BIZNESS

Baltijas valstu uzņēmēji priekšroku dod griestu noteikšanai ikgadējām darbaspēka sociālās apdrošināšanas iemaksām un nevis sociālā nodokļa likmes samazināšanai, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums "Ekonomikas Pulss 2013". Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku (Latvijā - 69%, Igaunijā un Lietuvā - 73%). Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%). Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā - 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā - 40%, bet Igaunijā - 39% respondentu. Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem - 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā - 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta...

Vakar, 25. aprīlī, Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā tika apstiprināts ziņojums par jaunas patērētāju politikas ieviešanu Eiropas Savienībā. Ziņojuma mērķis ir izstrādāt vadlīnijas likumdošanas iniciatīvām, kas veicinātu patērētāju drošība un pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm. No Eiropas tautas partijas frakcijas līdzziņotāja bija deputāte Sandra Kalniete. Deputāti savā ziņojumā aicina pēc iespējas vairāk pievērst uzmanību cilvēku izglītošanā par finanšu jautājumiem, turklāt izglītošanu nepieciešams turpināt visa mūža garumā. Sandra Kalniete: "Ir nepieciešams pievērst krietni vien lielāku uzmanību cilvēku izglītošanai par ekonomiku un jo īpaši finansēm. Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs mēs redzam, ka ekonomiskais analfabētisms traucē pieņemt ilgtspējīgus ekonomiskos lēmumus. Savukārt, ekonomiskais populisms, kam ir plašs atbalsts sabiedrībā, rada sekas, par kurām agri vai vēlu visiem, tajā skaitā arī populistiem, ir dārgi jāmaksā. Spilgtākais piemērs Latvijā - neapdomīga īstermiņa aizņemšanās ar īsziņas palīdzību, kuras rezultātā cilvēki nonākt parādu verdzībā un spiests doties peļņā uz ārzemēm. Vai arī liels kredīts mājokļa...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" pirmie rezultāti81% liecina, ka nodarbinātie pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši obligātās veselības pārbaudes, kas ir par 17% vairāk nekā pirms trim gadiem. Uzlabojies arī darba devēju pašu novērtējums par to, cik precīzi darba vide uzņēmumā atbilst Darba likuma prasībām. Tiesa gan, kopējais darbinieku informētības līmenis un izpratne par darba vides jautājumiem un iespēju pašiem sniegt priekšlikumus tās uzlabošanai nav pārliecinoši pieaudzis. Viens no pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, darba aizsardzības prasību ievērošana un tiesiskums darba attiecībās arī pieaug. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 73% uzņēmumu darba vide 10 ballu skalā, salīdzinot ar Darba aizsardzības likuma prasībām, ir 8-10 ballu robežās, kas ir labs rādītājs. Turklāt pēdējā gada laikā 48% aptaujāto uzņēmumu veikts darba vides risku novērtējums. Projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana...

Godinot Latvijas uzņēmējus, kuri saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā, un veicinot Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbības attīstību, Latvijas Republikas Patentu valde (Patentu valde) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 26.aprīlī - Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā - apbalvos konkursa „Gada preču zīmes" laureātus divās apbalvojuma nominācijās. Ceremonijā piedalīsies un uzvarētājus sveiks tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Patentu valdes un LTRK izveidotās kandidātu vērtēšanas žūrijas locekļi un augstākā vadība, kā arī lūgtie viesi. Jau ziņots, ka apbalvojumam kopumā tika pieteiktas simts 2012.gadā reģistrētas preču zīmes. Apbalvojuma saņēmēji tika noskaidroti, ņemot vērā balsojuma Patentu valdes interneta vietnē rezultātus (50%), kā arī Patentu valdes un LTRK pārstāvju žūrijas komisijas balsojumu (50%). Šogad pirmoreiz un turpmāk ik gadu apbalvojums tiks piešķirts divās nominācijās - „Gada preču zīme - Latvijai" un „Gada preču zīme - pasaulei". Lai pretendētu uz uzvaru apbalvojuma nominācijā „Gada preču zīme - Latvijai," Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbību popularizējošajai preču...

Pirmdien, 22.aprīlī, Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus. "Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Reformas īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas", uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Reformas īstenošanai nepieciešamie likumprojekti tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā un Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajiem un Ministru kabineta (MK) 2012.gada 15.maijā atbalstītajiem risinājumu variantiem. Ministrija izstrādātos likumprojektus ir skaņojusi ar visām ieinteresētajām pusēm - ministrijām, kas ir valsts kapitāla...

