BIZNESS

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm. Kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības “burbuļa” pārsprāgšanas, savukārt jau šāgada sākumā būvniecība tika nodēvēta par vienu no lielākajiem inflācijas “perēkļiem”. Būvniecība parasti diezgan precīzi raksturo vispārējo tautsaimniecības stāvokli - ja tā aug un attīstās, tad arī ekonomika kopumā aug un attīstās; savukārt, ja būvniecībā sākas krīze, tas ir signāls par nopietnām problēmām arī citās jomās. Kā ir šobrīd? Par būvniecības nozares attīstības tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla “Bilance” novembra numurā, pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Stāsta: Ikars Kubliņš. Video autors: Kristaps Mednis Covid laiks būvniecības nozari Latvijā gandrīz vai neskāra. Kā saka Normunds Grinbergs - tās bija tikai īslaicīgas grūtības, ko radīja atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču pavisam cits stāsts bija šis gads. Šogad būvniecības nozarei faktiski nācies iet cauri vairākiem lieliem sarežģījumiem. Pirmajam no...

Līdz 2026. gada jūlijam visiem lielajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā būs jāveic pasākumi, lai palielinātu sieviešu pārstāvību vadošos amatos. Otrdien, 22. novembrī, Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šī tiesību akta priekšlikums pirmoreiz tika iesniegts pirms desmit gadiem. Direktīva nosaka, ka uzņēmumu valdes locekļu iecelšanas procedūrai jābūt pārredzamai. Līdz 2026. gada jūnijam ES uzņēmumiem būs jāpanāk viens no šiem mērķiem: vai nu 40 % no direktoriem bez izpildpilnvarām, vai 33 % no visiem direktoriem jābūt sievietēm, kuras pagaidām šajos amatos nav pietiekami pārstāvētas. Valdes locekļu atlases procedūras arī turpmāk balstīsies uz kandidātu nopelniem, taču šīm procedūrām vajadzēs būt pārredzamām. Biržā kotētiem uzņēmumiem reizi gadā būs jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm par dzimumu pārstāvību savā valdē. Ja direktīvas mērķi nebūs sasniegti, uzņēmumam būs jānorāda, kā to plānots izdarīt. Šī informācija tiks publicēta arī uzņēmuma tīmekļvietnē viegli piekļūstamā veidā. Direktīva neattieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā mazāk nekā 250...

Visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina neatlikt tās izveidi uz pēdējo brīdi. Juridiskas personas e-adresi var izveidot divējādi atkarībā no uzņēmuma dokumentu aprites apjoma – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Būtiski uzsvērt: lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte – e-adresi var izveidot arī ar eParaksts mobile. Detalizēta informācija par e-adreses izveidi pieejama https://latvija.lv/BUJEadrese un https://mana.latvija.lv/e-adrese-juridiskam-personam/. E-adrese juridiskām personām – komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, nevalstiskajām organizācijām – nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt. “Mūsu ikdiena ir balstīta uz...

Lielākie valdības sociālie un sadarbības partneri - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) - tikušies ar koalīcijas diskusijās iesaistītajām partijām, lai runātu par sadarbību un savstarpēju iesaisti valdības deklarācijas veidošanas procesā. Latvijas izaugsmi veicinoša un tautsaimniecību stiprinoša valdības darba plāna izstrādei nepieciešams iesaistīt lielākos valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī nodrošināt pastāvīgu un ciešu sadarbību, tāpēc uzsāktas sarunas ar koalīcijas diskusijās iesaistītajām partijām, lai apspriestu topošās valdības veidošanas procesu un mērķus, kā arī vienotos par savstarpēju iesaisti valdības deklarācijas veidošanas procesā. Organizāciju pārstāvji uzskata, ka jaunajai valdībai nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu un risināt ekonomiskās krīzes radītās un tautsaimniecības attīstību kavējošās problēmas. LTRK, LDDK, LBAS, LZA un LPS 16. novembrī tikās ar politisko apvienību Apvienotais saraksts un tikšanās laikā puses vienojās par sadarbību valdības deklarācijas izstrādē, kā arī bija vienisprātis, ka...

