BIZNESS

Uzņēmumu reģistrs informē, ka Eiropas Savienības Finanšu ministru padome 9.jūlijā Briselē oficiāli apstiprināja Latvijas dalību eirozonā un eiro maiņas kurss ir nofiksēts 1 eiro =0,702804 lati. Līdz ar to no 9.jūlija, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrību (AS), to dibinātājiem ir tiesības pamatkapitālu izteikt eiro. Lai pamatkapitālu izteiktu eiro, ir jāievēro divi noteikumi - daļas (akcijas) nominālvērtību izsaka veselos eiro un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par Komerclikumā noteikto. No 9.jūlija līdz 31.decembrim komersantu minimālo pamatkapitālu apmēri tiek noteikti šādi: SIA – 2 846 eiro Mazkapitāla SIA– 1 eiro AS – 35 572 eiro Jau esošie komersanti savu pamatkapitālu mainīt uz eiro varēs tikai no nākamā gada 1. janvāra.

Šī gada 1.jūlijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru AS "4finance" piemēroja naudas sodu 3000 Ls apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu. Komersants šī gada sākumā izplatīja reklāmu par iespēju SMSCREDIT.LV klientiem, kuri aizņemsies vismaz 150 Ls lielu kredītu, saņemt dāvanā ielūgumu divām personām uz 18.februāra koncertu "Mīlestība īstajā brīdī". PTAC konstatēja, ka īstenotā prakse uzskatāma par profesionālajai rūpībai neatbilstošu, kas veicināja bezatbildīgu aizņemšanos, jo piedāvātā dāvana varēja būt izšķirošs faktors patērētājam, pieņemot lēmumu par kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu. PTAC 2013.gada 7.februārī uzsāka AS "4finance" īstenotās komercprakses, izplatot reklāmu par iespēju SMSCREDIT.LV klientiem, kuri aizņemsies vismaz 150 Ls lielu kredītu, apmeklēt koncertu " Mīlestība īstajā brīdī" , izvērtēšanu. Veicot lietas izpēti PTAC secināja, ka reklāmas izplatīšanas laikā kredītus ir saņēmis plašs patērētāju loks. Daļa patērētāju, kuri vēlējās saņemt biļetes uz koncertu, izmantojot kreditēšanas pakalpojumus, tās nesaņēma. Ar reklāmas starpniecību tika veicināta jauno klientu piesaistīšana, tiešā veidā popularizējot komersanta piedāvātos kreditēšanas pakalpojumus,...

Ceturtdien, 11. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi", kura pielikumā iekļauts līdz šim veiktais industrijas novērtējums. Industrijas novērtējumā ir izvērtēts ekonomikas nozaru potenciāls. Kokrūpniecība un mežsaimniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība, kā arī ķīmijas rūpniecība ir tie sektori, kuri uzrāda lielāko eksporta vērtības pieauguma potenciālu, balstoties uz saistītās diversifikācijas iespējām. Uzņēmējiem nepieciešamās zinātnes un pētniecības jomas sākotnēji tika identificētas aptaujā, kas norisinājās līdz 27.jūnijam. Tā kā aptauju pilnībā aizpildīja 91 uzņēmums un netika pārstāvētas visas nozares, tad aptaujas rezultāti ir uzskatāmi tikai par indikatīviem. Izglītības un zinātnes ministrija nolēma turpināt uzņēmēju aptauju līdz jūlija beigām, lai varētu noteikt uzņēmējiem svarīgas nākotnes tehnoloģijas un ar tām saistītās zinātnes jomas. Tādēļ visi Latvijas uzņēmēji tiek aicināti paust sava uzņēmuma nākotnes attīstības vajadzības interneta vietnē http://ris3.fidea.lv. SAITE uz ANKETU Vairāk kā miljarda eiro Eiropas Savienības fondu izlietojumu ietekmēs uzņēmēju anketēšanas rezultāti. Anketu...

