BIZNESS

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei. Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai. Lai veidotu...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 11. maijā atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir uzlabot produktu marķējumu un ilgizturību un izskaust maldinošas norādes. EP plenārsēdē apstiprināta EP nostāja likumdošanas sarunām par jaunu direktīvu, kuras mērķis ir palīdzēt patērētājiem iegādāties videi draudzīgus produktus un mudināt uzņēmumus piedāvāt ilgizturīgākus un ilgtspējīgākus produktus. Jāaizliedz maldinoša reklāma un vispārīgas “zaļuma” norādes EP pieņemtajā nostājā prasa aizliegt uz produktiem lietot tādas vispārīgas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks", ja nav detalizētu pierādījumu par šādu norāžu patiesumu. Parlaments vēlas arī aizliegt uz vidi attiecinātas norādes, kuras balstītas vienīgi uz oglekļa emisiju kompensēšanas shēmām. Tiks aizliegta arī citu veidu maldinoša prakse, piemēram, norādes par produktu kopumā, ja tās patiesībā attiecināmas tikai uz kādu produkta daļu. Būs aizliegts arī nepatiesi apgalvot, ka produktam ir noteikts mūža ilgums vai ka to nedrīkst izmantot pārāk bieži vai konkrētos apstākļos. Lai vienkāršotu informāciju patērētājiem, EP deputāti plāno atļaut tikai tādus ilgtspējas marķējumus,...

Saeima 11. maijā trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas uzlabo un vienkāršo komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Tāpat likums veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. Ar grozījumiem ir pilnveidota arī dividenžu sadales kārtība - turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. Likums stiprina arī mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības mehānismu, paredzot sabiedrībai pienākumu celt prasību pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu,...

Saeima 11. maijā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Ar grozījumiem precizētas prasības nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Grozījumi likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Līdz šim spēkā esošās likuma normas paredz, ka NĪ darījumu starpniekiem jābūt iekļautiem NĪ darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja NĪ darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka NĪ darījumu starpnieku izslēgt no NĪ darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas NĪ darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, ka nereti NĪ darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā iekļauta norma,...

Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina gan par pozitīvām, gan mazāk iepriecinošām sekām, kādas pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi atstājuši uz Latvijas tautsaimniecību. Inflācijas pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības. Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts, un to tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājušās par 53,7% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 20,2%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā...

Ministru kabinets (MK) 2. maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajiem rīcības virzieniem ilgtspējīgu finanšu jomā". Ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai jānodrošina stabils un ilgtspējīgs kapitāls un finansējums. Ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme, īstenojot izvirzītos politikas mērķus gan atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, gan starptautiskajām saistībām attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem. Tāpat ilgtspējīgs finansējums ietver pārredzamību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kas var ietekmēt finanšu sistēmu. “Finanšu tirgus dalībniekiem un privātajam kapitālam ir būtiska loma, lai panāktu un stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Ilgtspējīgu finanšu produktu un pakalpojumu pieejamība veicinātu ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par ilgtspējīgas darbības kritērijiem. Savukārt investoriem un uzņēmumiem tas palīdzētu plānot pāreju uz ilgtspējīgām darbībām un sniegtu pienesumu Latvijas virzībai uz zaļo kursu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ziņojumā definēti vairāki priekšlikumi rīcībai, lai turpinātu nodrošināt un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem tīkla mārketinga uzņēmuma Coral Club produktu izplatītājai Vinetai Meduņeckai ir piespriesta soda nauda 15 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi. Konkrētā komercprakse īstenota interneta vidē, tai skaitā sociālajos tīklos, reklamējot patērētājiem uztura bagātinātājus. PTAC personas komercpraksei uzmanību pievērsa jau 2016. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ar kuru personai tika aizliegts īstenot negodīgu komercpraksi, reklamējot uztura bagātinātājus. Tomēr 2016. gada lēmumā uzlikto tiesisko pienākumu persona nav ievērojusi un turpinājusi negodīgas komercprakses īstenošanu. Izmeklēšanas laikā PTAC atklāja minētās personas rīcībā vairākus pārkāpumus: netiek ievērotas speciālās normatīvo aktu prasības uztura bagātinātāju reklāmai; tiek sniegtas normatīvajiem aktiem neatbilstošas veselīguma norādes, tai skaitā maldinoši apgalvojumi par uztura bagātinātāju ārstnieciskajām īpašībām; sniedzot informāciju par uztura bagātinātājiem tīmekļa vietnēs, tostarp personas profilos sociālo tīklu platformās, tiek radīts maldinošs priekšstats par uztura bagātinātāju īpašībām, piemēram, apgalvojot,...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP) Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā sarūk uzņēmēju optimisms 2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem (pp). Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 pp) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 pp), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem. 27% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai...

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt aizliegumu piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši starptautiski noteiktām sankcijām, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka faktiski tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju jau nenotiek, pamatojoties uz Ministru Kabineta pagājušā gada 11.oktobra lēmumu. Lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram būs atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram būs jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Tāpat ar grozījumiem paredzēts elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas...

