BIZNESS

Otrdien, 18.jūnijā, valdība apstiprināja jaunos Ministru kabineta noteikumus „Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu un no tās mājas apstākļos gatavotos gaļas produktus mazā daudzumā realizē tieši galapatērētājam vietējā tirgū”, kas paredz prasības zemas kapacitātes kautuvēm. Jaunie noteikumi attiecas uz zemas kapacitātes (mazjaudas) kautuvēm, kurās kauto dzīvnieku gaļu realizē tieši galapatērētājam vietējā tirgū, lai veicinātu kautuvju veidošanu reģionos. Ir iecerēts, ka nelielu kautuvju izveidošanās radīs priekšnoteikumus, lai patērētāji varētu nopirkt Latvijas izcelsmes gaļu vietējā tirgū par konkurētspējīgu cenu. Noteikumi nosaka prasības mazjaudas kautuvju uzbūvei, iekārtām un aprīkojumam. Jaunā kārtība arī regulē kaujamo dzīvnieku skaitu, nosaka atkāpes kaušanas telpām un to aprīkojumam, kā arī gaļas piegādes nosacījumus. Tāpat noteikumi paredz prasības veselības un identifikācijas marķējumam, ar kuru marķē gaļu, kas nonāk realizācijā no zemas kapacitātes kautuvēm. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Iniciatīvas „Godīgs eiro ieviesējs” mērķis ir aicināt uzņēmējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas Latvijā, vēsta Ekonomikas ministrija. Šīs iniciatīvas ietvaros starp valdību, uzņēmumiem un tos pārstāvošajām organizācijām tiks noslēgts sadarbības memorands, kuram tiks aicināti pievienoties visi uzņēmumi. Memorands paredzēs komersantu brīvprātīgu apņemšanos, ka cenu pārrēķināšana notiks saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajiem principiem. Iniciatīvas „Godīgs eiro ieviesējs” vienotais logo, ko izmantos uzņēmumi, kas būs pievienojušies memorandam, dos iespēju patērētājiem viegli noorientēties godīgo eiro ieviesēju kopā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: ”Pateicoties iedzīvotāju un žurnālistu modrībai, jau tagad „gaismā” tiek celti gadījumi, kad uzņēmumi norāda neprecīzu informāciju par latu pārrēķinu eiro, vai cenu izmaiņas latos tiek veiktas tā, lai vēlāk tās labi izskatītos arī eiro. Šādi gadījumi ir pretrunā labai un atbildīgai biznesa praksei. Tāpēc aicinām visus komersantus veikt precīzu cenu pārrēķinu un neriskēt ar savu klientu lojalitāti un uzņēmuma reputāciju. Iniciatīva „Godīgs eiro ieviesējs”...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2013.gada 17.jūnijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada maijā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2013.gada otrajā ceturksnī (no...

Revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk un gaišāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Starptautiskā projekta ietvaros Grant Thornton pētīja to, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan valsts ekonomikas izaugsmes iespējas. 8 % no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem neto 18 % paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai arī Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai 2 % uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ekonomisko izredžu indeksā tas ir mīnus 17 %, kas nozīmē, ka neto 17 % Eiropas Savienības uzņēmumu līderi pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm. Pasaules vidējais rādītājs ir + 4 %. "Lai gan rezultāti atspoguļo tikai uzņēmumu vadītāju noskaņojumu un sajūtas attiecībā uz gaidāmo nākotnē, tie iezīmē tendenci, kādu patiešām varam sagaidīt....

