BIZNESS

Ministru kabinets 17. janvārī izskatījis likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz mainīt reģistrēto (jeb vārda) akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtību, vienādojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību. Ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, turpmāk uz akciju ieķīlāšanu tiks attiecināta nevis vispārēja komercķīlas reģistrācijas kārtība, bet gan akciju ieķīlāšana taps pielīdzināta SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - turpmāk reģistrētās akcijas tiks ieķīlātas kā reģistrācijai pakļautas lietas. Plānots, ka uz reģistrētajām akcijām kā reģistrācijai pakļautām lietām atteiksies tādi īpaši noteikumi kā: 1) ieķīlājot visu komersanta vai citas personas mantu vai lietu kopību, akcijas pieteikumā ir jānorāda atsevišķi. Ja akcijas nebūs norādītas pieteikumā, komercķīla uz tām nebūs spēkā pret trešajām personām (Komercķīlu likuma 10. panta trešā daļa); 2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar komercreģistrā esošajām ziņām nav juridisku šķēršļu komercķīlas nodibināšanai (Komercķīlu likuma 15. panta trešā daļa). Ja Uzņēmumu reģistrs konstatē, ka pastāv juridiski šķēršļi akcijas ieķīlāšanai, tas no ieķīlātās mantas izslēdz...

Otrdien, 17. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vērtspapīrošanas likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu pakotni, kas paredz radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus. 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā. Likumprojekta sākotnējais darba materiāls tika sagatavots sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas tālāk tika pilnveidots un papildināts sadarbībā ar Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas ekspertiem un saskaņots ar Tieslietu ministriju. Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru...

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM informē par atbalsta programmām, kādas var izmantot gan biznesa attīstībai, gan iedzīvotāju sadzīves vajadzībām. Atbalsts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai Aizdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz 2022. gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi. Līdz 2022. gada beigām piešķirti ir 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv ļoti daudzveidīgas tautsaimniecības nozares – pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs - t.sk. pārtikas, gan dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos. ES Atveseļošanās fonda programmas 2022. gadā ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un sāka īstenot trīs jaunas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi:...

Jau pēc nepilna mēneša - 2023. gada 1. februārī - Latvijā stāsies spēkā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (FPEIL) - grozījumi 3. pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu un grozījums likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu. Tas nozīmē, ka likuma tvērums tiek paplašināts, attiecinot to arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai, līdzvērtīgi klātienes personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai, sniegtu iespēju fiziskajai personai droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, izmantojot valsts nodrošinātu nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli. Attiecīgi likuma izmaiņas paredz, ka no 1. februāra komersantiem ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem izmantot nacionālos elektroniskās identitātes rīkus personas identitātes apliecināšanai tiešsaistē. Tātad, ja uzņēmuma tiešsaistes pakalpojumos personas identitāte tiek pārbaudīta ar banku nodrošinātiem, dokumentu mašīnlasīšanas un citiem risinājumiem, vai lūdzot norādīt pilnus personas datus (vārds, uzvārds, personas kods u.c.), tad ir jānodrošina nacionālā eID (ID karte vai eParaksts Mobile) līdzekļa izmantošanas iespēja. Tāpēc laikus bija nepieciešams parūpēties...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centrs (TBC) aicina pieteikties uz konsultāciju PROTOTECH programmā, lai novērtētu biznesa ideju atbilstību un sniegtu rekomendācijas pieteikumu sagatavošanā grantu saņemšanai. Konsultācijas būs pieejamas no 11. janvāra un tās turpināsies līdz februāra vidum. Katrs projekts, kurš konkursa kārtībā kvalificēsies atbalstam, varēs saņemt atbalstu līdz 15 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti. Konsultācijām par produktu vai pakalpojumu idejas atbalsta saņemšanas iespējamību var pieteikties platformā "Konsultācija - prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv - Valsts platforma biznesa attīstībai". “Prototipu izstrādes programmas PROTOTECH mērķauditorija ir tehnoloģiju ietilpīgi mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, kā arī fiziskas personas – cilvēki, kas plāno uzsākt inovatīvu uzņēmējdarbību, izstrādāt, testēt un palaist tirgū jaunus zinātņietilpīgus produktus. Programmas pirmajā atlasē atbalstu saņēma 15 lieliskas idejas. Pārstāvētas bija tādas nozares kā bioloģisko resursu pārstrādē un aprites ekonomika, biomedicīna un digitālā veselība, datu apstrāde un energoefektivitātes palielināšana, kā arī interesantas prototipēšanas idejas inženiersistēmu,...