Pēc medijos izskanējušās informācijas par uzņēmumu nepamatotu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paziņojusi, ka datu bāzei steidzami nepieciešami sistēmas uzlabojumi, savukārt finanšu ministrs Andris Vilks uzdevis VID problēmu tuvākajā laikā novērst. Izveidojusies situācija esot skaidrojama ar apstākli, ka informācija par maksājumu līdz VID nenonāk vienlaicīgi ar maksājuma uzdevuma nosūtīšanas brīdi. Ja maksājums tiek veikts pēdējā termiņa dienā un VID datu bāze tiek aktualizēta nākamajā dienā, tiek radīts maldinošs ieraksts par neveiktu maksājumu un izveidojušos parādu. Tādējādi kļūdainā informācija par faktiski neesošiem nodokļu parādiem VID datu bāzē tika iekļauta tehnisku nepilnību rezultātā. "Maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. Esošās nepilnības datu apstrādē VID jānovērš tuvākajās dienās," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. Savukārt LDDK atzīmē, ka tās paustās bažas par jaunizveidotās datu bāzes informācijas kvalitāti un pieejamību...

Lai izzinātu, kas uzņēmēju dzīvē mainīsies pēc 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un biznesa augstskola "Turība" (Turība) aicina uzņēmējus uz priekšvēlēšanu diskusiju ar Rīgas mēra amata kandidātiem - "Rīgas atslēga - kuras partijas rokās?". Diskusijā piedalīsies piecu vadošo politisko partiju - partijas "Vienotība," "Zaļo un zemnieku savienība," politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs," partijas "Reformu Partija," ""Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai" / LNNK" - Rīgas mēra amata kandidāti: Sarmīte Ēlerte, Guntis Belēvičs un Armands Krauze, Nils Ušakovs, Inga Antāne, un Aleksandrs Kiršteins (Baibas Brokas vietā). LTRK ekspertu panelī, politiķus izprašņājam un viņu sniegtās atbildes vērtējam, redzēsim biedrības viceprezidentus Aigaru Rostovski un Lienīti Cauni, kā arī padomes locekli, Eksporta padomes priekšsēdētāju Normundu Bergu. Diskusiju moderēs LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Diskusijas fokusā sekojošs problēmjautājumu loks: Stimuli uzņēmējdarbības attīstībai - kas tiks darīts nākamajā periodā, lai Rīga piesaistītu investīcijas un veicinātu jaunu darba vietu radīšanu? (infrastruktūra, nodokļu atlaides, darbaspēks);...

Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Šis ir viens no risinājumiem, lai stiprinātu investoru tiesisko aizsardzību, ierobežojot reiderismu - uzņēmumu neētisku vai prettiesisku pārņemšanu. Ņemot vērā Valts prezidenta norādījumus, ka likumprojekts ietekmē tiesu darbību un tas pirms pieņemšanas pēc būtības bija jāvērtē arī tiesu varai, par likumprojekta virzību atbildīgā Juridiskā komisija likumprojektu nosūtīja izskatīšanai Tieslietu padomei. Priekšlikumi likuma izmaiņām otrreizējā caurlūkošanā komisijā netika saņemti, un likums Saeimā pieņemts līdzšinējā redakcijā. Īpašu tiesvedības kārtību nepieciešams ieviest, lai kapitālsabiedrību iekšējos strīdus varētu izskatīt salīdzinoši īsos termiņos. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja prettiesiski tiek pārņemta uzņēmuma vadība. Patlaban aizskartā persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus. Tikmēr komersanta manta tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai, norāda likumprojekta autori. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas...

Piektdien, 19.aprīlī, noslēgsies 2012./2013. gada mentoringa programma uzņēmējiem, ko īstenoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar biedrību LĪDERE. Šīs mentoringa programmas ietvaros tika saņemti 46 uzņēmumu pieteikumi. Rūpīgas atlases rezultātā tika izraudzīti 16 jaunie uzņēmumi, kuri pusgada garumā saņēma praktiskus padomus un pieredzējušu kolēģu palīdzību, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību dažādās jomās. Uzņēmēji, kuri ir no Rīgas un Rīgas reģiona, kā arī no Liepājas, Ventspils, Alūksnes, Cēsīm, Lielvārdes, Valmieras, Līvāniem, Jēkabpils un Jelgavas, darbojas tādās biznesa jomās kā pārtikas produktu, apģērbu, augsnes bagātināšanas produktu, sveču, koka skrejriteņu, kvēpu neitrālas kamīnmalkas, biškopības produktu un to maisījumu, tekstilmateriālu un tekstila aksesuāru ar maināmu dizainu ražošana, kā arī mobilo aplikāciju, datorgravēšanas produktu un bezpilota lidaparātu radīšana. Tāpat mentoringa programmā piedalījās uzņēmēji, kuri vēlas attīstīt izglītības, juridiskos, darba aizsardzības, bezmaksas sludinājumu un adīšanas pakalpojumus, kā arī izveidot interaktīvu komunikācijas platformu pusaudžiem - virtuālo garderobi. Mentoringa programmas uzņēmējiem mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Mentorings uzņēmējdarbībā...