Dzīvojamo māju īpašumtiesības lielākoties ir noteiktas vairākiem īpašniekiem uz vienu īpašumu, kā rezultātā īpašnieki vienojas par vienas atbildīgās personas vai organizācijas iecelšanu, to pilnvarojot par atbildīgo īpašuma uzturētāju jeb pārvaldnieku. Šādas personas iecelšana nenoņem pienākumu īpašniekiem rūpēties par savu īpašumu un tiesības lemt par to un risināt ar to saistītās problēmas un uzturēšanas jautājumus, atgādina Datu valsts inspekcija. Pārvaldniekam ir tieša pieeja mājas lietai, norēķinu informācijai, dzīvokļu īpašnieku un to pilnvaroto personu kontaktinformācijai, parādsaistībām attiecībā uz īpašumu un citiem personas datiem, kas piesaistīti konkrētam īpašumam, tas nozīme, ka apstrādājot šos datus, pārvaldniekam ir jāievēro datu aizsardzības normatīvais regulējums. Kādu informāciju drīkst apstrādāt un nodot mājas pārvaldnieks un kādu pieprasīt un saņemt īpašnieks? Ja par mājas lietas kārtotāju ir iecelts pārvaldnieks, tad tam ir jādod piekļuve dzīvojamās mājas īpašniekam iepazīties ar mājas lietas saturu bez ierobežojumiem, tai skaitā izgatavot dokumentu atvasinājumus. Lai arī īpašniekam ir tiesības iepazīties...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādina, ka visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta, un aicina neatlikt tās izveidi uz pēdējo brīdi. E-adrese juridiskām personām – komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, nevalstiskajām organizācijām - nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt. Kā liecina VARAM aptaujas rezultāti 20 Latvijas pašvaldībās, starp vislielākajiem ieguvumiem saziņā ar uzņēmējiem, izmantojot e-adresi, min dokumentu aprites ātrumu, finansiālo ieguvumu jeb ietaupījumu uz pasta izdevumu rēķina, sūtījumu piegādes drošību, vieglāku saziņas izsekošanu un pārliecību, ka dokuments ir sasniedzis īsto adresātu. Tieši šie paši ieguvumi ir attiecināmi arī uz komersantiem un citām juridiskām...

Apstiprinot grozījumus aizdevumu atbalsta programmā uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas, Ministru kabinets 2. novembra sēdē lēma atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus un paplašināt to uzņēmumu klāstu, kas varēs pretendēt uz Attīstības finanšu institūcija “Altum” aizdevumu. To noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 683 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" “Altum” jau sācis aizdevumu pieteikumu pieņemšanu no uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas. Līdz ar grozījumiem atviegloti atbalsta saņemšanas nosacījumi lielajiem uzņēmumiem. Ja lieliem uzņēmumiem ir jāsniedz finanšu nodrošinājums tirdzniecības darbībām enerģijas tirgos, aizdevuma summu varēs palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības, kas izriet no šīm darbībām nākamajos 12 mēnešos. Vienlaikus regulējumā iekļauts nosacījums, ka šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu par vienu un to pašu aizdevuma pamatsummu nedrīkstēs apvienot ar atbalstu, kuru sabiedrība "Altum"...

Ministru kabineta sēdē 2. novembrī apstiprināti grozījumi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, lai to tālāk iesniegtu Eiropas Komisijā (EK) un vēl šī gada izskaņā no EK sagaidītu pozitīvu lēmumu par programmas apstiprināšanu. Attiecīgi Finanšu ministrija (FM) mudina potenciālos projektu īstenotājus ar 2023. gada sākumu būt gataviem izmantot jaunā 2021.-2027. gada perioda ES finansējuma sniegtās priekšrocības. Gan atbildīgajām nozaru ministrijām, gan potenciālajiem projektu īstenotājiem jābūt gataviem jaunām projektu atlasēm, uzsver finanšu ministrs J. Reirs. Līdz šim noticis aktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī ar mērķi maksimāli mazināt investīciju pārrāvumu starp periodiem. Attiecīgi daļa atbildīgo nozaru ministriju sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus 2021.-2027. gada periodam. Programmā veikti precizējumi atbilstoši visiem EK komentāriem, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu. Būtiskākās izmaiņas paredz programmā ietvert Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas, kuru ietvaros paredzēti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai un sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā...

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Vairāk nekā 80% uzņēmumu atzīst, ka preču un pakalpojumu straujā sadārdzināšanās šogad atstājusi negatīvu vai pat ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību, un kopējā inflācijas krīzes ietekme jau šobrīd tiek vērtēta kā līdzvērtīga vairākus gadus ilgušajai Covid-19 krīzei. Vienlaikus valsts atbalsts inflācijas radīto seku pārvarēšanai pašlaik tiek novērtēts kā visvājākais (salīdzinājumā ar atbalstu Covid-19 krīzē un Krievijas/Baltkrievijas sankcijām), liecina žurnāla BILANCE uzņēmumu aptaujas rezultāti. Apgrozījuma rādītāju izmaiņas aptaujātajiem uzņēmumiem šogad nav bijušas dramatiskas - gandrīz pusei jeb 45,5% apgrozījums nav būtiski mainījies, bet pārējiem respondentiem, daloties vienādās daļās, tas ir vai nu samazinājies, vai palielinājies. Tomēr peļņas rādītāji jau sniedz pesimistiskāku ainu - šeit 45,5% respondentu tā ir samazinājusies, vēl tikpat - nav mainījusies, un pavisam nelielai daļai (9,1%) spējusi augt: Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,4%) aptaujāto atzinuši, ka novēro klientu pieprasījuma kritumu tieši pēdējo mēnešu laikā, kamēr nedaudz mazāk par pusi to nav novērojuši, savukārt gandrīz piektdaļa nav varējusi sniegt...