Valdība 10. janvāra sēdē atbalstīja jaunu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmējiem “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kuras ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projektu "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumi”. Jaunās programmas ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu administratīvo, personāla vadības, pārdošanas, resursu pārvaldības, datu pārvaldības, transporta un loģistikas, ražošanas un kvalitātes kontroles, operatīvās vadības (biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika u.c.), stratēģiskās vadības procesu un citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšanai. Atbalsts tiks piešķirts grantu vaučera veidā: mikro un maziem komersantiem būs pieejams mazais vaučeris līdz 5000 EUR, MVU,...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti - tā nodrošina, lai viss sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā dēļ piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā autopārvadājumu nozare adaptējas jaunajos apstākļos? Žurnāla “Bilance” janvāra numurā sarunājamies ar Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā izrādās, sankcijas tranzīta jomā strādā daudzšķautņaini un uz Latvias uzņēmumiem tām nebūt nav tikai negatīvs efekts. Nozarē šogad piedzīvoti visai pretrunīgi procesi. No vienas puses, sankciju noteiktie tirdzniecības ierobežojumi samazinājuši no Eiropas uz Krieviju un atpakaļ pārvadājamo kravu apjomu. Taču, no otras puses, Latvijas pārvadātājiem krietni samazinājusies konkurence, ko veicinājis Eiropas Savienības pieņemtais lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārvadātājiem iebraukt savienības teritorijā. Līdzīgus lēmumus gan pieņēmušas arī Krievija un Baltkrievija, līdz ar to tagad kravas tiek vestas tikai līdz pārkraušanās punktiem aiz robežas, kur tās...

No 2023. gada 9. janvāra, atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām no Krievijas Federācijas, ir aizliegts importēt daudzas plaša patēriņa preces. Noteiktu preču importa aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Preču, uz kurām attiecas importa aizliegums, sarakstā iekļautas cigaretes un cigāri, kosmētika, matu kopšanas, zobu higiēnas un skūšanās līdzekļi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, somas, apavi, sieviešu apģērbi, dažādi papīra un plastmasas izstrādājumi, fotoaparāti, ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, rokas instrumenti, laivas, traktori, vieglie transportlīdzekļi un to piekabes, dažādi dzelzs un tērauda izstrādājumi un daudzas citas preces. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem līdz 2023. gada 8. janvārim importa aizliegums netika piemērots tādu līgumu izpildei, kas bijanoslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra. Beidzoties pārejas periodam, attiecīgajos regulas pielikumos norādīto preču ievešana Eiropas Savienībā ir aizliegta. Aicinām personas, kuras plāno iebraukt Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas – Krievijas robežu, vai saņemt sūtījumus no Krievijas Federācijas, rūpīgi iepazīties ar sarakstu, kurā norādītas sankcijām pakļautās...

Konkurences padome (KP) tiešsaistes platformu tirgus uzraudzībā konstatējusi to būtisko ietekmi uz konkurenci tirgū, secinot, ka godīgas konkurences nodrošināšanai Latvijā nepieciešams raisīt diskusiju par papildu regulējuma ieviešanu, kas noteiktu tiešsaistes platformu darbību un ar to saistītus pienākumus nacionālā līmenī. Vienlaikus šobrīd pastāvošie konkurences tiesību piemērošanas rīki digitālajai sfērai varētu nebūt pietiekami, lai noteiktu konkrēto tirgu un tiešsaistes platformu atrašanos dominējošā stāvoklī. Veicot tirgus uzraudzību, KP pētīja tiešsaistes platformu darbību, koncentrējoties uz tirgus definēšanas kritērijiem konkurences tiesību kontekstā, kā arī vērtēja tiešsaistes platformu tirgus varas kritērijus. Tāpat KP veica sākotnējo novērtējumu tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū Latvijā, iekļaujot gan horizontālās platformas, kas piedāvā vairāku kategoriju sludinājumu, piemēram, ss.lv vai ss.com, reklama.bb.lv, pp.lv, gan vertikālās jeb specializētās platformas, kas specializējušās viena veida preču vai pakalpojumu kategorijās, piemēram, auto24.lv vai city24.lv. Vienlaicīgi KP sniedza apsvērumus saistībā ar sociālo tīklu un iespējamo citu tirgus dalībnieku aizvietojamību tiešsaistes sludinājumu platformām. Digitālo tirgu noteikšanas raksturīgie...