Pēc detalizētas iepazīšanās ar pašreiz Ekonomikas ministrijā izstrādē esošo "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses likumprojektu" (VSS-842), SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" (ELVI zīmola turētājs) uzskata, ka likumprojekts ir izstrādāts konkrētas tautsaimniecības nozares interesēs un faktiski ir vērsts pret nacionālajiem mazumtirgotājiem. "Ja likums šādā redakcijā tiks atbalstīts Saeimā, visā Latvijā var tikt iznīcināti desmitiem mazo un vidējo veikalu un tūkstošiem darba vietu," uzskata SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa norāda, ka nepieciešamas nopietnas diskusijas par likumprojektu, jo tā pieņemšana esošajā redakcijā apdraud virkni nacionālā kapitāla mazumtirgotājus. "Publiskās diskusijās un arī tajās tikšanās reizēs, kad, kopā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvjiem esam savu viedokli izteikuši Ekonomikas ministrijas vadībai, radās sajūta, ka tiekam uzklausīti formāli un, iespējams, lēmums jau ir pieņemts," uzskata L.Vārtukapteine, piebilstot, ka pašreizējā redakcijā likums ir tikai un vienīgi piegādātāju interesēs, bet jebkuram likumam ir jānodrošina visu pušu intereses tirgus sakārtošanas un godīgas konkurētspējas nodrošināšanai. Likumprojektā minētie ierobežojumi un definējumi, piemēram, "būtisks mazumtirgotājs",...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) apsveic Latvijas valdību ar mērķtiecīgi paveikto darbu un Latvijas sabiedrību ar jaunām attīstības perspektīvām, ko paver vakar, 9. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksmē izteiktais oficiālais uzaicinājums Latvijai pievienoties eiro zonai un jau nākamā gada 1.janvārī savstarpējos norēķinos ieviest vienoto eiro (euro) valūtu. Tiesa gan, LDDK arī norāda - pretstatā izskanējušajam gandarījumam, ka esam sasnieguši gara ceļa galapunktu, patiesībā eiro uztverams kā vēl viens stūrakmens un instruments Latvijas konkurētspējas tālākai attīstīšanai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šis ir vēsturisks solis Latvijas tālākā un pilnvērtīgākā integrācijā ES vienotajā tirgū un arī globālajā tirgū, kur daudzviet norēķinos tiek izmantota eiro valūta. Tai pašā laikā jaunās valūtas ieviešana ir nevis galamērķis un sasniegums pats par sevi, bet nozīmīgs solis Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības izaugsmē*. Eiro ieviešanu mums jāspēj izmantot, lai piesaistītu lielāku investīciju plūsmu, tādējādi ļaujot veidot jaunas darba vietas, nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu un nostiprināt ticību, ka šeit...

Otrdien, 9. jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti un atbalstīti grozījumi kārtībā, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Grozījumi paredz iekļaut atsevišķu regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paredzot atsevišķu ieņēmumu un izdevumu, pamatlīdzekļu un samaksātā MUN atspoguļošanas kārtību. Grozījumi tiek veikti, lai nošķirtu prasības ieņēmumu un izdevumu uzskaitē iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksātājiem un MUN maksātājiem, kā arī lai noteiktu, kuri MUN maksātāju (fizisko personu) ieņēmumu veidi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības ieņēmumiem un līdz ar to, vai ir attiecināmi uz apgrozījumu. Noteikumi ir papildināti ar jaunu, tieši MUN maksātājiem paredzētu žurnālu, kā arī ir iekļauti MUN maksātājiem paredzēti noteikumi par pamatlīdzekļu un to nolietojuma uzskaiti. Ja nodokļu maksātājs maina izvēlēto MUN maksātāja statusu un kļūst par personu, kas ir IIN maksātājs, tā uzskaita datus par tās saimnieciskajā darbībā izmantojamiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem...

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirmdien, 8.jūlijā, tikās ar Vācijas uzņēmēju delegāciju, kas Latvijā ieradusies Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) oficiālās vizītes ietvaros. Tikšanās laikā ekonomikas ministrs aicināja vācu uzņēmējus paplašināt savu darbību un investēt Latvijā. D.Pavļuts Vācijas uzņēmēju delegāciju iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, uzņēmējdarbības vides priekšrocībām un investīciju iespējām Latvijā. Tāpat uzņēmēji tika iepazīstināti ar Nacionālās industriālās politikas rīcības virzieniem modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā, kā arī "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030 - konkurētspējīga enerģija sabiedrībai". Lai arī Vācija šobrīd ir sestais lielākais investors Latvijā pēc tiešajām ārvalstu investīcijām, Latvija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā gan eksporta apjomu kāpināšanā, gan ilgtermiņa investīciju piesaistē, lai veicinātu modernas rūpniecības un eksportspējīgu pakalpojumu sektoru attīstību. Ciešāka Latvijas un Vācijas ekonomiskā sadarbības attīstāma tādās jomās kā mašīnbūve un metālapstrāde, transports un loģistika, IT, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, tūrisms u.c.. Ekonomikas ministrskopā ar abu valstu prezidentiem un Vācijas uzņēmēju delegāciju viesojas Valmierā, kur apmeklē vienu...

