BIZNESS

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka nereti jēdziens pseidonimizācija tiek jaukts ar citu personas datu aizsardzībā izmantotu terminu – anonimizācija. Tāpat konsultāciju laikā secināts, ka uzņēmējiem un citām personām, kas interesējas par personas datu aizsardzību nav pilnīga priekšstata par to, kādos gadījumos pseidonimizācija izmantojama. Šajā skaidrojumā tiks īsumā aprakstīts jēdziens pseidonimizācija, kā arī šī jēdziena atšķirības no cita datu aizsardzībā izmantota termina – anonimizācija un šo abu metožu izplatītākie izmantošanas veidi. Datu “pseidonimizācija” atbilstoši Datu regulai nozīmē jebkuras informācijas, ko varētu izmantot personas identificēšanai, aizstāšanu ar pseidonīmu vai, citiem vārdiem sakot, vērtību, kas neļauj personu tieši identificēt. Pseidonimizācija pēc būtības ir viens no personas datu aizsardzības tehniskās aizsardzības rīkiem, jo piemēram gadījumā, ja pseidonimizēta informācija nonāk trešo personu rīcībā tās nepieliekot papildu pūles nespēj šīs ziņas attiecināt uz konkrētu fizisku personu. Līdz ar to apstrādātā informācija vismaz sākotnēji ir pasargāta. Šī iemesla dēļ pseidonimizāciju var izmantot kā papildu...

Kopš 6. jūlija Uzņēmumu reģistrs (UR) nodrošina arī patieso labuma guvēju informācijas nodošanu Patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (Beneficial Ownership Registers Interconnection System (“BORIS”)). Sistēma kalpo kā centrālais meklēšanas pakalpojums, kas sniedz informācijas pieejamību par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem. Šobrīd vienotajā meklētajā atrodams tikai juridisko datu meklētājs no sešām valstīm: Dānijas, Maltas, Grieķijas, Nīderlandes, Austrijas un Latvijas. Datu pieejamību sistēmā UR nodrošina bez maksas. UR atgādina, ka aiz katras juridiskās personas stāv ne tikai valde un īpašnieki, bet arī patiesais labuma guvējs (PLG) - fiziska persona, kas ir juridiskās personas vai juridiskā veidojuma īpašnieks vai kura to kontrolē, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums. Šīs personas kontrolē uzņēmuma kapitāldaļas, kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī finanšu līdzekļus. UR informācijas tīmekļvietnē tiešsaistē bez maksas klienti var saņemt arī informāciju par patiesā labuma guvējiem (PLG). Vairāk par aktuālo PLG...

Otrdien, 2. augustā, Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē Ekonomikas ministrija (EM) ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunājusi jau īstenotos un turpmāk veicamos atbalsta pasākumus uzņēmējiem pašreizējās energoresursu un kopējās inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai. Ārkārtas sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai, kā arī īstenot citus inflāciju mazinošos pasākumu iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai. Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, sagatavos to detalizētu aprakstu un ekonomikas ministre par tiem informēs valdību. Uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām. Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas termiņa pagarinājumam un līdz ar to komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar būt garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro. Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 26. jūlijā apstiprinājusi FKTK izdotos noteikumus Nr. 138 "Grozījumi 2020. gada 14. jūlija normatīvajos noteikumos Nr. 93 "Normatīvie noteikumi par ziņošanu par būtiskiem maksājumu pakalpojumu incidentiem"", pilnveidojot prasības ziņošanai par maksājumu pakalpojumu incidentiem. Grozījumi stājās spēkā 30. jūlijā un uzlabo maksājumu pakalpojumu incidentu analīzes un ziņošanas procesu un ļaus FKTK un Eiropas Banku iestādei iegūt precīzāku informāciju par notikušajiem incidentiem. Ar grozījumiem normatīvajos noteikumos iekļautas prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes “Pārskatītajām pamatnostādnēm paziņošanai par būtiskiem incidentiem atbilstīgi MPD2”, proti, tiek precizēti nosacījumi incidentu klasificēšanai pēc būtiskuma, uzlabota iesniedzamā ziņojuma forma un precizētas ziņojumu iesniegšanas termiņu prasības. Grozījumi nepieciešami, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji efektīvāk spētu analizēt notikušos incidentus un plānot atbilstošus drošības pasākumus ar mērķi novērst incidentu atkārtošanos, kā arī lai sekmētu uzraugošo iestāžu vienotu un konsekventu pieeju un lai tās operatīvi un nepieciešamajā apjomā tiktu informētas par incidentiem ar mērķi ierobežot to ietekmi...