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) aicina Saeimas deputātus panākt saprātīgu risinājumu par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un nepieņemt nepamatotu, pretrunīgu un juridiski nekvalitatīvi sagatavotu priekšlikumu attiecībā uz ierobežojumu tirgot alkoholiskos dzērienus 50 metru attālumā no izglītības iestādēm. "LPTA biedri atbalsta mērķi ierobežot alkohola lietošanu un pieejamību jauniešu vidū, kā arī aktivitātes, kas ir vērstas uz veselīga dzīvesveida izplatības veicināšanu un jauniešiem kaitīgo ieradumu ierobežošanu. Tomēr nevaram atbalstīt un aicinām Saeimas deputātus nepieņemt komisijā atbalstīto priekšlikumu par aizliegumu tirgot alkoholu 50 metru attālumā no izglītības iestādēm. Priekšlikums ir juridiski nesagatavots un būtu diskriminējošs, jo attiektos tikai uz vienu komersantu grupu," uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis. Nepilnīgi sagatavotā norma veidošot negodīgas konkurences apstākļus, jo alkoholu varēs turpināt tirgot kafejnīcas un restorāni, kas atrodas 50 metru attālumā no izglītības iestādēm. Tiekot pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips - pastāv risks, ka uzņēmējdarbību var ietekmēt neparedzami apstākļi - piemēram, jaunas izglītības iestādes atvēršana. Tā rezultātā komersantam...

Swedbank un TNS Latvia veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss" liecina, ka mazie un vidējie uzņēmumi vēl nav sākuši domāt par eiro skaidras naudas priekšpiegādi un uzglabāšanu, kas nepieciešams, lai spētu apkalpot klientus pēc plānotās pārejas uz eiro - tikai 5% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju norādījuši skaidras naudas priekšpiegādi un uzglabāšanu kā vienu no aktivitātēm, gatavojoties eiro ieviešanai. Pētījums arī rāda, ka apmēram trešā daļa uzņēmumu apzinās, ka ērtu pāreju uz eiro nodrošinās bezskaidras naudas darījumi - 36% uzņēmumu savus klientus vēlas virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem. Taču iedzīvotāju atbildes šajā pētījumā liecina par lielu skaidras naudas uzplūdumu ap gadu miju. Tāpēc uzņēmumiem jāapzinās, ka skaidra nauda būs jānogādā uz savu bankas kontu un jāizplāno, kādā veidā tas notiks. Saskaņā ar aptaujas datiem pagaidām tikai 8% uzņēmumu plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju. Uzņēmēji, gatavojoties eiro ieviešanai, līdz šim visaktīvāk strādājuši pie pārejas uz bezskaidras naudas norēķiniem (55%), gatavojušies cenu un tarifu paralēlajai atspoguļošanai...

6.jūnijā ir iznācis otrais Konkurences padomes (KP) apkārtraksts "Konkurence tuvplānā". Kā centrālā tēma šajā numurā tiek aplūkotas korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas programmas kā uzņēmumu iespēja pasargāt sevi no pārkāpuma izdarīšanas. Savukārt īsumā aprakstītas aktualitātes diskusijā par pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, garantijas remonta ierobežošana kā aizliegta vienošanās un citas tēmas. Apkārtrakstā iekļauta arī lasītāju ieteikta tēma par Reklāmas likuma un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumiem. Apkārtraksts "Konkurence tuvplānā" veidots, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast un izmantot savas konkurences tiesības, kā arī dotu iespēju vienkopus iepazīties ar būtiskākajiem konkurences uzraudzības jomas jaunumiem Latvijā un Eiropā. Apkārtrakstu paredzēts izdot reizi ceturksnī. Saņemt to savā e-pastā var jebkurš interesents, reģistrējoties Konkurences padomes mājas lapā.