Lursoft apkopotie dati par uzņēmējdarbības tendencēm Latvijā šā gada pirmajā pusgadā rāda, ka kopumā valstī pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 8 750 jauni komersanti, kas ir par 55 vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad vēl aizvien augstu popularitāti saglabājušas mazapitāla SIA - no visiem jaunreģistrētajiem komersantiem 2013.gadā vairāk nekā 65% bijuši tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrētas 5 690 mazkapitāla SIA, kas ir tieši tikpat, cik pērn attiecīgajā periodā, no kurām 2 788 uz reģistrācijas brīdi pamatkapitāls bijis 1Ls. Tomēr ir arī vairāki tādi jaunie komersanti, kuru pamatkapitāls ir nevis 1 lats kā vairumā gadījumu, bet vairāki tūkstoši vai pat miljoni. Lursoft pētījuma dati liecina, ka no šogad reģistrētajiem jaunajiem komersantiem vislielākais pamatkapitāls ir SIA Mariner Finance Baltic - 28,113 milj.Ls. Uzņēmuma pamatdarbības joma saistīta ar monetāro starpniecību un tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Maltas Mariner Capital Limited. Jāpiebilst, ka, neskatoties uz to,...

Labklājības ministrija (LM) atgādina darba devējiem, ka Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju „International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)". Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Profesiju klasifikators apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību". Profesiju klasifikatorā nav iekļauti amatu pienākumi, amatu apraksti, uzdevumi un funkcijas, kas var būt aprakstītas specifiskos likumos un Ministru kabineta noteikumos, bet tikai profesiju grupas profesionālās darbības pamatuzdevumi. Profesiju klasifikatorā ir izveidota struktūra, kas atbilst iepriekšminētajai starptautiskajai klasifikācijai un tā nesaskan ar iestāžu struktūrām konkrētajā jomā. Profesiju klasifikatorā ir atdalīti vadītāju amati no speciālistu profesijām (amatiem). LM qtgādinq, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesiju vai amatu nosaukumi ir jābūt valsts valodā, nelietojot anglicismus, piemēram,...

Aizvadītajās nedēļās portālā bijām ievietojuši aptauju, kurā uzdevām jautājumu "Vai darba telpās, kurās strādājat, ir darba aizsardzības prasību noteikumiem atbilstīgs mikroklimats?". Pārsteidzoši, ka trešdaļa (33 %) aptaujas dalībnieku uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši , un gandrīz tikpat (31 %) atzina, ka nezina, kādas ir darba aizsardzības prasības attiecībā uz mikroklimatu darbavietā. Šai sakarā atgādinām, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu ir izdoti Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Noteikumu 1. pielikumā ir definētas darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes: Nr. p.k. Gada periods Darba kategorija Gaisa temperatūra (C°) Gaisa relatīvais mitrums (%) Gaisa kustības ātrums (m/s) 1. Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk) I1 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15 II2 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3 III3 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4 2. Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C) I1 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15...

