BIZNESS

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai. Vadlīnijas pamatā ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem. Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām. Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām. Būtiski ņemt vērā, ka visām...

Trešajā Covid-19 atbalsta periodā – par laiku no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada februārim – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā. No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. “VID pēdējos divus gadus ir intensīvi strādājis, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās, kuri vērsās pēc palīdzības un kuri atbilda Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šo pabalstu administrēšana bija VID neierasta funkcija, bet, strādājot 24/7 režīmā, visi jautājumi tika atrisināti. No sirds ceru, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā vairs nesaasināsies tādā līmenī, lai būtu nepieciešams vēl ceturtais atbalsta vilnis un uzņēmēji varēs normāli strādāt un attīstīties,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. “Izmaksātā valsts atbalsta struktūra arī parāda nozares, kas Covid-19 krīzē cieta visvairāk – tirdzniecības, viesmīlības...

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s 29. aprīlī apstiprināja Latvijas kredītreitingu A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā noteicošos faktorus Latvijas kredītreitinga saglabāšanai līdzšinējā augstajā līmenī Moody`s min progresu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, kā arī NATO karaspēka kā drošības garanta klātbūtni Latvijā, kas mazina ģeopolitiskās spriedzes riskus valsts drošībai. Aģentūra sagaida, ka Krievijas-Ukrainas militārā konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku un fiskālajiem rādītājiem samērā ierobežota. “Kredītreitingu aģentūras Moody`s novērtējums starptautiski apliecina, ka esam spējīgi operatīvi un izlēmīgi rīkoties, lai prioritāri stiprinātu valsts drošību un enerģētisko neatkarību. Līdz šim veiktie ieguldījumi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā un mūsu valsts gatavība stāties pretī jauniem izaicinājumiem aktuālajā ģeopolitiskās spriedzes situācijā ir augstu novērtēta”, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai gan Latvija vēsturiski ir bijusi gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes importa, aģentūra uzsver, ka kopš 2014. gada Baltijas valstis ir veikušas virkni pasākumu energoresursu avotu dažādošanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidei, un atzinīgi novērtē Latvijas gatavību un...

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija kopā ar vēl deviņām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm* ir savstarpēji vienojušās un parakstījušas kopīgu politisku paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par steidzamiem problēmu risinājumiem. Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs. Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas ievērojami paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī citi izaicinājumi. Vienlaikus dalībvalstis paziņojumā pauž atzinību EK par jau īstenotajām iniciatīvām bēgļu atbalstam (programmas REACT-EU, CARE), tomēr atzīst, ka tās faktiski nerisina būtiskākās problēmas, ko karš radījis šajās dalībvalstīs. Tāpēc paziņojumā desmit dalībvalstis rosina EK nākt klajā ar...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī ekonomika Latvijā pieauga par 5,9%, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni. Šajā laika periodā ražojošās nozarēs apjomi samazinājās par 0,2%, savukārt pakalpojumu nozarēs pieauga par 6,3%, informē Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks. Gada sākumā vērojamā izaugsme bija gaidāma, ko lielā mērā ietekmēja bāzes efekts - pagājušā gada 1. ceturksnis bija vienīgais ceturksnis, kad Covid-19 ierobežojumu rezultātā ekonomikas apjomi saruka. Šogad janvārī-februārī mazumtirdzniecības apjomi bija par 12,6% lielāki nekā pirms gada, sevišķi straujš kāpums bija vērojams nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Pakāpeniski atkopjas ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas nozares, kā arī aviācija, kas ir nozares, kas Covid-19 krīzē cieta vissmagāk. Neraugoties uz augstajām energoresursu cenām, gada pirmajos divos mēnešos turpinājās izaugsme apstrādes rūpniecībā - kāpums par 7,1% salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri-februāri. Savukārt preču eksporta kāpums faktiskajās cenās šajā pašā laika periodā sasniedza gandrīz 30%. Diemžēl pozitīvās norises...

Ministru kabinets 29. aprīlī apstiprināja Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā, kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri bēg no kara. Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Pasākumu plānā iekļautie pasākumi strukturēti divpadsmit sadaļās. Ukrainas civiliedzīvotājiem tāpat kā līdz šim tiks nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijas Republikā, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjomu Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktajā apjomā, kā arī tiesības uz izglītību. Tāpat tiks nodrošināta personisko un mantisko tiesību un interešu aizstāvība nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā ieceļo bez vecāku pavadības. Iespējamā atbalsta apmērs vienam Ukrainas civiliedzīvotājam veidots, ievērojot principu, ka sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru. Izmitināšanas vietas personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz...