Ceturtdien, 5. janvārī, notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tika apspriests valdības rīcības plāna izstrādes process un makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2023., 2024. un 2025. gadam. NTSP sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens ziņoja par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadam. Ministrs uzsvēra, ka ekonomisko situāciju raksturo nenoteiktība, kuras galvenais iemesls ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā, kas izraisa energoresursu cenu svārstības un inflāciju. 2023. gada sākumā tiek prognozēta augsta inflācija, kas kopumā var sasniegt 8,5 %. Tāpat šī gada pirmajā pusē prognozēta arī sekla ekonomikas attīstības recesija, tomēr gada otrajā pusē - attīstības rādītāju uzlabošanās. Gan 2024., gan 2025. gadā plānota stabila ekonomikas attīstība, kas kopumā palielināsies par 3%. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, diskutējot par makroekonomiskajiem rādītājiem un darbu pie 2023. gada valsts budžeta, norādīja, ka ir nepieciešams laiks, lai Eiropas un pasaules valstis izveidotu no Krievijas neatkarīgas...

Īpašu kategoriju personas datiem, lai nodrošinātu to tiesisku apstrādi papildus vispārējo datu aizsardzības nosacījumu ievērošanai ir nepieciešams ievērot, ka pēc noklusējuma tos ir aizliegts apstrādāt, ja vien to apstrādei nepastāv kāds no īpašiem priekšnoteikumiem. Datu Valsts inspekcija apkopojusi izņēmuma gadījumus īpašu kategoriju personas datu apstrādei , kurus paredz Datu regula. Ja šaubies, vai tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati, tad iepazīsties ar #DVIskaidro “Kas ir īpašu kategoriju jeb sensitīvi personas dati?” . Pamatojums/ izņēmums Paskaidrojums Persona ir devusi savu piekrišanu savu personas datu apstrādei (Datu regula 9.panta 2.punkts a)) Gadījumos, kad persona sniedz savu nepārprotamu piekrišanu saņemt komerciālus paziņojumus par cenu atlaidēm konkrētām precēm vai pakalpojumiem aptiekā, šādu jaunumu sūtīšana no personas datu aizsardzības viedokļa var pamatot ar šo izņēmumu. Apstrāde ir vajadzīga nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā (saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas tiesību aktiem) (Datu regula 9.panta 2.punkts b))

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas teritorijā un spētu nodrošināt UPP sūtījumu apmaiņu ar ārvalstīm, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, no 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā jauni Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPKR) apstiprināti UPP tarifi. Ērtāk un lētāk sūtīšanai izmantot Latvijas Pasta elektronisko pašapkalpošanās vietni Manspasts.lv, kurā noformētiem sūtījumiem atlaide no šogad palielināsies. Tajā noformētiem sūtījumiem atlaide no 2023. gada 1. janvāra palielināsies līdz 0,59 eiro līdzšinējo 0,49 eiro vietā. Turklāt samazinās klienta laika resursu patēriņš, nododot sūtījumu pasta nodaļā, jo vairs nav jāveic nekādas papildu formalitātes. Ar jaunajiem UPP tarifiem iespējams iepazīties Latvijas Pasta mājaslapā šeit, bet no konkrēta sūtījuma izmaksas ērti aprēķināt, izmantojot aktuālo sūtījumu cenu kalkulatoru. Neskaidrību gadījumos par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām un aktuālajiem tarifiem iespējams sazināties arī ar Latvijas Pasta Klientu centru, kura speciālisti palīdzēs operatīvi...

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas. "Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: "Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā...

Ar 2023. gada 2. janvāri Latvijas Bankas klientu kases tiks pārceltas no pašreizējās atrašanās vietas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 1B, uz Pārdaugavu, Bezdelīgu ielu 3. Šajā ēkā, kas atrodas starp Latvijas Nacionālā arhīva ēku un Vanšu tiltu, atrodas Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrs. Turpmāk klienti, kas Latvijas Bankas klientu kasēs galvenokārt saņēma pakalpojumus, kuri saistīti ar skaidro naudu vai Kredītu reģistra ziņu izsniegšanu, aicināti doties uz Bezdelīgu ielu 3. Tur būs izvietotas arī automātiskās monētu ieskaitīšanas iekārtas, kas ļaus savu "krājkasīti" – sīknaudu – iemaksāt un saņemt naudu savā bankas kontā ātrāk un ērtāk. Latvijas Bankas klientu kases klātienē sniedz šādus pakalpojumus: lata naudas zīmju apmaiņa pret eiro (par oficiālo kursu, bez komisijas maksas); bojātu eiro un lata naudas zīmju apmaiņa (ja šīs naudas zīmes atbilst apmaiņas nosacījumiem); aizdomīgas naudas pārbaude; eiro naudas zīmju maiņa pret citas nominālvērtības eiro naudas zīmēm (t. sk. "krājkasītes", to apmaiņas nosacījumi); vietnē...

Ministru kabinets (MK) 22. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,0%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī. Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm...