BIZNESS

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, ekonomika atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Covid–19 krīzes un Ukrainas kara radītie sarežģījumi, pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energoresursu izmantošanas un straujā inflācija tautsaimniecībā jau aizsākusi pagaidām vēl mērenu «zemestrīci», kuras maksimālais stiprums nav paredzams. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona, un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju cikla otrā saruna — ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Mūsu saruna notiek augusta vidū. Jau pusgadu Ukrainā plosās karš un Krievijai un Baltkrievijai noteiktas sankcijas, jau kopš pērnā gada kāpušas energoresursu cenas, un pēdējos mēnešos īpaši strauji augusi arī vispārējā inflācija. Jau gada sākumā bija ziņa, ka uzņēmumi vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus. Toreiz organizējāt uzņēmumu aptauju, kur tika pausti vēl samērā maigi situācijas novērtējumi, tādi kā «negatīva ietekme»...

Viens no Datu regulas pieņemšanas iemesliem ir tādu apstākļu nodrošināšana, kas ļautu personām, kuru datus ir plānots apstrādāt, saglabāt kontroli pār to personīgo informāciju, skaidro Datu Valsts inspekcija. Pirmais solis kontroles pār personas datiem un to aizsardzību saglabāšanai ir informētība par ar personīgo informāciju un plānotajām darbībām no organizācijas puses. Atbilstoši Datu regulai, vēl pirms datu apstrādes uzsākšanas, organizācijai ir jāsniedz informācija, un personai, kuras datus plāno apstrādāt, ir tiesības iepazīties ar: informāciju par organizāciju un tās kontaktinformāciju; ja norīkots – kā sazināties ar organizācijas datu aizsardzības speciālistu un tā kontaktinformāciju; kādu nolūku sasniegšanai tiek pieprasīti personas dati un kāds ir šīs informācijas iegūšanas tiesiskais pamats atbilstoši Datu regulai; Piemēram, gadījumos, ja uzņēmums iegūst informāciju ar nolūku izrakstīt rēķinu par sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci, tad privātuma politikā jānorāda gan mērķis – rēķina izrakstīšana, gan arī šādas apstrādes tiesiskais pamats – likumā noteikta pienākuma izpilde. ja apstrāde tiek pamatota ar...

Saeima otrdien, 30.augustā, pieņēma grozījumus likumos, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai mazinātu pieaugošo energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kas ir juridiskas personas un kurām netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs. Maksa par sistēmas pakalpojumiem juridisko personu elektroenerģijas rēķinos veido aptuveni desmit procentus izmaksu, minēts likumprojekta anotācijā. To veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa. Sadales un pārvades sistēmu operatoriem negūtie ienākumi tiks kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kam piemērotas sankcijas. Tāpat likums paredz no šā gada...

Programma «Radošā Eiropa» (Creative Europe) ir vienīgā ES mēroga programma kultūrai un radošajām nozarēm, kas izveidota, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošo nozaru attīstību un izaugsmi. «Radošā Eiropa» atbalsta filmu nozari kopš 1991. gada, bet kultūras nozari kopumā — kopš 1996. gada. Programmu koordinē Eiropas Komisija un EK Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA), projektu pieteikumi tiek sniegti un vērtēti Briselē. Ar vairāk nekā 2,4 miljardu eiro budžetu programma arī jaunajā periodā (2021–2027) veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju; turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas, sasniedzot plašāku auditoriju, pievēršoties aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem un atbalstot jaunos māksliniekus. Programmai «Radošā Eiropa» ir divi galvenie mērķi: aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu; palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. «Radošā Eiropa» ir iedalīta trīs daļās: atzars KULTŪRA, kas aptver visas kultūras...