Mūsdienās savus finanšu līdzekļus iespējams pazaudēt daudz un dažādos veidos – krāpnieki savus upurus medij gan tiešā komunikācijā, gan izliek kvalitatīvas lamatas internetā, un, kā liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati, 2022. gada pirmajā pusgadā iedzīvotājiem ar pašu apstiprinātiem maksājumiem izkrāpti 4,9 miljoni eiro. Lai palīdzētu orientēties krāpnieku shēmās, banka Citadele apkopojusi Latvijā izplatītākās finanšu krāpšanas metodes. “Krāpnieku veiksmes atslēga ir gan cilvēku nezināšana, gan neuzmanība, kā arī bankas un citu pakalpojumu sniedzēju darbības metožu perfekta pārzināšana, kas palīdz krāpniekiem pielāgot savas krāpšanas shēmas ļoti reālām dzīves situācijām. Lai arī bankas izmanto pietiekami attīstītas maksājumu monitoringa sistēmas un bloķē aizdomīgās transakcijas, arī krāpnieki nemitīgi maina savas metodes ar mērķi iegūt jūsu datus vai finanšu līdzekļus. Ja vairums iedzīvotāju būs gana informēti par to, kādi ir krāpnieku iecienītākie shēmošanas veidi un kādās situācijās tiem patīk darboties, krāpnieku rūpals kļūs krietni sarežģītāks,” saka Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs. Investīciju krāpšana Krāpnieki uzdodas...

Pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi visai spēcīgu izaugsmes sabremzēšanos un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Gada izaugsmes temps pēc neizlīdzinātiem datiem attiecīgi krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz vairs tikai 2,6% otrajā ceturksnī. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs. Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bijusi pretēja un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka nekā sagaidīts un arī kā norādīja ceturkšņa pirmo mēnešu dati. Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties...

Eiropas Savienības fondu un citu finanšu devēju projektu konkursi ir lielisks veids, kā realizēt idejas. Lai piesaistītu ES fondu vai citu finanšu devēju finansējumu, ir jāsagatavo projekta pieteikums. Savukārt, lai sagatavotu labu projekta pieteikumu un veiksmīgi to ieviestu, jāievēro vairāki priekšnoteikumi. Vairāk par priekšnoteikumiem projekta pieteikuma sagatavošanā — šajā rakstā. Autore padomus balstīs uz personīgo pieredzi un kā piemērus minēs projektus, kuru tapšanā pati ir darbojusies. Pirmkārt, ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar projekta konkursa nolikumu, pieteikuma formu, iesniegšanas vietu, veidu un termiņu, normatīvajiem aktiem un vērtēšanas kritērijiem. Projektu konkursa nolikumā vienmēr ir izklāstīta galvenā informācija, kas attiecas uz konkrēto projektu, un tajā visbiežāk ir arī atsauces uz normatīvajiem aktiem — Eiropas Savienības regulām, Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Lai labāk izprastu, kādu informāciju rakstīt projekta pieteikumā, ir jāpēta vērtēšanas kritēriji, jo tajos ir iekļauta informācija par to, ko tieši projektu vērtētāji vērtēs. Bieži vien pēc vērtēšanas kritērijiem var noteikt, kuri jautājumi...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, gan arī grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Pieņemtie grozījumi nosaka pasūtītāja rīcību gadījumā, kad atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents. Šādā gadījumā Pasūtītājam ir jāpārtrauc iepirkuma procedūra, kas izsludināta no 2023. gada 1. janvāra. Lai gan minētais regulējums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un attiecas uz iepirkumu procedūrām, kas izsludinātas no šī datuma, IUB aicina jau tagad izmantot iespēju rīkot PIL 18. panta 2.1 daļai un SPSIL 22. panta 2.1 daļai atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem, lai no 2023. gada 1. janvāra izsludināto iepirkuma procedūru nebūtu jāpārtrauc atbilstoši PIL 41. panta divpadsmitajai daļai un SPSIL 47. panta četrpadsmitajai daļai. Veikt apspriedi ar piegādātājiem pasūtītājs var attiecībā uz jebkuru plānoto PIL 9. vai 10. panta iepirkumu, kā arī iepirkuma procedūru. Savukārt SPSIL gadījumā...

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu UPP tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums - 2023. gada 1. janvāris. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas Pasts novēroja degvielas izmaksu pieaugumu par aptuveni 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā, augušas arī starptautisko sūtījumu transportēšanas izmaksas, turklāt ik gadu 10%–15% apmērā pieaug citu valstu pasta uzņēmumu izmaksas, ko tie piemēro Latvijas Pastam par Latvijas iedzīvotāju sūtījumu piegādi adresātiem savās valstīs. Izstrādājot jaunu UPP tarifu projektu no 2023. gada 1. janvāra Latvijas Pasts ņēmis vērā arī publiskajā telpā paustos paziņojumus par minimālās mēneša darba algas celšanu, sākot ar 2023. gadu, kas uzņēmumam radītu būtisku papildu izmaksu komponenti. Līdz ar jauna tarifu modeļa iesniegšanu Latvijas Pasts iniciējis atsevišķus priekšlikumus tarifu izmaiņu...

