BIZNESS

Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija (ARTA) un Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA) pauž bažas par Saeimā skatīto likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu apritē", norādot, ka tiek virzīti priekšlikumi, kas veicinās vieglā alkohola pieejamību jauniešiem un paralēli kropļos tirgus konkurenci, radot nevienlīdzīgus apstākļus vieglo un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Abas nozares asociācijas ir iesniegušas Saeimā oficiālu vēstuli, kurā uzsver - alkohola iedalījums "sliktajā" un "labajā" nav pieļaujams, tādēļ tirdzniecības regulējumi nedrīkst nodrošināt labvēlīgākus nosacījumus kādai konkrētai alkoholisko dzērienu kategorijai - šajā gadījumā alkoholam ar absolūtā alkohola saturu līdz 5%, kas ir populārākais alkohols jauniešu vidū. Ierosināto grozījumu redakcija paredz, ka alkoholiskie dzērieni, kuros alkohola saturs pārsniedz 5%, ir jāizvieto atsevišķā tirdzniecības zāles zonā, kurā tiek izvietoti tikai alkoholiskie dzērieni un saistītās preces, piemēram, tabakas izstrādājumi, trauki, dzērienu atvēršanai paredzētās ierīces, sērkociņi, šķiltavas, un kas aprīkota ar videonovērošanu. Savukārt, uz vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros alkohola saturs ir zemāk par 5% (pamatā alus...

Piektdien, 10.maijā, Reformu vadības grupas (RVG) sēdē tika konceptuāli atbalstīts Pārresoru koordinācijas centra vadītās darba grupas ziņojums „Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai" un tā virzība izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), paredzot uzdot ministrijām ziņojumā noteiktos termiņos sagatavot priekšlikumus par turpmāko rīcību par to turējumā esošajām kapitālsabiedrībām, balstoties uz ziņojumā ietvertajām rekomendācijām. Savus priekšlikumus par turpmāko rīcību, katras konkrētas kapitālsabiedrības statusu un kapitāla daļu turētāju atbildīgajām ministrijām jāiesniedz sešu mēnešu laikā (atsevišķos gadījumos, piemēram, kur ministriju turējumā ir liels skaits kapitālsabiedrību, šis termiņš ir pielāgojams) pēc Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldības likumprojekta un tam saistīto likumprojektu paketes pieņemšanas Saeimā. Atsaucoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sniegtajiem priekšlikumiem, diskusijas dalībnieki esot nonākuši pie kopīga skatījuma uz kārtību, kādā jaunveidojamajā Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja turējumā nododamas kapitālsabiedrības. Tikusi panākta vienošanās,...

Nereti uzņēmējdarbību negatīvi ietekmē komersantu strīdi, norādīja juridiskās jomas eksperti nacionālās ziņu aģentūras LETA trešdien Rīgā rīkotajā konferencē par sadarbību ar juristiem. Strīdu pamatā bieži vien ir juridiski nesakārtotas sadarbības partneru attiecības. Lai preventīvi novērstu šādas situācijas, uzņēmējiem lieti var noderēt jurista savlaicīga palīdzība, konferencē izteicās Valdis Bergs, zvērinātu advokātu biroja "VARUL" partneris. Pēc viņa teiktā praksē bieži vien nākas sastapties ar nepilnīgi izveidotiem līgumiem. "Uzņēmēji dažkārt uzskata, ka pietiek ar mutisku vienošanos par sadarbības modeli, taču viņiem nav konsultanta, kurš paskatītos no malas. Ir iespējams vienoties par brīnišķīgiem biznesa principiem, peļņas sadali, uzdevumu sadali klientu piesaistē, bet var neiedomāties, ka ir nepieciešams noteikt strīdu risināšanas modeli, atrunāt to, kā izstāties no uzņēmējsabiedrības, kā arī to, kas notiek, ja viens no biznesa partneriem nokļūst maksātnespējas situācijā," skaidro "VARUL" jurists. Komersantiem jāpatur prātā arī korupcijas riski. Lai gan sabiedrībā pastāv priekšstats, ka par to var runāt saistībā ar valsts uzņēmumiem un ierēdņiem, komerciālā...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Projekts ceturtdien, 9.maijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Saskaņā ar Latvijas Drošības biznesa asociācijas, SIA „Next Level", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības, biedrības „Rīgas Aromaterapijas Skola" un SIA „Latvijas konsultāciju un izglītības centrs" priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., Datorspēļu izstrādes organizators, Meža inventarizators, Kokmateriālu uzmērītājs, Aromaterapeits, Augkopības konsultants, Lopkopības konsultants u.c. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Vienlaikus Profesiju klasifikatoru paredzēts papildināt ar 32 profesiju standartu projektiem, piemēram, Vides inženieris, Mehānikas inženieris, Klīniskais farmaceits, u.c. Tie saskaņoti ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi. Pašreiz Profesiju klasifikatorā ir iekļauti 164 profesiju...

