BIZNESS

Uzņēmējiem Latvijā būs pieejams 76 miljonus eiro liels finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī elektroauto iegādei. Valsts attīstības finanšu institūcija Altum uzņēmumu projektu pieņemšanu plāno uzsākt jau šoruden. Atbalsts uzņēmējiem energoefektivitātes paaugstināšanai vai AER projektiem būs pieejams kā Altum aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Tiks dzēsti 30% aizdevuma pamatsummas, ja aizņēmējs īstenos plānoto projektu, sasniedzot projektā noteiktos mērķus. Aizdevuma apjoms var būt līdz 5 miljoniem EUR, ieskaitot 30% kapitāla atlaidi no aizdevuma summas, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem EUR. Paralēliem aizdevumiem, kurus Altum sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa ir 50 tūkstoši EUR. Aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem. Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 000 EUR (vienam transportlīdzeklim līdz 5 000 EUR un, nepārsniedzot 30% no līzinga saistību apmēra bez PVN). Projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, paziņojums par atlases kārtas sākumu tiks...

Valdības 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, norādījusi Ilze Indriksone, ekonomikas ministre. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu. Valdības pieņemtais lēmums...

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no sankciju riska izvairīties nav iespējams, pat ja to partneri nav iekļauti sankciju sarakstos. Ja uzņēmējs izvēlas turpināt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, tam jābūt skaidram priekštatam par sankciju prasībām un izpratnei par to, kā pārvaldīt sankciju risku. Rakstā tiek aplūkots sankciju regulējums un jautājumi, kas ir saistīti ar sankciju riska pārvaldīšanu gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektiem, gan citiem uzņēmumiem,...

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības ekonomika, atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Video pieteikums žurnāla "Bilance" septembra numura intervijai ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Pašu interviju lasiet šeit: /galvenie-izaicinajumi-uznemejiem-inflacija-un-energoresursu-pieejamiba/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vai gaidāmā ziema apdraud Latvijas uzņēmumus?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Žurnāls "Bilance" un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā inflācija, energoresursu krīze un Krievijai/Baltkrievijai piemērotās sankcijas ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām Jūs atvēlēt 5 minūtes un līdz 10. oktobrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par pašreizējo situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā, kā arī vēlamāko valdības rīcību. Aptauja pieejama "Google Docs" platformā: https://docs.google.com/forms/d/1dPD-iee5H73hfgfsj5OYSIadEIBPoM4-x3FuFVirleQ #SIF_MAF2022 Projektu "Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība 8. septembrī monetārās politikas sapulcē nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas, norāda Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos. Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes. Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz...

Ministru kabinetā 9. septembrī valdības un ministriju pārstāvji tikās ar pārstāvjiem no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un vienojās par prioritārajām jomām, lai uzlabotu valsts konkurētspēju globālajā tirgū un uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku uzņēmējiem. Kā būtiskus mērķus augsta līmeņa sanāksmes dalībnieki izvirzīja enerģētiskās neatkarības veicināšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī publiskā sektora digitalizāciju, lai paātrinātu un uzlabotu datu apmaiņu starp institūcijām. Saistībā ar gaidāmo apkures sezonu valdība ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai gaidāmajā apkures sezonā pietiktu energoresursi, pirmām kārtām, dabasgāze, kā arī ir pieņemta plaša atbalsta pakotne gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Valdība ir arī lēmusi par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu vidējā termiņā, attīstot vēja parkus – gan Latvijas-Igaunijas kopprojektā Elwind, gan jaunajā projektā, ko īstenos Latvenergo un Latvijas Valsts meži izveidotais kopuzņēmums vēja parku attīstīšanai. Valdībā lemts par sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Skultē. Latvijai būs savs sašķidrinātās gāzes termināls, kas ir savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Latvija vidējā termiņā palielinās elektroenerģijas...

No 2022. gada 7. oktobra līdz 7. novembrim jaunajiem saimniekiem būs iespēja iesniegt projektus pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Atbalstāmās nozares ir lopkopība un augkopība. Atbalsta pretendenti var būt juridiskas personas, fiziskās personas, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti. Nosacījums fiziskajām personām: projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem; ir ieguvusi augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā vai ir uzsākusi mācības un izglītību iegūst 36 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu; nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanu,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbinieki 2021. gadā veica komercprakses uzraudzību saistībā ar konsultēšanas rīku (t.s. čatbotu) izmantošanu saziņai ar patērētājiem. Veicot uzraudzības aktivitātes, PTAC ierosināja 12 administratīvās lietas un visiem iesaistītajiem komersantiem nosūtīja informatīvas vēstules. Turpmāka iesaistīto subjektu preventīva aicināšana ievērot normatīvo aktu prasības nākotnē varētu novērst dažādas problēmsituācijas un nepieļaut patērētāju tiesību pārkāpumus. Projekta “Komercprakses, piedāvājot patērētāju konsultēšanas rīkus, apzināšana un analīze, pārkāpumu novēršana” uzraudzības aktivitāšu nepieciešamības pamatā ir apstākļi un tendences, kas saistītas ar pieaugošu patērētāju tiesisko interešu apdraudējuma risku tirgus digitalizācijas apstākļos, pārdevējiem un pakalpojuma sniedzējiem ieviešot dažādas automatizācijas vai robotizācijas sistēmas, kas komunicē ar patērētājiem digitālajā vidē (turpmāk – virtuālās palīdzības sistēmas). Praksē tās mēdz saukt dažādos terminos, piemēram, tērzēšanas roboti, virtuālie asistenti un virtuālie palīgi (no angļu valodas – chatbots). Projekta mērķis bija apzināt tirgus situāciju un izdarīt secinājumus par virtuālo palīdzības sistēmu izmantošanas riskiem, konsultēt pārdevējus un pakalpojumu sniedzējus par konstatētajām neatbilstībām,...

