedzīvotāju. Tāpat pēdējo gadu laikā palielinājies arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, pirmajā ceturksnī sasniedzot 66,5% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes pieaugums apstiprina, ka bezdarba līmeņa samazināšanos veicinājis darba vietu skaita pieaugums. Nodarbināto iedzīvotāju skaits pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, ir palielinājies par 0,3% līdz 884,1 tūkstotim iedzīvotāju. Vēl nedaudz straujāku darba vietu skaita pieaugumu uzrāda Valsts...

Pagājušajā gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar 2013. gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts trešdien, 13. maijā, publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0.3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu. „Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs,” uzsver pētījuma autors, SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka. Lai arī izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā Latvijā praktiski netiek novērotas, ir mainījies ēnu ekonomikas sastāvs....

Lai veicinātu Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, tiks atvieglota iepirkuma līgumu grozīšanas kārtība. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešdien, 13.maijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Saskaņā ar grozījumiem iepirkuma pasūtītājs turpmāk nepieciešamības gadījumā varēs grozīt iepirkuma līgumu, nepārsniedzot 10 līdz 15 procentus no sākotnējās līguma summas. Izmaiņas pašvaldībām ļaus efektīvāk strādāt ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo patlaban iepirkuma līgumus nedrīkst grozīt, lai, piemēram, piešķirto naudu pārdalītu vai ieguldītu citur. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka līdz ar grozījumiem mūsu valsts ieviesīs Eiropas Savienības prasības saskaņā ar pagājušajā gadā pieņemto direktīvu. Latvija šīs prasības ieviesīs agrāk, nekā to paredz direktīva, un tas ļaus pašvaldībām veiksmīgāk sasniegt kāda konkrēta projekta mērķus. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji iepriekš deputātus informēja, ka šie likuma grozījumi veicinās Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu, kā arī neplānotus izdevumus. Publisko iepirkumu likuma grozījumus un saistīto...

Šodien, 2015.gada 14.maijā, ar saukli "Uzņēmēj, nestāvi rindā, iesniedz dokumentus elektroniski!" Uzņēmumu reģistra klienti tiek aicināti pie eParaksts speciālistiem, kas atrodas Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas zālē, pieteikties un saņemt virtuālo eParakstu, konsultēties par eParaksta saņemšanu eID kartē vai viedkartē, par dokumentu sagatavošanu darbam ar elektroniskiem dokumentiem. Vienlaikus eParaksts speciālisti palīdzēs sagatavot apmeklētāju datorus darbam ar drošu elektronisko parakstu. Aktivitātes ietvaros 14.maijā un vēl turpmāko mēnesi pirmie 300 uzņēmēji, kas ieradīsies Uzņēmumu reģistrā pie eParaksts speciālistiem ar eID karti, kurā ir aktivizēti eParakstīšanas sertifikāti, sagatavos iesniegšanai, eParakstīs un iesniegs Uzņēmumu reģistram savu dokumentu elektroniski, no LVRTC saņems viedkaršu lasītāju, lai turpmāk patstāvīgi spētu izmantot eParakstu. "Lielai daļa uzņēmēju eParaksts jau ir kļuvis par pašsaprotamu rīku tāpat ka e-pasts vai mobilais tālrunis, bez kuriem ikdiena vairs nav iedomājama. Viņi vairs nevēlās stāvēt rindās, lai iesniegtu dažas papīra lapas. Šīs aktivitātes mērķis ir arī pārējiem uzņēmējiem, kas vēl ir tikai ceļā uz...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci. Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse. Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem. Ar grozījumiem Konkurences likumā ietverta arī iecietības programma, kas paredz gadījumus un nosacījumus, kad uzņēmumam, kas sniedz KP informāciju par savu dalību pārkāpumā, ir...

Saeima 7.maija sēdē steidzamības kārtā 1. lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātos alternatīvos grozījumus Komerclikumā, kas paredz viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro (denomināciju), ja sabiedrība līdz 2016.gada 30.jūnijam neiesniegs izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā viena dalībnieka SIA varēs izvēlēties neveikt pamatkapitāla denomināciju, atstājot šo jautājumu Uzņēmumu reģistra kompetencē. Vienlaikus izmaiņas Komerclikumā paredz, ka aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru viena dalībnieka SIA varēs iesniegt kopā ar citām izmaiņām. Jāatgādina, ka pašreizējā Komerclikuma redakcija nosaka prasību visām līdz 2015.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētajām SIA Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālo dalībnieku reģistru. Jāatgādina, ka izstrādātie grozījumi Komerclikumā paredz būtiski samazināt administratīvo slogu viena dalībnieka SIA jeb aptuveni 80% no visiem subjektiem, uz kuriem attiecināmas izmaiņas par pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro un prasības saistībā ar dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu. Komerclikuma pašreizējās redakcijas prasību nepieciešamība Kā skaidro Uzņēmumu reģistrs, dažkārt uzņēmēji neizprot, kāpēc pamatkapitāla pārreģistrācija uz...

"Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī," uzskata uzņēmējs Kaspars Garkanis, SIA "Arčers" valdes loceklis. K.Garkanis norāda, ka navnoslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas - oficiālo minimumu un papildus daļu "aploksnē", no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos "aplokšņu" algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja. Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu "fiskāli neitrāla" ietekme - izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī...

Lai veicinātu uzņēmēju aktivitāti, nodrošinot Komerclikumā noteikto prasību par dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu un pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro izpildi, Uzņēmumu reģistrs organizē Konsultāciju dienas Rīgā un reģionos. 20.maijā notiks jau otrā Konsultāciju diena visās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās. Konsultācijas uzņēmējiem Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī „Uzņēmumu reģistra mērķis ir sniegt atbalsta uzņēmējiem jauno prasību izpildē, un šī aktivitāte ir viena no iespējām saņemt individuālu konsultāciju par Komerclikuma prasību izpildi attiecīgajam uzņēmumam. Tāpēc aicinām uzņēmējus būt aktīviem un izmantot visas piedāvātās atbalsta iespējas, lai uzņēmuma dokumentācija atbilstu Komerclikuma prasībām,” norāda Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre. Konsultāciju dienas Rīgā un reģionos ir vēl viena iespēja uzņēmējiem saņemt atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem par dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu un pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro, lai visi dokumenti atbilstu normatīvo aktu prasībām. 20.maijā visās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās notiks jau otrā Konsultāciju diena. Informāciju, kā pieteikties konsultācijām konkrētā...

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien, 7. maijā, norisinās Eiropas Konkurences dienas konference, kuras laikā vadošie Eiropas un pasaules konkurences tiesību eksperti diskutēs par Eiropas Savienībā šobrīd aktuāliem jautājumiem – karteļu apkarošanu, valsts un privāto uzņēmumu līdzāspastāvēšanu tirgos, kā arī līdzsvara trūkumu mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās. Eiropas Konkurences dienas konferenci reizi pusgadā organizē Eiropas Savienības Padomē prezidējošā valsts. Atklājot konferenci, klātesošos uzrunās Eiropas Konkurences komisāre Margrēte Vestāgere (Margrethe Vestager), Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Diskusijā piedalīties aicināti ES dalībvalstu konkurences iestāžu vadītāji, Eiropas Komisijas un OECD pārstāvji, kā arī vadošie konkurences tiesību teorētiķi – autori grāmatām, kas atrodamas katrā konkurences tiesību bibliotēkā. Konferences dalībniekiem būs unikāla iespēja vienkopus dzirdēt vadošo akadēmiķu – profesores Alisones Džonsas (Alison Jones), profesores Eleanoras M. Foksas (Eleanor M. Fox), profesora Viljama E. Kovačiča (William E. Kovacic) – uzstāšanās. Tāpat diskusijās piedalīsies OECD Konkurences tiesību un politikas komitejas vadītājs Frederiks Ženijs (Frédéric Jenny), pretkorupcijas...

Ekonomikas ministrija ir noslēgusi līgumu ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk Altum), novirzot papildu 2 000 000 eiro atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai biznesa inkubatorā iekļautajiem jaunajiem uzņēmējiem - saimnieciskās darbības uzsācējiem. Atbalsts biznesa inkubatorā iekļautajiem saimnieciskās darbības uzsācējiem būs pieejams Altum t.s. Starta programmas ietvaros, kas ir valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības uzsākšanai. Līdz ar to saimnieciskās darbības uzsācēji, kas ir iestājušies biznesa inkubatorā, var saņemt aizdevumu uzņēmējdarbības uzsākšanai līdz 77 000 EUR, ar maksimālo termiņu - 8 gadi. Papildus šiem saimnieciskās darbības uzsācējiem (tāpat kā citiem Starta programmas dalībniekiem) arī ir pieejamas procentu likmes subsīdijas - 70 % - 80 % apmērā. Inkubatoram jābūt noslēgtam līgumam ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) atbalsta programmas "Biznesa inkubatori" ietvaros; inkubatoru saraksts publicēts LIAA mājas lapā šeit. Paredzēts, ka atbalsts biznesa inkubatorā iekļautajiem saimnieciskās darbības uzsācējiem būs pieejams līdz 2015. gada beigām. Papildu informācija par valsts atbalsta programmu...