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem. Situācijas izpētē Valsts kontrole pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju Power BI rīkā, skaidro Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle. Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021. gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības. Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde kopš Eiropas Savienības izdoto normatīvo aktu spēkā stāšanās pastiprināti uzrauga visu sankcionēto preču veidu ievešanu un izvešanu. Piemēram, šī gada augustā konstatēti mēģinājumi ar nepareizu preces kodu deklarēt un no Baltkrievijas ievest 22 080 kg koksnes briketes, 22 800 kg lietotus sliežu ceļu gulšņus no koka, kā arī naglas. Sankciju apiešanas mēģinājums, deklarējot preces ar neatbilstošu kombinētās nomenklatūras kodu, konstatēts 2022. gada 3. un 17. augustā muitas kontroles punktos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, veicot kravas muitas fizisko kontroli un skenēšanas attēlu analīzi. Lietas materiāli nodoti VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesu uzsākšanu. Sankcijām pakļauto preču sarakstā iekļautas vairākas preču grupas, kuras liegts ievest no Baltkrievijas, tostarp visa koksne un tās izstrādājumi, mēslošanas līdzekļi, jaunas riepas, naftas produkti, cements, cementa, betona, akmens izstrādājumi, dzelzs un tērauds izstrādājumi​. Kopš 2022. gada 28. marta, kad tika sākts apkopot datus attiecībā uz sankciju risku novēršanu, līdz jūlija...

Valdības sēdē 23. augustā skatītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā. Elektroenerģijas sistēmas operatora sadales un pārvades tarifa kompensācija komersantiem veido aptuveni 10% no elektroenerģijas izmaksām. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādījusi, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem. Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi...

Valdības sēdē 23. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", ar kuriem paredzēts, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas - energoresursu izmaksu pieaugums. Plānots, ka atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Likumprojekts arī paredz, ka uz atbalstu aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā varēs pretendēt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums. Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Uz...

Sievietes Latvijas uzņēmēju vidū arvien ir salīdzinoši maz pārstāvētas – vien trešdaļai uzņēmumu vismaz viena amatpersona vadības komandā ir sieviete. 2020. gada jaunuzņēmumu vides pārskatā minēts, ka Latvijā tikai 9% jaunuzņēmumu dibinātāju vidū ir vismaz viena sieviete. VISA Baltijas valstīs uzsāk iniciatīvu “She’s Next”, lai aktualizētu šo tematu un sniegtu labākas iespējas sievietēm uzņēmējdarbībā. Iniciatīvas ietvaros četriem sievietēm piederošiem uzņēmumiem tiks piešķirts 10 000 eiro finansējums izaugsmei, kā arī 5000 eiro uzņēmuma vai produkta reklāmai medijos. Pieteikties grantam būs iespējams no 18. augusta līdz 30. septembrim. Lai pretendētu granta saņemšanai, jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% no tā jāpieder sievietei. Lai gan Latvijas situācija, salīdzinot ar rādītājiem Eiropā kopumā, ir apmierinoša – Latvija ir devītajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc sieviešu – uzņēmumu vadītāju – skaita, tomēr tikai trešdaļā no visiem...

No nākamā gada vairāki e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar drošajiem identifikācijas līdzekļiem, tāpēc uzņēmējiem nevajadzētu atlikt minimālā digitālā komplekta – eID kartes, droša elektroniskā paraksta, e-adreses un e-rēķinu vides – sarūpēšanu, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). E-adrese Ir vairāki iemesli, kāpēc e-adrese būtiski atvieglo uzņēmēju darbu. Pirmkārt, tā nodrošina zibenīgu saziņas ātrumu, apsteidzot ne tikai pastkastītē iemestās vēstules ceļošanas tempu, bet arī saraksti e-pastā. Otrkārt, e-adreses lietošana ietaupa finanšu līdzekļus, piemēram, uz papīra un pasta pakalpojumu rēķina. Treškārt, tas ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums, jo nav jāšķērdē dabas resursi papīra ražošanai, drukai, iepakošanai un transportēšanai. Ceturtkārt, tā ir saziņas drošība. E-pasts, ko izmantojam ikdienas saziņā, ir neaizsargāts sakaru kanāls. Personas dati, komercnoslēpums un cita sensitīva informācija būtu jāsūta aizsargātā veidā – šifrēta, taču reti kuram piemīt tādas digitālās prasmes, lai strādātu ar šifrētiem e-pasta ziņojumiem. E-adresē sūtītājs var justies drošs, ka informāciju nosūta īstajam adresātam, un, saņemot sūtījumus...

Ievērojamas izmaiņas elektroenerģijas ražotājiem paredz Saeimā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas stājās spēkā 11. augustā. Turpmāk jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai ražošanas jaudu palielināšanai Ekonomikas ministrijas atļauja būs nepieciešama elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus (iepriekšējo 11,1 kW vietā). Likumā precizēts, ka elektroenerģijas ražotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā. Savukārt par elektroenerģijas uzkrātuvi uzskata ietaisi vai ietaišu kopumu, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai. Likuma grozījumi galvenokārt ietekmēs saules un vēja elektroenerģijas ražotājus. Elektroenerģijas ražotājiem, kuru ražošanas iekārtu jauda ir līdz 500 kilovatiem, varēs vērsīsies tieši pie sadales sistēmas operatora ar iesniegumu atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai. Grozījumi paredz pienākumu elektroenerģijas ražotājiem maksāt sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda iecerēta lielāka par 50 kilovatiem. Šāda likuma izmaiņa paredzēta ar mērķi,...

Ar saukli “Tava komanda startam” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori, tostarp pieteikties ir aicināti arī Latvijas diasporas pārstāvji. “Pirmsinkubācijas programma ir orientēta uz ikvienu, kurš vēlas pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, apgūt jaunas un noderīgas prasmes vai spert pirmos soļus sava biznesa attīstībā. Programmu ir iespējams apgūt neklātienē, tādēļ tā ir piemērota arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākā daļa pirmsinkubācijas programmas absolventu turpina darboties uzņēmējdarbībā pat tad, ja sākotnējā biznesa ideja nav bijusi veiksmīga, jo iegūtās zināšanas būtiski paplašina redzesloku, sniedz jaunus kontaktus un atbalstu no biznesa inkubatoru kopienas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota biznesa ideju autoriem, kam vēl nav sava uzņēmuma, kā arī jaunajiem uzņēmējiem pašā uzņēmējdarbības sākumā, kad produkts vēl nav pieejams plašam klientu...

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat mazumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 170. Vispārīgās prasības

Inflācija šobrīd ir aktuālākais sarunu temats ne vien ekonomistu diskusijās, bet arī ikdienas sarunās. Cik ilgi var turpināties energoresursu un pārējo plaša patēriņa preču un pakalpojumu strauja sadārdzināšanās? Kas ir inflācijas cēloņi un kā varētu panākt tās samazināšanos? Video pieteikums žurnāla "Bilance" augusta numura intervijai ar Latvijas Bankas ekspertu Mārtiņu Bitānu. Pašu interviju lasiet šeit: /vai-iespejams-apturet-cenu-skrejienu/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Kas notiks ar inflāciju?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka nereti jēdziens pseidonimizācija tiek jaukts ar citu personas datu aizsardzībā izmantotu terminu – anonimizācija. Tāpat konsultāciju laikā secināts, ka uzņēmējiem un citām personām, kas interesējas par personas datu aizsardzību nav pilnīga priekšstata par to, kādos gadījumos pseidonimizācija izmantojama. Šajā skaidrojumā tiks īsumā aprakstīts jēdziens pseidonimizācija, kā arī šī jēdziena atšķirības no cita datu aizsardzībā izmantota termina – anonimizācija un šo abu metožu izplatītākie izmantošanas veidi. Datu “pseidonimizācija” atbilstoši Datu regulai nozīmē jebkuras informācijas, ko varētu izmantot personas identificēšanai, aizstāšanu ar pseidonīmu vai, citiem vārdiem sakot, vērtību, kas neļauj personu tieši identificēt. Pseidonimizācija pēc būtības ir viens no personas datu aizsardzības tehniskās aizsardzības rīkiem, jo piemēram gadījumā, ja pseidonimizēta informācija nonāk trešo personu rīcībā tās nepieliekot papildu pūles nespēj šīs ziņas attiecināt uz konkrētu fizisku personu. Līdz ar to apstrādātā informācija vismaz sākotnēji ir pasargāta. Šī iemesla dēļ pseidonimizāciju var izmantot kā papildu...