No 2022. gada 8. novembra līdz 8. decembrim notiks pieteikšanās pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Šī pasākuma mērķis ir ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Šī ir septītā projektu kārta ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās instrumenta finansējumu 6,36 miljoni eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Katrs mazais lauksaimnieks saņems 15 000 eiro, kas tiks izmaksāts divās daļās atbilstoši darījumdarbības plānam. Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums no nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – vismaz 2000 eiro, kā arī gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – ne vairāk kā 15 000 eiro, ņemot vērā saistītos uzņēmumus. Saimniecībai ir jābūt reģistrētai Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskā darbība...

Valdība 6. septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz atvieglot kārtību elektroenerģijas sistēmas pieslēguma izveidei, kā arī precizēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponentes kompensācijas kārtību. Ar grozījumiem ieviests vienkāršotas shēmas elektroenerģijas pieslēguma regulējums, kas atvieglos pieslēgumu ierīkošanu un dos sistēmas operatoriem rīcības brīvību, ļaujot operatoram un lietotājam par tehniskajiem risinājumiem vienoties savstarpējā līgumā. Vienkāršotas shēmas pieslēguma ierīkošana ļaus elektroenerģijas lietotājiem/ražotājiem, kuru objektiem nav nepieciešama nepārtraukta piekļuve elektroenerģijas sistēmai, izbūvēt sistēmas pieslēgumu īsākos termiņos un ieguldīt mazākus finanšu resursus, kā tas būtu klasiska pieslēguma ierīkošanas gadījumā. Tādējādi rasts risinājums, lai nodrošinātu papildu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam, kuras pretējā gadījumā gaidītu jaudu atbrīvošanos tīklā, lai saņemtu tehniskos noteikumus elektrostacijas pieslēguma izbūvei. Vienlaikus precizētas normas sistēmas pakalpojumu (t.i. elektroenerģijas sadales un pārvades tarifa), kā arī obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu kompensācijas administrēšanai. Ministru kabinets jau 23. augustā sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas...

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, ekonomika atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Covid–19 krīzes un Ukrainas kara radītie sarežģījumi, pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energoresursu izmantošanas un straujā inflācija tautsaimniecībā jau aizsākusi pagaidām vēl mērenu «zemestrīci», kuras maksimālais stiprums nav paredzams. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona, un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju cikla otrā saruna — ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Mūsu saruna notiek augusta vidū. Jau pusgadu Ukrainā plosās karš un Krievijai un Baltkrievijai noteiktas sankcijas, jau kopš pērnā gada kāpušas energoresursu cenas, un pēdējos mēnešos īpaši strauji augusi arī vispārējā inflācija. Jau gada sākumā bija ziņa, ka uzņēmumi vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus. Toreiz organizējāt uzņēmumu aptauju, kur tika pausti vēl samērā maigi situācijas novērtējumi, tādi kā «negatīva ietekme»...

Viens no Datu regulas pieņemšanas iemesliem ir tādu apstākļu nodrošināšana, kas ļautu personām, kuru datus ir plānots apstrādāt, saglabāt kontroli pār to personīgo informāciju, skaidro Datu Valsts inspekcija. Pirmais solis kontroles pār personas datiem un to aizsardzību saglabāšanai ir informētība par ar personīgo informāciju un plānotajām darbībām no organizācijas puses. Atbilstoši Datu regulai, vēl pirms datu apstrādes uzsākšanas, organizācijai ir jāsniedz informācija, un personai, kuras datus plāno apstrādāt, ir tiesības iepazīties ar: informāciju par organizāciju un tās kontaktinformāciju; ja norīkots – kā sazināties ar organizācijas datu aizsardzības speciālistu un tā kontaktinformāciju; kādu nolūku sasniegšanai tiek pieprasīti personas dati un kāds ir šīs informācijas iegūšanas tiesiskais pamats atbilstoši Datu regulai; Piemēram, gadījumos, ja uzņēmums iegūst informāciju ar nolūku izrakstīt rēķinu par sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci, tad privātuma politikā jānorāda gan mērķis – rēķina izrakstīšana, gan arī šādas apstrādes tiesiskais pamats – likumā noteikta pienākuma izpilde. ja apstrāde tiek pamatota ar...

Saeima otrdien, 30.augustā, pieņēma grozījumus likumos, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai mazinātu pieaugošo energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kas ir juridiskas personas un kurām netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs. Maksa par sistēmas pakalpojumiem juridisko personu elektroenerģijas rēķinos veido aptuveni desmit procentus izmaksu, minēts likumprojekta anotācijā. To veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa. Sadales un pārvades sistēmu operatoriem negūtie ienākumi tiks kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kam piemērotas sankcijas. Tāpat likums paredz no šā gada...

Programma «Radošā Eiropa» (Creative Europe) ir vienīgā ES mēroga programma kultūrai un radošajām nozarēm, kas izveidota, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošo nozaru attīstību un izaugsmi. «Radošā Eiropa» atbalsta filmu nozari kopš 1991. gada, bet kultūras nozari kopumā — kopš 1996. gada. Programmu koordinē Eiropas Komisija un EK Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA), projektu pieteikumi tiek sniegti un vērtēti Briselē. Ar vairāk nekā 2,4 miljardu eiro budžetu programma arī jaunajā periodā (2021–2027) veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju; turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas, sasniedzot plašāku auditoriju, pievēršoties aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem un atbalstot jaunos māksliniekus. Programmai «Radošā Eiropa» ir divi galvenie mērķi: aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu; palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. «Radošā Eiropa» ir iedalīta trīs daļās: atzars KULTŪRA, kas aptver visas kultūras...