Saeimas šā gada 27. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Būvniecības likumā, nosakot inženierkonsultanta definīciju un atbildības jomu, kārtību informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī regulējumu, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā. Līdz ar grozījumiem likumā iekļauts inženierkonsultanta institūts un noteikta tā atbildības joma. Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas izstrādātie tipveida līgumi. Šobrīd Būvniecības likumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu un tas rada neskaidrības regulējuma piemērošanai praksē, nav skaidra inženierkonsultanta loma būvniecības procesā, tā tiesības un pienākumi, kā arī atbildība. Līdz ar šiem grozījumiem Būvniecības likumā tiek ietverta inženierkonsultanta definīcija, tiek nostiprināta tā loma - pasūtītāja pilnvarotā persona, kas darbojas būvniecības ierosinātāja interesēs un pārstāv to procesā, kā arī noteikta inženierkonsultanta atbildība. Lai padarītu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku, kā arī samazinātu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo un finansiālo slogu būvspeciālistiem, līdz ar grozījumiem likumā...

Lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai tirgū, valdība 25. aprīlī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība". Noteikumi paredz atbalstu atzītām augļu un dārzeņu, kā arī labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu ražotāju organizācijām (RO) darbības programmu īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Kopumā atbalsts laikā no 2023. līdz 2027. gadam paredzēts atzītām RO šādā apmērā: augļu un dārzeņu RO (atzītas pēc 2023. gada 1. janvāra) – 2,9 milj. eiro, piena RO – 1,13 milj. eiro, labības RO – 2, 30 milj. eiro, cūkgaļas RO – 2,67 milj. eiro, liellopu gaļas RO – 1,75 milj. eiro, pākšu dārzeņu RO – 1,28 milj. eiro. Jaunie noteikumi nosaka RO atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroli, kā arī RO atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību. Atbalstu RO finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF). Tāpat MK noteikumu projekts...

Jau ceturto gadu Latvijā tiek rīkota valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīgā iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”, kas ilgs līdz no 13. jūnija līdz 16. oktobrim, informē Ekonomikas ministrija. Uzņēmēji pieteikt interesi piedalīties šajā aktivitātē varēs no 10. maija līdz 29. septembrim. Iniciatīvas laikā valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, tiksies ar uzņēmumu vadītājiem un dažādiem pārstāvjiem, pārrunās viņiem aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem. “Sadarbība starp ierēdņiem un uzņēmējiem ir nozīmīga, jo veicina ciešāku uzticēšanos, dalīšanos pieredzē, individuālu pieeju, tādējādi izceļot abpusējo vēlmi un tiekšanos uz labākiem rezultātiem,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone. No 24. aprīļa līdz 29. septembrim ministrija aicinām valdības pārstāvjus, ierēdņus un valsts pārvaldes darbiniekus pieteikties dalībai iniciatīvā. Dalība iniciatīvā “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir uzņēmēja papildu iespēja saņemt individuālas konsultācijas un atbalstu no valsts puses. Uzņēmējs iniciatīvas laikā var pieteikt savu ideju vai problēmjautājumu un nepastarpināti piedalīties...

Finanšu ministrijas (FM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji 21. aprīlī tikās ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, lai padziļināti diskutētu par iespējamajiem labākajiem risinājumiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma izmantošanai inovāciju un digitālās transformācijas programmas projektu īstenošanā. “Efektīvam ES fondu investēšanas procesam ir būtiska sadarbība starp uzņēmējiem, iesaistītajām valsts institūcijām un ES institūcijām. Šodien tikšanās laikā skaidri definējām akūti risināmos jautājumus un vienojāmies, ka šāds formāts ir efektīvs veids problemātisku jautājumu savlaicīgai risināšanai. Atklātas sarunas starp visām iesaistītajām pusēm ir priekšnosacījums efektīvai un cieņpilnai sadarbībai,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. FM ieskatā veiksmīga un uz dialogu vērsta sadarbība ar uzņēmējiem ir prioritāra, lai jebkurā jomā, ne tikai ES fondu projektu ieviešanā, radītu visaugstāko pievienoto vērtību mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai un ekonomikas transformācijai. Šajā konkrētajā gadījumā, uzklausot gan uzņēmēju pārstāvjus, gan ES fondu kontrolējošās iestādes – CFLA un Revīzijas iestādes viedokli – ir skaidrs, ka mērķis visām iesaistītajām pusēm ir viens – efektīva...

Lai ierobežotu globālās klimata pārmaiņas, arvien vairāk patērētāju uzskata, ka sniegt ieguldījumu vides aizsardzībā var, iegādājoties videi draudzīgus produktus. Diemžēl daudzos gadījumos tirgotāji sniedz nepietiekamu, neskaidru un maldinošu informāciju, lai demonstrētu savu ražojumu pozitīvo ietekmi uz vidi. Arī tirgotāju izmantotie zīmolu ilgtspējas marķējumi patērētājos nereti rada apjukumu un neizpratni, vai viņu pirktais produkts patiešām ir videi draudzīgs. 2022. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), piedaloties Eiropas Savienības dalībvalstu un starptautiskā patērētāju tiesību aizsardzības tīkla ICPEN kopīgajās aktivitātēs, tirgus situācijas izpētes nolūkos veica izpēti Latvijas ražotāju tīmekļa vietnēs, kurās tiek piedāvāts iegādāties kosmētiku un apģērbu, lai pārliecinātos par normatīvo aktu noteikumu ievērošanu un patērētāju tiesību aizsardzību vides paziņojumu jomā. Veiktās izpētes rezultātā tika konstatētas negodīgas - maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas - komercprakses īstenošanas pazīmes, kas izpaužas kā neskaidru, nekonkrētu un vispārīgu vides paziņojumu sniegšana patērētājiem. Uzraudzības ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta tam, vai komersanti, piedāvājot kosmētikas produktus un apģērbu, neizmanto vispārīgus vides...