Ministru kabineta 26. aprīļa sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai” par iespējamiem risinājumiem izejmateriālu piegāžu ķēžu maiņai, tai skaitā iespējamo atbalsta instrumentu izstrādi jaunu tirgus meklējumiem. Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka būtu nepieciešams alternatīvs atbalsta risinājums Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai lielo uzņēmumu vajadzībām, īpaši gadījumā, ja Krievijas militārās agresija pret Ukrainu rezultātā ieilgst un tautsaimniecībā ir būtiska nepieciešamība meklēt tirgus pārorientācijas risinājumus. Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā ir apstiprinājusi Krīzes pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – EK krīzes pagaidu regulējums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegs iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. EK krīzes pagaidu regulējums paredz četru veidu atbalsta shēmas: Eiropas Savienības dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar...

Eiropas Savienības (ES) likumdevēji vienojušies par būtiskiem noteikumiem, kas ļaus apkarot nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē un aizsargās cilvēku pamattiesības digitālajā vidē. Eiropas Parlaments un Padome šodien panākuši politisko vienošanos par Digitālo pakalpojumu aktu. Tas kopā ar Digitālo tirgu aktu noteiks jaunus, lietotājiem drošākas un atvērtākas digitālās telpas standartus, kā arī vienlīdzīgākus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Vairāk atbildības tiešsaistes platformām Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tiešsaistes platformām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un tirdzniecības vietām, būs jāveic pasākumi, lai pasargātu lietotājus no nelikumīga satura, precēm un pakalpojumiem. Algoritmu pārredzamība: Eiropas Komisijai, kā arī dalībvalstīm būs piekļuve ļoti lielo tiešsaistes platformu algoritmiem Nelikumīga tiešsaistes satura (arī produktu un pakalpojumu) strauja izņemšana: skaidrāka paziņošanas un rīcības procedūra, kas dos lietotājiem tiesības tiešsaistē ziņot par nelikumīgu saturu un uzliks straujas rīcības pienākumus tiešsaistes platformām Pamattiesību aizsardzība tiešsaistē: stingrāki pasākumi, kas nodrošinās paziņojumu apstrādi bez patvaļas vai diskriminācijas un ievērojot pamattiesības, tostarp vārda brīvību un datu aizsardzību...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2021. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2022. gada 1. maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un...

Ar mērķi nodrošināt plašāku atbalstu Latvijas uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un sniegt papildu atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem un pašvaldībām Latvijas tūrisma nozares kā galamērķa popularizēšanai, 2022. gada 19. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma par izmaiņām Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā. Līdz ar grozījumiem tiek palielināta atbalsta intensitāte no 50% uz 80% un kalendārā gadā atbalsta summa tiek palielināta no 40 000 eiro uz 60 000 eiro, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem darbības ķēžu nepārtrauktības un tirgus pārorientācijas nodrošināšanai. Atgādināsim, ka programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu: produktu vai pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem; preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu medijos, internetveikalu, aplikāciju digitālo risinājumu un platformu izstrādei, u.c. aktivitātēm aģentu pakalpojumu piesaistes izmaksu segšanai ārvalstu tirgos. Tāpat atbalsta programmā ir paredzēts, ka uzņēmumi pie noteiktiem līguma apmēriem varēs saņemt arī avansa maksājumus 35% apmērā par publicitātes pasākumiem vai aktivitātēm, kas paredz prezentēt Latviju kā tūrisma galamērķi, kā arī saņemt izdevumu pozīciju segšanu jau...

Konkurences padome (KP), skaidro, ka tirgus dalībniekiem, tajā skaitā, lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājiem, kas iepērk preces no piegādātājiem, ir jāievēro godīgas tirdzniecības principi atbilstoši Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajam. Proti, arī gadījumā, ja piegādātāji atsevišķām preču grupām objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt pasūtījumu izpildi, NTPAL izpratnē tas nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai preču iepircēji noteiktu piegādātājiem netaisnīgas sankcijas. KP norāda, ka vairāku nozaru uzņēmēji Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku pārtikas un nepārtikas preču, kā arī izejvielu deficītu. Vienlaikus arī loģistikas sistēmā ieviestas izmaiņas, tostarp apgrūtināta vai pārtraukta preču piegāde, var ietekmēt preču, to izejvielu un iepakojumu pieejamību. Tāpat šajā laikā patērētāju pieprasījums pēc atsevišķām precēm būtiski palielinājies. Netaisnīgu un nepamatotu sankciju noteikšana ir aizliegta saskaņā ar NTPAL. Likums nosaka, ka “pircējiem, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču...

