BIZNESS

Lai veicinātu vienotu izpratni par Valsts valodas likuma prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) izstrādājusi vadlīnijas mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem par valsts valodas lietošanas pamatprasībām. Vadlīnijas ir palīginstruments mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem un tās izstrādātas, konsultējoties ar nozares speciālistiem un sadarbojoties ar Valsts valodas centru. Tajās izklāstīts valsts valodas lietošanas pamatprincips, un tās sniedz ieskatu normatīvo aktu valsts valodas lietošanas jomā regulējumā un prasībās. Vadlīnijās minēts, ka, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietvertais izņēmums attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām ir horizontāla speciālā tiesību norma, kas izņēmuma kārtībā uz laiku līdz vienam gadam paredz atkāpes no Valsts valodas likumā noteiktajām valsts valodas lietošanas prasībām, saskaņā ar kurām privātajā sfērā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā (ES) līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam. Noteiktās sankcijas attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju paredz atsevišķus izņēmumus konkrētām preču grupām iesākto darījumu pabeigšanai līdz konkrētam laikam, ja līgums par šo darījumu noslēgts pirms attiecīgo sankciju noteikšanas. Šis izņēmuma nosacījums attiecas gan uz ievešanai (importam), gan uz izvešanai (eksportam) paredzētajām precēm. Zemāk apkopoti šobrīd noteiktie izņēmuma piemērošanas datumi, kas vēl ir spēkā. Regula Nr.833/2014 (Krievija) Pants, pielikums Preces veids Aizlieguma plūsmas virziens Beigu datums (līgumu izpilde) 3. pants, II pielikums Preces un tehnoloģijas pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt līdz 2022. gada 17. septembrim 3. ea...

Saeima 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Atbalsta pasākumiem izmantos valsts budžeta finansējumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksāto finansējumu un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksāto finansējumu. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā: aizdevumi apgrozāmajiem...

Ekonomikas ministrija valdības 31. maija sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar aktuālo informāciju, kas apkopota informatīvajā ziņojumā "Par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu". 2021. gadā Latvijā darbojās 512 jaunuzņēmumi, kas nodarbināja vairāk nekā 2500 kvalificētus un zinošus darbiniekus. Gada laikā investīciju apjoms ir pieckāršojies, sasniedzot 350 milj. EUR. Jaunuzņēmumu sadarbības partneri ir meklējami ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības, t.sk., Lielbritānijā un ASV, informēja jaunieceltā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Mērķis ir piesaistīt ik gadu vismaz 400 miljonu eiro investīcijas un radīt vismaz 4000 jaunas darba vietas tuvāko trīs gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumos. Sadarbībā ar jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem tiek izstrādāta stratēģiju turpmākajiem trīs gadiem, kas sekmēs gan jaunu jaunuzņēmumu veidošanos, gan radīto inovāciju attīstību gan arī jaunu investīciju piesaistīšanu. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai, ministrija izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu (turpmāk – likums), piedalījusies Komerclikuma grozījumu izstrādē, lai sniegtu iespēju akciju sabiedrību (AS) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem iegūt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 30. maijā konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas paredz atbalsta pasākumus uzņēmējiem. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Plānots, ka atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka atbalsta pasākumiem tiks izmantots valsts budžeta finansējums, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus metālapstrādē, mašīnbūvē, aizsardzības industrijā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās,...

Dokumentu arhivēšana kļūst aktuāla gada sākumā. Un tad arī rodas jautājumi — kurus dokumentus arhivēt, kā arhivēt, kurus var iznīcināt? Vai arhivētie dokumenti jāved uz Latvijas Nacionālo arhīvu (turpmāk LNA)? Viens no variantiem ir nolīgt arhīva speciālistu, bet tad jārēķinās ar papildu finanšu izdevumiem. Otrs variants ir tikt galā saviem spēkiem. Šajā rakstā — par dokumentu arhivēšanas procesu. Šis arhivēšanas process ir obligāts institūcijām, bet privātās organizācijas to var darīt pēc savas izvēles. Galvenais, lai privātās organizācijas saglabā dokumentus ar arhīvisko vērtību. Dokumenta arhīviskā vērtība ir noteikta normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanas termiņiem. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir noteikt dokumentu glabāšanas termiņus. Jāarhivē un jāsaglabā ir pastāvīgi glabājamie dokumenti un ilgtermiņa dokumenti. Ja organizācijā ir lietu nomenklatūra, tad termiņi ir zināmi, bet, ja nav lietu nomenklatūras, tad dokumenta glabāšanas termiņi noteikti ārējos normatīvajos aktos. Normatīvie akti, kuros noteikti glabāšanas termiņi: Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), sadarbojoties ar Datu valsts inspekciju (DVI) un Finanšu nozares asociāciju (FNA), ir izstrādājusi ieteikumus fizisko personu datu apstrādei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) un sankciju ievērošanas jomā. Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kurā kompetentās institūcijas finanšu sektora tirgus dalībniekiem ir izstrādājušas šādu skaidrojošo informāciju. Ieteikumi kā atsevišķa nodaļa iekļauti FKTK 2021. gada 21. decembra ieteikumos Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei". Šie ieteikumi ir veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Uzsākot darbu pie ieteikumu izstrādes, tika apkopoti problēmjautājumi, ar kuriem finanšu iestādes saskaras ikdienas darbā. Ieteikumos kompetentās iestādes sagatavojušas skaidrojumus un iespējamos risinājumus, lai finanšu iestādes varētu vienlaikus izpildīt gan NILLTPFN likuma, gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu...

