0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSES stipendijas studijām saņems divreiz vairāk jauniešu

ES stipendijas studijām saņems divreiz vairāk jauniešu

Izmantojot nodarbinātības veicināšanas stratēģiju, Eiropas Komisija gatavojas gandrīz divkāršot to jauniešu, pasniedzēju un pētnieku skaitu, kuri saņem ES stipendijas studijām un apmācībām ārzemēs — no 400 000 saņēmējiem gadā šobrīd līdz gandrīz 800 000 saņēmējiem nākotnē, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu 11.jūlijā preses konferencē teikusi,  ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ Komisija 2014.–2020. gada budžeta projektā ir ierosinājusi ievērojamu ES līdzekļu palielinājumu izglītībai, jaunatnei un radošumam, ir uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un palīdzēt cilvēkiem iegūt pareizās iemaņas, jo tas  ir ļoti svarīgi, lai atbilstu perspektīvās darbavietas prasībām…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Izmantojot nodarbinātības veicināšanas stratēģiju, Eiropas Komisija gatavojas gandrīz divkāršot to jauniešu, pasniedzēju un pētnieku skaitu, kuri saņem ES stipendijas studijām un apmācībām ārzemēs — no 400 000 saņēmējiem gadā šobrīd līdz gandrīz 800 000 saņēmējiem nākotnē, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu 11.jūlijā preses konferencē teikusi,  ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ Komisija 2014.–2020. gada budžeta projektā ir ierosinājusi ievērojamu ES līdzekļu palielinājumu izglītībai, jaunatnei un radošumam, ir uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un palīdzēt cilvēkiem iegūt pareizās iemaņas, jo tas  ir ļoti svarīgi, lai atbilstu perspektīvās darbavietas prasībām un lai apkarotu nabadzību. Lielāks ieguldījums radošajā industrijā arī veicinātu nodarbinātības iespējas nozarē, kas nodrošina 4,5 % no ES IKP un kur strādā 3,8 % no visiem nodarbinātajiem. Uzstājoties pasākumā, kas veltīts rakstpratības politikai (“Iemācīt eiropiešiem lasīt”) Komisāre Vasiliu atzīmēja: “Šie līdzekļi nodrošinās labas perspektīvas tiem cilvēkiem un organizācijām, kas aktīvi darbojas izglītības, radošuma un jauninājumu jomā. Ieguldījums šajās jomās ir viens no vislabākajiem uzņēmējdarbības un nodarbinātības plāniem Eiropas nākotnei. Mēs vēlamies iedrošināt vairāk cilvēku izmantot iespēju mācīties, strādāt vai veikt brīvprātīgo darbu ārzemēs, jo šī pieredze ir neaizstājama personīgo iemaņu attīstībai un nodarbinātības iespējām. Mēs īpašu uzmanību pievērsīsim pasākumiem ar pievienoto vērtību, kas dod ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā — gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.” Septiņos gados būs pieejami 15,2 miljardi eiro No Komisijas priekšlikuma izriet, ka jaunā programmā izglītībai, apmācībai un jaunatnei septiņos gados būs pieejami 15,2 miljardi eiro (+72 %). Palielinot arī studiju un apmācību stipendijas, ar to galvenokārt nodrošinās atbalstu, kas vajadzīgs, lai modernizētu izglītības sistēmas, ieviestu lielāku pārrobežu sadarbību starp izglītības iestādēm un reformētu attiecīgo politiku. Tas ir vislielākais ierosinātā budžeta palielinājums, apliecinot, ka ieguldīt izglītībā Eiropas nākotnes labā ir prioritāte. Jaunā programma “Radošā Eiropa” ar 1,6 miljardu eiro budžetu (+37 %) ietvers pašreizējās programmas “Kultūra”, ”MEDIA” un “MEDIA Mundus” un sniegs atbalstu kultūras un radošajām nozarēm. Galveno uzmanību pievērsīs palīdzībai organizācijām un uzņēmumiem, kas strādā starptautiskā mērogā un kam ir cieša saikne ar kultūras un valodu daudzveidības veicināšanu. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts un Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu kopums, ar ko sniedz atbalstu pētnieku prasmju, apmācību un karjeras attīstībai, būs daļa no ES jaunās pētniecības un jauninājumu stratēģijas “Horizonts 2020”, kura saskaņā ar budžeta projektu saņems 80 miljardus eiro (+46 %). Tās mērķis ir veicināt Eiropas konkurētspēju pasaulē un palīdzēt radīt darbavietas un idejas nākotnes attīstībai. Ar sīkāku jauno programmu priekšlikumu izklāstu Komisija nāks klajā rudenī. Nākotnē -  800 000 stipendiju gadā Šobrīd apmēram 400 000 jauniešu, studentu, pasniedzēju un pētnieku ik gadu saņem ES stipendijas studijām, apmācībām un brīvprātīgajam darbam ārzemēs. Tomēr pieprasījums pēc šīm vietām ir milzīgs, un pusi pieteikumu nākas noraidīt nepietiekamo līdzekļu dēļ. Jaunā programma ļaus ES atbalstīt līdz pat 800 000 cilvēku gadā. Šis ieguldījums būs arī stimuls universitāšu, apmācības iestāžu un skolu modernizācijai. Programma sniegs ES iespēju labāk atbalstīt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem. Tā ļaus ES palīdzēt dalībvalstīm izveidot un īstenot efektīvu izglītības politiku un reformas, kā arī izplatīt novatorisku praksi. Komisija arī ierosina kopā ar Eiropas Investīciju banku izveidot programmu, kas sniegtu garantētus aizdevumus maģistrantūras studentiem studijām ārzemēs visas programmas garumā. Šī programma ar nosaukumu “Erasmus maģistrantiem” novērstu pašreizējo finansiālā atbalsta trūkumu. Izglītības, apmācības un jaunatnes programmā būs arī apakšprogramma sportam, kurā pievērsīsies cīņai ar tādām starptautiskām problēmām kā dopings, vardarbība un rasisms sportā, kā arī atbalstīs divu karjeru attīstību sportistiem un sniegs atbalstu pamatorganizācijām. Programma “Radošā Eiropa” palīdzēs saglabāt kultūras mantojumu un palielināt radošo darbu apriti Eiropas Savienībā un aiz tās robežām. Komisija arī ierosinās finanšu instrumentu, ko pārvaldīs Eiropas Investīciju banka un ar ko izsniegs kultūrai un radošajai industrijai aizņēmumus un nodrošinās pašu kapitāla finansējumu. Programmai būs svarīga loma, stimulējot pārrobežu sadarbību, veicinot mācīšanos no līdzbiedriem un padarot šīs nozares profesionālākas. ES atbalstam radošajām nozarēm ir ievērojama ietekme turpmāka publiskā un privātā finansējuma piesaistīšanā. Tas uzlabo konkurētspēju, īpaši mazajiem uzņēmumiem, palīdz radīt nodarbinātības iespējas un veicina jauninājumus, kā arī vietējo un reģionālo attīstību. Līdzšinējās ES programmas izglītības un jaunatnes jomā ir ļoti veiksmīgi veicinājušas mobilitāti. Piemēram, ES atbalstu mācībām un darbam uzņēmumos ārzemēs ar Erasmus programmu ir izmantojuši 2,5 miljoni studentu. Finansējumu ar jaunajām programmām papildinās ievērojams atbalsts izglītībai, apmācībai un kultūrai no stratēģijas “Horizonts 2020” līdzekļiem un struktūrfondiem. Piemēram, pašreizējā budžetā (2007–2013) izglītībai un apmācībai visos Eiropas reģionos paredzēti apmēram 72,5 miljardi eiro, un līdzīgs izdevumu apjoms ir sagaidāms arī nākotnē.