Ministru kabinets 2022. gada 25. oktobra sēdē lēma par izmaiņām vispārīgajos būvnoteikumos, atceļot līdz šim obligāto prasību būvinspektoriem apsekot plānoto būvlaukumu pirms būvatļaujas izsniegšanas. Vienlaikus izmaiņas neliedz būvinspektoram veikt pārbaudi arī pirms būvatļaujas izsniegšanas, bet šāds apmeklējums tiek padarīts par neobligātu un būvinspektors varēs lemt par apmeklējumu, balstoties uz risku analīzi. Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā tas palīdzēs būvvaldēm vai institūcijām, kuras veic būvvaldes funkcijas, efektīvāk un jēgpilnāk plānot un veikt būvniecības procesa uzraudzību. Līdz šim būvinspektors veica būvlaukuma apsekojumu pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas saņemšanas. Tomēr, kā liecina prakse, pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars ir visai zems.. Tādēļ prasība pēc šādām obligātām pārbaudēm rada papildu nesamērīgu un nelietderīgu slogu pašvaldību būvvaldēm. Atvieglojuma mērķis ir pilnveidot būvniecības uzraudzības procesu, balstot to uz efektivitātes un samērīguma principiem. Jaunais regulējums ļaus pašvaldībām efektīvi organizēt būvniecības procesa uzraudzību, balstoties uz būvvaldes izstrādātajiem riska vērtēšanas algoritmiem un efektīvi izmantot...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik “mērķēti” kā viesmīlības jeb naktsmītņu un ēdināšanas - nozari. Beidzoties Covid-19 krīzei, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā radītais negatīvais efekts, kas atbaidīja tūristus no Latvijas kā agresora kaimiņvalsts. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla “Bilance” oktobra numurā saruna ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori Santu Graiksti. Covid-19 laikā viesnīcu un restorānu kopējais apgrozījums Latvijā samazinājies divas reizes - rupji rēķinot, no miljarda uz pusmiljardu eiro. Covid-19 krīzes laikā Latvijā bankrotējusi trešā daļa ēdināšanas uzņēmumu, savukārt atvērto viesnīcu skaits Rīgā sarucis no 130 līdz 80. Daļu no šī graujošā efekta uz nozari radīja ne tikai pats vīruss un tā tiešās sekas, bet arī valsts...

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu...

Daļai pašvaldību līdz 2022. gada 1. jūnijam bija jāveic līdzdalības izvērtējums sev piederošajās kapitālsabiedrībās, taču ne visas pašvaldības uzdevumam ir veltījušas pienācīgu rūpību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vairākkārt ir vērsusi sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību konkurences kropļošanas riskiem, kas rodas pašvaldībām iesaistoties komercdarbībā. Nesen veikts pētījums par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus – LTRK aicina iepazīties ar pētījumu un tā prezentācijā 26. oktobrī no plkst. 14 līdz 17, kas tiks pārraidīta arī tiešsaistē LTRK Facebook kontā, un ko papildinās diskusijas par brīvu un godīgu konkurenci. Pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus ” veikts 2022. gadā pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma. Pētījuma autori ir zvērināti advokāti Juris Balodis-Bolužs un Māris Meļķisis. Pētījuma autori secinājuši, ka ar normatīvo regulējumu netiek sasniegts tā galvenais mērķis – attiecīgi tas nav efektīvs. Pētījumā skaidrots, kādas ir būtiskākās normatīvā regulējuma,...

Uzņēmumu reģistrs informē, ka klientiem lietošanai beta versijā tiek nodots jauns pakalpojumu portāls. Tas ir pirmais publiski redzamais solis iestādes digitālajā transformācijā, kas izriet no iestādes stratēģijas 2021 – 2026 un notiek visos – pakalpojumu, procesu un darbinieku – līmeņos, nosakot secīgas izmaiņas vairāku gadu garumā. Jaunais pakalpojumu portāls – registrs.ur.gov.lv – klientiem tiek nodots beta versijā, kas nozīmē, ka portāla darbība tiek uzsākta izmēģinājuma režīmā, lai laikus atklātu un novērstu kļūdas un neērtības pirms tā ieviešanas pastāvīgā lietošanā. Klienti, redzot kļūdu, aicināti par to informēt portāla speciālajā sadaļā “Ziņot par kļūdu”, norādot, vai tiek gaidīta atbilde, un kontaktus saziņai, lai nepieciešamības gadījumā tehniskie speciālisti varētu sazināties. Portāls ir pilnveidošanas stadijā, un tā funkcionalitāte pakāpeniski tiks papildināta. Šobrīd pakalpojumu portālā pieejami lielākā daļa reģistrācijas pakalpojumu. Reģistrācijas pieteikumu un dokumentus portālā var iesniegt gan pats uzņēmējs vai biedrības vadītājs, gan jebkurš viņa pārstāvis, pievienojot pārstāvi deleģēto personu lokam. Visi dokumenti, ko iesniedz reģistrēšanai...