Jaunākais Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks, kas tiek veikts visā pasaulē, atklāj, ka 47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā. Tāpat Baltijā arī 21 % uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 37 % vidējo rādītāju Austrumeiropā, bet pārsniedz 14 % līmeni Rietumeiropā. Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli, krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60 % un 59 % uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30 % un 27 % uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība. Valstis ar godīgāko uzņēmējdarbības...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis aicina Latvijas uzņēmējus, kuri saskaras ar brīvā tirgus ierobežojumiem kādā no Eiropas Savienības valstīm, iesniegt sūdzības Latvijas deputātiem EP vai pa tiešo Eiropas Komisijā. "ES likumi neatbalsta protekcionismu", intervijā žurnālam "Bilance" pauž Godmanis, skaidrojot, ka pieķeršanas gadījumos vainīgajām dalībvalstīm draud tiesas procesi un lielas soda sankcijas. "Jāizmanto iespējas ziņot par katru pārkāpumu. Ir vesela virkne mehānismu, kā ziņot par brīvas tirdzniecības pārkāpumiem - var vērsties Latvijas pārstāvniecībā EK vai pie mūsu EP deputātiem, tad mēs vēršamies komisijā ar šīm sūdzībām. Pēc tam sākas tiesas procesi", saka Godmanis. Tāpat Godmanis uzskata, ka arī pašai Latvijai nevajadzētu sākt importa ierobežošanas un iekšējā tirgus noslēgšanas politiku, jo tieši no eksporta uz ES valstīm Latvija gūst lielu labumu - IKP pieaugums lielā mērā balstās tieši uz to. "Latvijā eksports sastāda gandrīz 70% no visa mūsu iekšzemes kopprodukta un 77% no visa mūsu eksporta iet uz ES valstīm. Tātad nevis iekšējais...

Turpmāk Latvijas Hipotēku un Zemes banka varētu vairāk kreditēt tieši mikro, mazos un vidējos uzņēmumus, paredz Ministru kabinetā otrdien, 7. maijā, skatāmais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.164 "Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai"". Grozījumi nosaka, ka aizdevumus komersantu konkurētspējas uzlabošanai turpmāk varēs saņemt mikro, mazie un vidēji komersanti, bet vairs nevarēs saņemt lielie komersanti. Valsts atbalsta programmai pieejamais kopējais finansējuma apjoms netiek mainīts, taču tiek samazināts aizdevumu apjoms un programmas ietvaros tādējādi tiks veicināta pieeja finansējumam lielākam komersantu skaitam – it īpaši jaundibinātiem, darbību jaunā darbības jomā uzsākošiem un strauji augošiem mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem. Tas tiks mēģināts panākt ar ievērojamu maksimālās aizdevuma summas samazināšanu - ja pašlaik maksimālais apgrozāmo līdzekļu aizdevumu apjoms ir līdz 2.5 milj. latu, savukārt investīciju aizdevumu apjoms ir līdz 5 milj. latu, tad tagad plānots šos limitus samazināt līdz attiecīgi pusmiljonam un miljonam latu. Savukārt par minimālo investīciju aizdevuma apmēru mikro komersantiem...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 10.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Senāts, skatot kasācijas sūdzību 2011.gada novembrī, apturēja tiesvedību lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības (ES) Tiesai jautājumu par ES tiesību normas interpretāciju prejudiciāla nolēmuma taisīšanai saistībā ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli. Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudi par darījumiem starp diviem nodokļu maksātājiem. Lietā nav strīda par to, ka gan pieteicēja, gan darījuma partnere formāli atbilst likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" priekšnoteikumiem: pieteicēja un darījumu partnere ir reģistrētas VID kā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas, pieteicēja no darījumu partneres ir saņēmusi nodokļu rēķinu un to samaksājusi. VID lēmumā nav apšaubījis, ka preces ir tikušas saņemtas, bet ir apšaubījis to, ka preces ir saņemtas no nodokļu rēķinos norādītās personas. VID ir apstrīdējis nodokļu rēķinu ticamību satura ziņā, jo ir šaubas, vai uzņēmums, kura vārdā ir izrakstīti rēķini, varēja piegādāt preces. Senāts...

Darba devēji - komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas) vēl var pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Gulbenē, Krāslavā, Talsos, Valkā un Valmierā valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem. Darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu: ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ņemot vērā, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas (ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina bezdarbnieku asistenta personām ar invaliditāti vai pavadoņa, surdotulka, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulka, interešu pulciņa audzinātāja personām ar invaliditāti, speciālā pedagoga profesijā). Piedaloties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Pasākumi noteiktām personu grupām", darba devējiem valsts līdzfinansētajās darba vietās jānodarbina...

Lai ierobežotu reiderismu jeb komersantu prettiesisku pārņemšanu un stiprinātu kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā. Viens no biežāk sastopamajiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņu veikšana uzņēmuma sastāvā, tādēļ, veicot šādas izmaiņas, likuma grozījumi paredz nepieciešamību notariāli apliecināt personas parakstu. Komerclikuma grozījumi nosaka konkrētus gadījumus, kad parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu ir obligāta. Likuma grozījumi noteic, ka paraksti kapitālsabiedrības pieteikumā ir apliecināmi notariāli, ja reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā (UR) tiek pieteiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, uzņēmuma padomes, valdes vai likvidatora sastāvā. Lai nodrošinātu personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību, likuma grozījumi ietver normas, kas paredz obligātu zvērinātu notāru iesaisti, piemēram, personas paraksta apliecināšana pieteikumā UR par uzņēmuma dalībnieku maiņu vai izmaiņām amatpersonu sastāvā. Parakstus varēs apliecināt arī UR valsts notārs vai arī pieteikumu varēs parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi paredz izmaiņas...