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network) ziņo, ka Eiropa patlaban saskaras ar vairākiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides izaicinājumiem, kā arī Ukrainas krīzi, un līdz ar to uzņēmumus smagi skāruši piegādes ķēžu traucējumi. Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi jaunus pasākumus vienotā tirgus noturības stiprināšanai un ilgtspējīgas, digitālas un globāli konkurētspējīgas ekonomikas veidošanai. Lai palīdzētu pārstrukturizēt piegādes ķēdes un stiprinātu to noturību krīzes apstākļos, ir izveidota platforma Supply Chain Resilience. Tā palīdz uzņēmumiem saglabāt, pārstrukturēt vai nomainīt esošās piegādes ķēdes, kā arī iegūt izejmateriālus, detaļas, sastāvdaļas un/vai daļēji gatavas preces vai pakalpojumus, kas tiem nepieciešami, lai turpinātu ražošanu. Lai izveidotu sadarbību ar jauniem partneriem un nodrošinātu savu starptautisko piegādes ķēdi, uzņēmēji aicināti reģistrēt savu uzņēmumu jaunajā platformā. Platformas galvenie mērķi: publicēt izejvielu, daļu, komponentu un/vai (daļēji) gatavo preču vai pakalpojumu piedāvājumus; pavest kopā starptautiskos piegādātājus ar preču un pakalpojumu pircējiem; izveidot pārrobežu kontaktus starp uzņēmumiem, nozarēm, atbalsta organizācijām, akadēmiskajām...

Saeima 7. aprīlī steidzamības kārtā apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā jau uzreiz 9. aprīlī un kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Vienlaikus noteikti izņēmumi, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Ar grozījumiem tiek saglabātas iespējas piesaistīt investorus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīm (OECD), kuri vēlas pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot atzinumu no Valsts drošības dienesta, arī turpmāk varēs izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz konkrēto speciālistu vai vadītāju nodarbinātību uzņēmumā, kurā vismaz 51% kapitāla ir OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kontrolē. Papildus tiks vērtēta arī ienākošo uzņēmumu eksporta struktūra un nozare, kuru pārstāv...

Ministru kabinets (MK) 12. aprīlī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par publisko iepirkumu centralizāciju". Tas paredz neveidot jaunas institūcijas un izmantot iestāžu jau uzkrāto institucionālo kompetenci specifisku iepirkumu priekšmetu jomā iepirkumu centralizāciju ministriju un to padotībā esošo iestāžu vajadzībām šādās preču un pakalpojumu grupās kā: degviela, mācību procesam nepieciešamie laboratorijas materiāli, reaģenti un ķimikālijas, elektroenerģija; autotransporta līdzekļu iegāde un transporta pakalpojumi. Vienlaikus paredzēts pārskatīt un aktualizēt elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamos preču un pakalpojumu katalogus, tai skaitā izvērtējot telekomunikāciju ierīču un pakalpojumu centralizētu iepirkumu. Papildus minētajām jomām valsts pārvaldes iestādes tiek aicinātas, kur vien iespējams, izmantot risinājumu pievienoties citu iestāžu iepirkumiem ar vispārīgām vienošanām vai kopīgiem iepirkumiem, ko plānots izsludināt 2022. gadā vai 2023. gadā, tādējādi izmantojot iespēju racionalizēt savas darbības iepirkumu jomā. Vienlaikus arī pašvaldības tiek aicinātas izvērtēt iespēju plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību iestāžu vajadzībām vismaz tādās preču un pakalpojumu grupās kā autotransporta līdzekļu iegāde un...

Ministru kabinets 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā (2021.-2027.) finansējums pētniecībai, attīstībai, inovāciju (P&A&I) un digitalizācijas sekmēšanai Ekonomikas ministrijas resorā vien pieejams vairāk kā 700 milj. eiro apmērā, kā arī finansējums pētniecībai un attīstībai (P&A) pieejams arī Izglītības un zinātnes ministrijai. EM ziņojumā uzsver nepieciešamību veidot labāku institucionālo un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) pārvaldību. Tas sniegs iespēju ne tikai uzlabot sadarbību starp galvenajām P&A&I politiku veidojošajām un ieviesošajām institūcijām, bet arī labāk plānot P&A&I finansējuma investēšanu, kā arī radīs skaidru ietvaru uzņēmēju, zinātnieku un valsts sadarbībai P&A&I sekmēšanai. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka ir izstrādāts risinājums, kas sniedz iespēju uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts sektoram strukturētā...