Saeima 14. jūlijā, otrajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai. Ir jādomā ne vien par īstermiņa risinājumiem nākamajai apkures sezonai, bet arī par vidēja termiņa risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai, iepriekš paudis par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Līdz šim Latvijā nepastāvēja īpašs regulējums energokopienām, taču tām var būt būtiska sociāla un ekonomiska loma elektroenerģijas ražošanas pašpatēriņam pieaugumam. Grozījumi Enerģētikas likumā noteic, ka par energokopienu var kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība, kuras darbības primārais mērķis ir galvenokārt no AER iegūtas enerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam. Energokopienas statusu varēs iegūt, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidošanu, administrēšanu un uzturēšanu būs atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs. Līdz šim likumā bija nostiprināts elektroenerģijas neto...

Dobelē - 25. augustā, Siguldā - 2. septembrī un Valmierā - 16. septembrī turpināsies Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūcija Altum organizētie forumi “#AtbalstsUzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”. Maijā šāds forums jau notika Rēzeknē un jūnijā - Liepājā. Forumu mērķis ir veidot diskusiju par plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, eksporta un konkurētspējas veicināšanai. Turpmāko septiņu gadu laikā no Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijā būs pieejamas investīcijas 1,6 miljardu EUR apmērā, lai celtu gan uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti, gan mazinātu nevienlīdzību un veicinātu mājokļu pieejamību, kā arī paaugstinātu energoefektivitāti, norādījusi ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Forumu atklāšanā norisināsies diskusija “Iespējas pārmaiņām un attīstībai”, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas, ALTUM, LIAA un attiecīgo pilsētu domju vadība, kā arī reģiona uzņēmēji. Ekonomikas ministrija informēs par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, iespējām un izaicinājumiem, kas varētu Latvijas uzņēmējus sagaidīt tuvākajā laikā, kā arī par viedajām investīcijām uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties ar pasūtītāju par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu un ņemot vērā pasūtītāja finansiālās iespējas, veicot grozījumus publiskajos būvdarbu līgumos, lai nodrošinātu efektīvu iepriekš noslēgto līgumu vadību un līgumsaistību izpildi. Vadlīnijas attiecas uz tādu būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, kas ir radies tiešā cēloniskajā sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Vadlīnijas nav izmantojamas, lai novērtētu sadārdzinājumu, kas radies Covid-19 pandēmijas vai kādu citu faktoru ietekmē. Puses var izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī attiecībā uz komercdarbības atbalsta projektiem, ja būvniecība tiek līdzfinansēta no publiskajiem līdzekļiem, t.sk. ES fondu ietvaros, ir jāievēro...

Ministru kabinets 5. jūlijā apstiprināja Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumus, kuru ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts komersantu digitālās transformācijas veicināšanai, kā arī pētniecības un attīstības projektu īstenošanai jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centros. Atbalsts digitālās transformācijas veicināšanai Investīciju atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” ietvaros komersanti varēs saņemt finanšu instrumentu komersantu digitālās transformācijas, t.i. digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas, veicināšanai. Atbalsts komersantiem būs pieejams aizdevuma veidā ar iespēju dzēst pamatsummu, izpildot digitālās attīstības ceļa kartes nosacījumus. Aizdevuma minimālais apmērs ir 100 000 eiro, maksimālais apmērs – septiņi miljoni eiro. Aizdevuma termiņš – līdz 10 gadiem. Komersanta līdzfinansējuma apmērs noteikts vismaz 25% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas dzēšanai būs pieejama līdz 35% apmērā no projekta kopējām izmaksām (ievērojot valsts atbalsta reģionālās intensitātes nosacījumus), bet ne...

Rīgas dome atgādina, ka komersantiem no 1. jūlija jānodrošina atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pie tirdzniecības vietām ar platību virs 500 m2, ja tām ir pieguļošas autostāvvietas (izņemot ielu malu autostāvvietas), degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, piedāvājot vismaz vieglā iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu. To paredz 2022. gada 2. martā pieņemtie grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”, kas noteic nodrošināt plašākas atkritumu šķirošanas iespējas un uzlabot atkritumu apsaimniekošanas kārtību galvaspilsētā. No šā gada marta māju apsaimniekotājiem ir noteikts pienākums sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem nodrošināt vieglā un stikla atkritumu šķirošanu daudzdzīvokļu ēkās, izvietojot attiecīgus konteinerus. Iepakojuma un stikla taras konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2022. gadā būs sašķirots pareizi un tiks izvests kā iepakojuma konteiners, var samazināt mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus līdz pat 35%. Šķirojot vieglo iepakojumu...