Latvijas ekonomikas izaugsmei un nodarbinātības veicināšanai nepieciešams nodrošināt pārdomātu un prognozējamu nodokļu politiku, kura sekmēs jaunu darbu vietu radīšanu, norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš pēc komisiju kopsēdes trešdien, 5.jūnijā, kurā deputāti diskutēja par darba tirgus ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību Latvijā. Komisijas priekšsēdētājs akcentē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām balstās uz lētā darbaspēka priekšrocību. Taču, attīstoties šādā veidā, Latvijas nozares un uzņēmumi diezgan ātri var ciest zaudējumu brīvā tirgus konkurencē. Vienīgais risinājums ir nekavējoties attīstīt valstī ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un īstenot labvēlīgu darbaspēka nodokļu politiku, uzsver J. Ozoliņš. „Tā dēvētais „zemo algu slazds” ir viens no lielākajiem Latvijas darba tirgus izaicinājumiem. Lai izkļūtu no tā, viens no izšķirošajiem soļiem ir darbaspēka kvalifikācijas celšana. Tas ietver vairākus attīstības virzienus – sākot ar jaunu speciālistu sagatavošanu un bezdarbnieku pārkvalificēšanu un beidzot ar jaunu labāk apmaksātu darbavietu radīšanu, kuru savukārt sekmē labvēlīga un paredzama darbaspēka nodokļu politika,...

2013.gada 12.jūnijā plkst.15:00 Latvijas Darba Devēju Konfederācijas telpās, Rīgā, Baznīcas ielā 25, norisināsies tikšanās par apmācību iespējām uzņēmumiem ar ES līdzfinansējumu LDDK īstenotā projekta „Partnerība biznesa konkurētspējai” ietvaros. Tikšanās ietvaros būs iespēja uzzināt: Par aktuālajām apmācību programmām*;Par nosacījumiem dalībai projektā. Tā kā projektā arī šobrīd ir iespējams plānot un īstenot jaunas apmācības dažādās jomās* un iesaistīt jaunus uzņēmumus, aicināsim klātesošos uz diskusiju par aktuālajām vajadzībām, lai turpmāk projekta ietvaros nodrošinātu uzņēmējiem nepieciešamās un piemērotās apmācības. *Šobrīd projektā ir iekļautas šādas apmācību jomas, kurās varam īstenot apmācību programmas: Inženierzinātnes un tehnoloģijas, Mazā un vidējā biznesa vadība, Projektu vadība IKT uzņēmumiem, Eiropas ekonomika un bizness, Mājturība, Datorika, Radošās industrijas, Grāmatvedība un finanses. Apmācību jomas ir iespējams precizēt.Pieteikšanās līdz 11. jūnijam.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, vienojās, ka grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz papildināt pašreizējo regulējumu ar uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu tiesiskās aizsardzības procesā, vērtēs darbā grupā. Iesniegtos grozījumus skatīs darba grupa, kas pašlaik jau strādā pie maksātnespējas regulējuma izmaiņām saistībā ar fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesiem. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka kreditoriem ir jādod iespēja kapitalizēt parādus, veicot izmaiņas uzņēmuma pamatkapitālā, tomēr piedāvātie likuma grozījumi pēc maksātnespējas likuma ekspertu domām var veicināt uzņēmumu pretlikumīgas pārņemšanas jeb reiderisma iespējas. „Tāpēc pašlaik šos grozījumus nododam rūpīgai izvērtēšanai darba grupā,” uzsver komisijas priekšsēdētājs. Darba grupā strādā maksātnespējas regulējuma eksperti, sociālie partneri, atbildīgās ministrijas un deputāti, un plānots, ka šo likumprojektu darba grupa skatīs pirmdien, 10.jūnijā, informē J.Ozoliņš. Likumprojekta anotācijā tā iesniedzēji norāda, ka grozījumu mērķis ir paplašināt tiesiskās aizsardzības procesā pielietojamo metožu klāstu un elastību to piemērošanā, kas ļautu biežāk saglabāt uzņēmumu darbību un darbavietas kā alternatīvu...