Ar uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju diskusiju par uzņēmējdarbības attīstības iespējām reģionā, piektdien, 19. aprīlī, Daugavpilī darbu sāk plāna "Iespēju Latgale" ietvaros izveidotais Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC). "Centrs iecerēts kā vienas pieturas aģentūra uzņēmēju atbalstam un tas veidos vienotu konsultāciju tīklu, lai palīdzētu uzņēmīgiem latgaliešiem īstenot savas ieceres un tādējādi veicināt arī visa reģiona ekonomisko attīstību," stāsta Vides un reģionālās aizsardzības ministrs Edmunds Sprūdžs. Ministrs piebilst, ka tādējādi ir īstenota Latgales rīcības plānā iekļautā ideja par pārnozaru uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas izveidi Latgalē. LUC pamatprincipi ir mobilitāte un sadarbība, un, balstoties uz tiem, iecerēts veidot teritoriālo tīklu Latgales reģionā ar birojiem Daugavpilī, Balvos un Rēzeknē, nodrošinot speciālistu pieejamību reizi nedēļā katrā no šīm pašvaldībām. Mērķauditorija ir jaunieši, potenciālie un esošie uzņēmēji, pašvaldību speciālisti un iespējamie investori, kuri Latgales uzņēmējdarbības centrā varēs saņemt konsultācijas par Eiropas Savienības fondu un uzņēmējdarbības atbalsta programmu pieejamību. Iecerēts rīkot motivācijas un apmācības pasākumus topošajiem uzņēmējiem, kā arī konsultēt...