Saeima ceturtdien, 2.maijā, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Komerclikumā un saistītajiem likumprojektiem, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, ja tiek veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā. Ar grozījumiem paredzēts stiprināt kapitālsabiedrības dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrības potenciālo pircēju aizsardzību. Trešajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus arī likumā „Par mērījumu vienotību”, ar ko paredzēts sakārtot valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pārbaudes procesu, to atvieglojot un samazinot komersantiem ar kontroles īstenošanu saistītās izmaksas. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Jūras akadēmijas Satversmēs. Konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima ceturtdien skatīs sešus likumprojektus, tostarp likumu grozījumu paketi, kas paredz radīt mehānismu, lai personas personiskās tiesības ― tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību ― būtu iespējams aizsargāt arī ar personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā tas ir paredzēts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs. No vardarbības un vajāšanas cietušās personas varēs pēc savas...

Latvija neatbalsta 2012.gada 14.novembrī Eiropas Komisijas (EK) publicēto priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim 40% direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma, nosakot to kā obligātu kvotu, kā arī paredzot sankcijas, ja mērķis netiks sasniegts (attiecībā uz biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2018.gada 1.janvārim), paziņojusi Labklājības ministrija. Latvija uzskata, ka ilgtspējīgāki rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir sasniedzami, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un sniedzot visa veida atbalstu sieviešu uzņēmējdarbības un karjeras izaugsmei. Uzņēmuma darbības pamatmērķis, neatkarīgi no uzņēmuma vadībā pārstāvētā dzimuma, ir nodrošināt tā rentabilitāti, tādējādi būtiskākais ir augsta līmeņa profesionāļu piesaiste, nevis dzimumu faktora obligāta noteikšana, teikts nacionālajā pozīcijā. Dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespējas attiecībā uz pieeju un pasākumiem, kas atbilstu konkrētai nacionālajai situācijai, un būtu efektīvi un rezultatīvi. Šāds viedoklis ietverts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā Latvijas nacionālajā pozīcijā "Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un...

Ņemot vērā šajā nedēļā esošās svētku dienas, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina – piektdien, 3.maijā, jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk. Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu. Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks,...

Saeimas deputāti pēcsvētku 2. maija plenārsēdē trešajā lasījumā skatīs iesniegtos grozījumus Komerclikumā, kas mainīs esošā likuma regulējumu, lai izskaustu reiderismu jeb komersanta prettiesisku sagrābšanu. Likumprojektā obligāta parakstu notariāla apliecināšana ir paredzēta, ja reģistrācijai pieteiktas izmaiņas kapitālsabiedrības padomes, valdes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās. Kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka personas paraksts uz protokola vai lēmuma oriģināla vai atvasinājuma apliecināms notariāli. Papildus kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka dalībnieku sapulces norisi apliecina zvērināts notārs, protokolu sastādot kā notariālo aktu. Cita starpā, grozījumi paredz arī skaidrāk definēt dalībnieka un dibinātāja statusu. Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā un dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Paredzams, ka turpmāk uzņēmumus vairs nevarēs reģistrēt svešās adresēs bez to īpašnieka piekrišanas, kurai būs jābūt apstiprinātai notariāli vai arī ar drošu elektronisko parakstu. Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos,...

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft apkopojis pirmos līdz 27. aprīlim iesniegtos un digitalizētos 34 443 uzņēmumu 2012. gada pārskatu datus un secinājis, ka vidējais apgrozījums pērn uz vienu uzņēmumu Latvijā bijis 161 718 latu. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā aizvadītajā gadā, kad uz 2012.gada 26.aprīli apkopotie dati par 2011.gadu uzrādījuši 190 420 LVL apgrozījumu uz vienu uzņēmumu. Taču jāatgādina, ka lielākā daļa uzņēmumu savus gada pārskatus vēl tikai iesniegs, līdz ar to kopējie finanšu rādītāji vēl būtiski mainīsies. Pēc smagā 2009. un 2010.gada, kad daudzi uzņēmumi Latvijā strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem, pēdējie gadi ļāvuši atgriezties pluss zīmē. Līdzīgi kā 2011.gadā, arī 2012.gada provizoriskie dati liecina, ka uzņēmumu finanšu rezultāts gan pirms, gan pēc nodokļu nomaksas pērn bijis peļņa. Lursoft pētījuma dati rāda, ka aizvadītajā gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu pirms nodokļu nomaksas bijusi 8 650 LVL, savukārt pēc nodokļiem - 6 511 LVL. Ņemot vērā, ka savus finanšu pārskatus par 2012.gadu...