Lai arī veicot personas datu apstrādi pētniecības nolūkos, ir jāievēro tie paši principi, kā veicot jebkuru citu datu apstrādi, pastāv atsevišķi izņēmumi. Salīdzinājumā ar “ierasto” datu apstrādi, datu apstrāde pētniecības nolūkos pamatā atšķiras ar datu subjektu (turpmāk-persona) tiesību īstenošanu un nolūka ierobežojuma principa īstenošanu, informē Datu valsts inspekcija. Arī pētniecības nolūkos veiktai datu apstrādei ir jāpastāv atbilstošam nolūkam (mērķim), tiesiskajam pamatojumam, skaidri noteiktam atbildīgajam pārzinim (turpmāk – organizācija), kā arī jāievēro datu apstrādes principi - likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, pārskatatbildība . Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk tekstā – Datu regula) ir noteikts, ka, ja personas datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos (Latvijā – Fizisko personu datu apstrādes likums) var paredzēt atkāpes no Datu regulā noteiktajām tiesībām uz piekļuvi, tiesībām labot savus datus, tiesībām ierobežot datu apstrādi un tiesībām iebilst pret datu apstrādi ....

Latvijā no 2024. gada ieviesīs elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR) pavadzīmi, kas ievērojami mazinās izmaksas un laiku uzņēmējiem, to paredz 24. maijā valdībā pieņemtais konceptuālais ziņojums. Par atbildīgo institūciju e-CMR pavadzīmes ieviešanai noteikta VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). e-CMR pavadzīmes ieviešana Latvijā ļaus ievērojami samazināt administratīvās izmaksas kravu pārvadātājiem, aizstājot papīra lietošanu, kas vienlaikus ir labvēlīgi videi. Tāpat, mūsdienīgais risinājums ļaus labāk un ātrāk organizēt pārvadājumus, paātrinot informācijas pārraidi un norēķinus, un ietaupīs laiku. Vienlaikus pārskatāmības ziņā e-CMR pavadzīme dos pieeju reāllaika informācijai, precīzākiem datiem un nodrošinās automātisku datu pārraidi uzņēmumam, kas dos sūtītājiem, pārvadātājiem un saņēmējiem lielāku loģistikas procesa kontroli. LVRTC par atbildīgo izvēlēts, jo jau šobrīd tas nodrošina loģiski vienotā datu centra darbību, kā arī dažādu valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un darbību. Līdz ar to, veicot integrāciju, nebūtu nepieciešams veikt datu migrāciju starp dažādām sistēmām un ietaupītos laiks institūciju pieprasījumu apstrādei, kas tiktu veikta sistēmas ietvaros,...

Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā. Ziņojumā sniegta informācija par 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām un dati par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem ES fondos. 2021. gadā 2014.–2020. plānošanas periodā ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33 500 236,08 EUR, līdz ar to, salīdzinot ar kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kopējais 2021. gadā konstatēto neatbilstību summas īpatsvars veido 2,6%, kas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (2020. gadā – 0,68%; 2019. gadā – 1,33%). 2021. gada kāpums: 2014.-2020. plānošanas perioda ietvaros 2021. gadā ir bijis vislielākais neatbilstību apjoma kāpums ERAF1 projektos saistībā ar Konkurences padomes konstatējumiem “būvniecības karteļa lietā”, dēļ kā ERAF neatbilstību summas īpatsvars ir būtiski palielinājās no 0,01% uz 5,5%. Izvērtējot neatbilstības sadalījumā pa ES fondu veidiem, konstatējams, ka 2021. gadā visvairāk neatbilstību, salīdzinot pret kopējo neatbilstību skaitu, tika atklātas ELGF2 (46,92%) ietvaros, kam seko neatbilstības...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Ministru kabinets 17. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus atbalsta sniegšanai, kas ietverti jaunā likumprojektā – Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums. Ministru kabineta sēdē 26. aprīlī apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par atbalstu uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai, vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai. Plānots, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā: pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums, ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas. Atbalsts uzņēmumiem tiks...

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā. Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir...

Ceturtdien, 12. maijā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu. Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek...

Datu valsts inspekcija sagatavojusi skaidrojumu par to, kas jāņem vērā komersantiem, izmantojot sīkdatnes savās tīmekļa vietnēs. Kas ir sīkdatnes? Sīkdatnes (cookies) ir nelielas teksta datnes, kuras tiek nosūtītas uz lietotāja datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un kuras tīmekļa vietne saglabā lietotāja datorā vai mobilajā ierīcē, kad lietotājs atver vietni. Būtiski ir atcerēties, ka pakalpojuma sniedzējam, jo īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, ir jāspēj ne tikai nodrošināt, bet arī nepieciešamības gadījumā pierādīt Datu valsts inspekcijai, ka tiek ievērotas lietotāja tiesības uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Jāievēro, ka ir dažādas sīkdatnes, kuras tiek izmantotas dažādiem nolūkiem, piemēram, tīmekļa vietne bez tehniskajām sīkdatnēm nemaz nestrādātu, savukārt, sīkdatnes, kuras tiek izmantotas, lai analizētu klienta intereses vai sekotu līdzi tiešsaistes darbībām ar izveidoto “iepirkuma grozu”, jau tiek izmantotas ar nolūku apstrādāt ziņas par identificējamu tīmekļa vietnes apmeklētāju – fizisku personu. Šie aspekti jāievēro komersantiem, kuri, lai pārdotu preces...