Publiskā sektora uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, nevis konkurēt ar privāto sektoru preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, uzskata Konkurences padomes (KP) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība. Pēc Konkurences padomes pasūtījuma veiktā pētījuma "Pašvaldību uzņēmumu darbība preču un pakalpojumu tirgū un tās ietekmes uz konkurences vidi novērtējums" rezultāti apliecina, ka tikai trīs no Latvijas 119 pašvaldībām nav izveidojušas nevienu kapitālsabiedrību, 11 pašvaldībām ir kapitāldaļas vismaz vienā kapitālsabiedrībā, 67 pašvaldībām - 5, savukārt 28 pašvaldības ir kapitāldaļu īpašnieki līdz pat 10 kapitālsabiedrības! Latvijā kopumā reģistrētas 417 kapitālsabiedrības, kuru dalībnieks ir pašvaldība, no tām 310 kapitālsabiedrībās pašvaldība ir vienīgais dalībnieks. Visvairāk ar komercdarbību Latvijā nodarbojas Rīgas pilsētas pašvaldība, kurai ir 32 kapitālsabiedrības, Rīgai seko Liepājas pilsētas pašvaldība (22 kapitālsabiedrības) un Jelgavas pilsēta (15 pašvaldības). Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Nav akceptējama līdzšinējā prakse, ka pašvaldības tā vietā, lai radītu labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai, pati izvēlas dibināt savus uzņēmumus vai iesaistīties jau...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 16. aprīlī, noraidīja priekšlikumu pārtraukt oglekļa dioksīda izmešu kvotu izsoles. Izsoļu "iesaldēšana" bija ierosināta, lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) "piesārņošanas atļauju" cenu pieaugumu. Vairums deputātu uzskatīja, ka, iejaucoties izmešu kredītpunktu tirdzniecībā, mazināsies uzticēšanās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS), kas izveidota, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu. Atsevišķā balsojumā deputāti vienojās par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas īslaicīgu atcelšanu starpkontinentu lidojumiem. Priekšlikums pārtraukt emisijas kredītpunktu tirdzniecību tika noraidīts ar nelielu pārsvaru, 334 deputātiem balsojot pret, 315 - par un 63 - atturoties. Priekšlikumu nosūtīja atpakaļ izskatīšanai EP Vides komitejā. EP deputāti, kas iestājās pret šo priekšlikumu, uzsvēra, ka jāveic emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vispārēja reforma un, iejaucoties kredītpunktu tirdzniecībā, mazināsies uzticēšanās pašreizējai emisijas kvotu tirdzniecības shēmai. Citi deputāti uzskata, ka piesārņošanas atļauju cenu paaugstināšana vājinās Eiropas ražotāju konkurētspēju un paaugstinās elektroenerģijas rēķinus mājsaimniecībām. Priekšlikuma atbalstītāji savukārt argumentē, ka kredītpunktu tirdzniecība ir jākoriģē, lai shēma darbotos atbilstosi tās izveidošanas mērķiem. Priekšlikuma...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura pagājušajā nedēļā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās devītajā Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour Organization, ILO) Eiropas Reģionālajā sanāksmē un pārstāvēja Starptautisko Darba devēju organizāciju (International Organization of Employers, IOE), norāda, ka būtiskākais ilgtspējīgais risinājums nodarbinātības problemātikas risināšanai ir atbalsts uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu veidošanai uzņēmumos, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Uzņēmumi ir galvenais darba vietu rašanās avots. Mērķtiecīgas un pārdomātas politikas ceļā veidots atbalsts biznesam un biznesa vides attīstībai ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā risināt darba tirgus sarežģījumus." L.Menģelsone arī norāda, ka devītajā Starptautiskās darba organizācijas Eiropas Reģionālajā sanāksmē Oslo dalījusies ar citām Eiropas valstīm Latvijas pieredzē, kā spēt iziet cauri finanšu un ekonomiskajai krīzei, pateicoties īstenotajam sociālajam dialogam starp valdību, darba ņēmējus un darba devējus pārstāvošajām organizācijām. Latvija no 2008.-2009.gada krīzes, kad IKP piedzīvoja kritumu par 25 procentu punktiem, pieauga bezdarbs, cieta neskaitāmi daudz uzņēmēju un mums bija jāpieredz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, sākot ar 2013.gada 1.aprīli, Krimināllikumā ir izmainīti sodi par autortiesību pārkāpšanu, un ir noteikts, ka sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja autortiesību pārkāpumu veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad brīvības atņemšana var būt pat līdz četriem gadiem. Savukārt, ja autortiesību pārkāpums izdarīts apmērā, kas pārsniedz LVL 10000, tad draud brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, papildus var tik paredzēts aizliegums nodarboties, piemēram, ar uzņēmējdarbību kā arī var tikt piemērota policijas kontrole. Datoru cietie diski, kuros atrodas nelicencētas programmas, tiek konfiscēti. Papildus sodam notiesātā persona maksā arī kompensāciju datorprogrammu ražotājiem pilnas licences cenas apmērā. Ja autortiesību pārkāpums ir salīdzinoši neliels un nodarītais kaitējums nepārsniedz 1000 latus, tad tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un persona tiek sodīta ar naudas sodu: fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot nelegālo datorprogrammu...

Kā liecina Lursoft veiktais pētījums, gada pirmajos trīs mēnešos Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēti 4 436 jauni subjekti, kas ir vien par trim vairāk nekā 2012.gadā attiecīgajā periodā. Latvijā vēl aizvien augstu popularitāti saglabājušas mazkapitāla SIA - šogad pirmajā ceturksnī reģistrētas jau 2 950 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas ir vairāk nekā puse no visiem jaunajiem komersantiem. Tomēr pirmajos trīs mēnešos reģistrēti arī vairāki jaunie komersanti, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos. Absolūts rekordists pamatkapitāla ziņā ir 28.februārī reģistrētais SIA Mariner Finance Baltic. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 28,113 milj.Ls. Jaunreģistrētā komersanta vienīgais īpašnieks ir Maltas Mariner Capital Limited. Otrs lielākais šogad reģistrētais komersants pēc pamatkapitāla apjoma ir AS A.O.I., kura pamatdarbības joma ir holdingkompāniju darbība. Jaunā komersanta pamatkapitāls ir 9,561 milj.Ls. Trešajā vietā ar 3,397 milj.Ls pamatkapitālu ierindojas 21.februārī reģistrētais SIA Dzintara rezidence, kura dalībnieku sarakstā minēti divi citi komersanti - SIA MM investīcijas (95,30%) un SIA GRIF 26 (4,70%). Lursoft pētījums...