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 0,8%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,4%. Apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugums, salīdzinot ar martu, bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) - 2,1 reizes, elektrisko iekārtu ražošanā - par 20,7% un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā - par 11,3%. Savukārt samazinājums bija metālu ražošanā - par 24,1%, apģērbu ražošanā - par 11,5% un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 10,4%. Šogad aprīlī, salīdzinot ar 2012. gada aprīli, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 14,8%, apstrādes rūpniecībā - par 2,8%, bet pieaugums bija elektroenerģijas...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) atgādina, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas darba devējam ar nodarbināto ir jānoslēdz rakstveida darba līgums un par pieņemto darbinieku jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Darba inspekcija nereti konstatē, ka darba devējs ar darbinieku ir noslēdzis rakstveida darba līgumu, bet nav par to paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam vai otrādi – ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, bet nav noslēgts rakstveida darba līgums. 29.maijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Darba inspekcijas kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un par šiem pārkāpumiem piemērojamos sodu lielumus. Grozījumi paredz, ka turpmāk Darba inspekcija administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs...

Aizvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomikā ieņem mikro un mazie uzņēmumi, apliecina Lursoft veiktais pētījums. Lursoft pētījuma rezultāti parāda, ka patlaban Latvijā reģistrēto mikro un mazo uzņēmumu skaits veido vairāk nekā 94% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita. Jānorāda, ka, lai arī lielākā daļa mikro un mazo uzņēmumu koncentrēti galvaspilsētā Rīgā, to loma aizvien pieaug arī reģionos, jo ļauj iedzīvotājiem attīstīt savu biznesu, nodrošinot ar ienākumiem ne tikai savu ģimeni, bet radot arī jaunas darba vietas, kas ārpus Rīgas ir jo īpaši būtisks faktors. Lursoft apkopotie dati rāda, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē patlaban reģistrēti kopumā 13 082 mazie un 28 555 mikro uzņēmumi, savukārt otrs lielākais uzņēmumu skaits fiksēts Kurzemē. Tur mazo uzņēmumu skaits sasniedz 1 645, bet mikrouzņēmumu - 3 219. Vismazāk mikro un mazo uzņēmumu iespējams sastapt Vidzemē. Mikro un mazo uzņēmumu skaits Latvijas reģionos 2012.gadā Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējos gados mikrouzņēmumu skaitam ir bijusi tendence pieaug. Visstraujākais...

Finanšu ministra Andra Vilka otrdienas paziņojums par to, ka valdība, visticamāk, nevarēs turēt solījumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli radījis gan sprādzienam līdzīgu sašutuma vilni uzņēmēju vidū, gan nostādījis savstarpējā opozīcijā valdības partnerus. Trešdien, 29. maijā, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, kurā gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan uzņēmēju pārstāvji kritizēja Vilka pausto pozīciju. D. Pavļuts uzsvēra, ka jaunos solījumus - sociālās nevienlīdzības mazināšanu un pensiju palielināšanu - nevajadzētu īstenot uz iepriekšējo solījumu rēķina. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Lienīte Caune atzina - visvairāk pārsteidz tas, ka valsts apšauba jau likumā ierakstītus solījumus. L. Caune arī sacīja, ka, ja valsts nerīkojas saskaņā ar tiesiskas paļāvības principiem, tad nevar gaidīt arī, ka uzņēmēji nerīkosies tikpat nihilistiski, maksājot algas aploksnēs, savukārt uzņēmēju kluba "Rīgas marka" pārstāvis Normunds Štāls akcentēja šādu paziņojumu nelabvēlīgo ietekmi uz investoru piesaisti, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Mārtiņš Bičevskis Finanšu ministram pārmeta neieinteresētību dialogā ar uzņēmējiem.

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējos portāla ierakstus par likumprojektu skatīt šeit un šeit. Tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma (DL) 149.pantā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad darbiniekam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likumprojekta autori norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667 secināja, ka tā kā saskaņā ar DL 31.panta pirmo daļu visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā, tad, zūdot darbinieka tiesībām uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam zūd arī tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem. Šāda interpretācija neatbilst neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanas mērķim un būtībai. Saistībā ar darbinieka tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...