Kā analizē Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas apjomi pieauga par 2.2%. Savukārt, salīdzinot ar 2012.gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 0.6%. Pozitīvo iznākumu nodrošināja kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+1.3%) un elektroenerģijas un gāzes apgādē (+3.9%). Minimāls, bet kritums bija vērojams apstrādes rūpniecībā (-0.2%). Lielākais smagums, kas ir pavilcis nozari zem ūdens ir nedienas Liepājas Metalurgā, kā dēļ metālu ražošanas apjomi kritušies par 68.2%. Samazinājumu uzrādīja arī ar kuģu un laivu apkopi saistītās produkcijas ražošana (-16.1%), kas ir pakļauta lielām sezonālām svārstībām. Ar nelielu piesardzību vērtējams kritums farmaceitisko produktu ražošanas apjomos (-5.1%), jo kopumā nozares perspektīvas eksporta tirgos joprojām ir ļoti labas. Ļoti strauju kāpumu uzrādīja elektrisko iekārtu (+16.7%) un mēbeļu ražotāji (+17%). Ne mazāk veiksmīgi darbojās arī vairākas citas nozares. Gada piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi ir nokritušies par 1.6% un situācija rūpniecībā vairs nav tik spīdoša, kāda tā bija vēl pērn. Tomēr...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” ietvaros jūlijā uzsākusi īstenot pilotprojektu „Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs”. Apmācība notiks četrās prioritārajās nozarēs - apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā un informācijas, kā arī komunikācijas tehnoloģijās, kuras valsts un uzņēmēji kopīgi noteica kā perspektīvākās Latvijas darba tirgus attīstībai un eksporta sekmēšanai. Darba devējiem šī pilotprojekta ietvaros ir iespēja apmācīt un nodarbināt sava uzņēmuma specifikai un prasībām atbilstošus darbiniekus, tādējādi nodrošinot sekmīgu sava uzņēmuma darbību un veicinot prioritāro nozaru attīstību. Pilotprojektā aicinātas iesaistīties Latvijas darba devēju organizācijas un nozaru darba devēju organizāciju apvienības, veidojot savstarpēju partnerību un slēdzot sadarbības līgumu ar NVA. NVA jau tagad rosina dalībai pilotprojektā pieteikties komersantus (izņemot ārstniecības iestāde un izglītības iestāde, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas). Pilotprojekta „Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs” īstenošanai darba devēji ir aicināti veidot jaunas darba vietas vai pieņemt...

Valsts prezidents 4. jūlijā izsludinājis Saeimā 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Civillikumā Saistību tiesību sadaļā, kas stāsies spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka no nākamā gada līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Līgumsoda apmēru noteic paši līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Grozījumi noteic, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Grozījumi arī paredz, ka par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši...

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedaloties pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma diskusijā par Latvijas vietu globālajā pasaulē, uzsvēra informācijas apmaiņas nozīmi starp Latviju un tās uzņēmējiem dažādās pasaules valstīs, lai veicinātu ciešāku sadarbību ar diasporu uzņēmējdarbības jomā. Ministrs aicināja izmantot foruma iespējas, lai veidotu virtuālu informācijas kontaktbiržu, kurā dažādās valstīs strādājoši Latvijas uzņēmēji varētu apmainīties ar informāciju par konkrētiem viņus interesējošiem jautājumiem attiecīgajā valstī. "Ārlietu ministrijai ir divas lielas prioritātes: ārējo ekonomisko attiecību veicināšana un sadarbība ar tautiešiem ārvalstīs: gan ar tiem, kuri ārpus Latvijas nodzīvojuši jau vairākus desmitus gadus, gan tiem, kuri Latviju pametuši pavisam nesen. Man ir liels prieks, ka tiekamies šajā forumā un diskutējam ar aktīviem pilsoņiem no ļoti dažādām pasaules valstīm par to, kā sadarboties, lai stiprinātu mūsu valsti, ekonomiskos sakarus un saikni ar diasporu," sacīja E.Rinkēvičs. Ministrs uzsvēra, ka Ārlietu ministrijas izstrādātie darbības virzieni diasporas politikā ir vērsti uz to, lai sabiedrība mainītu domāšanu attiecībā pret...

Komersanti, kuri nodarbojas ar darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk varēs izvēlēties veidu, kādā saņemt licenci - elektroniska dokumenta formā vai papīra dokumenta formā. Tas samazinās uzņēmumu administratīvo slogu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumos Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība", ko otrdien, 2.jūlijā, apstiprināja valdība. Tāpat licences saņemšanā nolemts ieviest "klusēšanas - piekrišanas" principu, proti, ja mēneša laikā no komersanta iesnieguma saņemšanas dienas Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nepieprasa papildu informāciju un dokumentus, nepieņem un nepaziņo lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, uzskatāms, ka licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai komersantam ir piešķirta. Licences formā turpmāk būs jāiekļauj arī darbiekārtošanas pakalpojumu veidu kodi atsevišķi katrā no darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas valstīm un darbiekārtošanas pakalpojumu veidu kodu skaidrojums, kā arī datums, no kura komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumu attiecīgajā valstī un darbiekārtošanas pakalpojuma veidā. Komersantiem ir pienākums līdz 2013.gada 31.decembrim NVA iesniegt iesniegumu licences papildināšanai ar...