0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai, izņemot inkasēto skaidro naudu no kases aparāta avansa norēķiniem, jāsagatavo kases ieņēmumu un izdevumu orderi?

Vai, izņemot inkasēto skaidro naudu no kases aparāta avansa norēķiniem, jāsagatavo kases ieņēmumu un izdevumu orderi?

Jautājums.  Uzņēmumā katru dienu no kases aparāta noņem Z pārskatu, izraksta ieņēmumu orderi un pēc tam uzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis, ņem inkasēto naudu uz avansa norēķiniem, izrakstot izdevumu orderi. Vai drīkst, pamatojoties uz Z pārskatu, naudu no kases aparāta uzreiz grāmatot uz avansa norēķiniem, nenoformējot liekos kases ieņēmumu un izdevumu orderus, jo īstenībā darbība ar uzņēmuma kasi nenotiek un lieka orderu rakstīšana nesniedz patiesu informāciju? Noformējot izņemto no kases aparāta naudu uz avansa norēķinu ir nepieciešama, lai uzreiz veiktu visus nepieciešamos norēķinus, jo nauda uzņēmuma kasē faktiski neatrodas, un saimnieciskās darbības specifika paredz regulārus norēķinus skaidrā naudā, kam jāizmanto avansa…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums.  Uzņēmumā katru dienu no kases aparāta noņem Z pārskatu, izraksta ieņēmumu orderi un pēc tam uzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis, ņem inkasēto naudu uz avansa norēķiniem, izrakstot izdevumu orderi. Vai drīkst, pamatojoties uz Z pārskatu, naudu no kases aparāta uzreiz grāmatot uz avansa norēķiniem, nenoformējot liekos kases ieņēmumu un izdevumu orderus, jo īstenībā darbība ar uzņēmuma kasi nenotiek un lieka orderu rakstīšana nesniedz patiesu informāciju? Noformējot izņemto no kases aparāta naudu uz avansa norēķinu ir nepieciešama, lai uzreiz veiktu visus nepieciešamos norēķinus, jo nauda uzņēmuma kasē faktiski neatrodas, un saimnieciskās darbības specifika paredz regulārus norēķinus skaidrā naudā, kam jāizmanto avansa norēķini. Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk – saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (turpmāk – kases aparāts) lietošanas kārtību, lietotāju pienākumus, kā arī darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Atbilstoši noteikumu 42.punktam, kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas žurnālā (turpmāk – žurnāls) un Z pārskatā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros. Komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums), saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu (turpmāk – kases operācijas) uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” atbilstoši minēto noteikumu 1.punktam. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” 6.punktā ir noteikts, ka uzņēmums, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, no personas skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajā ierīcē vai iekārtā (turpmāk - kases aparāts), par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai uzņēmuma kasē paredzēto skaidrās naudas summu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem. Savukārt Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” 6.1punktā ir noteikts, ja saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību kasieris operators darbdienas laikā saņemto skaidro naudu nodod inkasatoram iemaksāšanai uzņēmuma kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā vai šo naudu pats iemaksā uzņēmuma kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā, kases grāmatu nekārto un kases operācijas reģistrē kases aparāta žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” 33.punktam kasieris izsniedz no kases skaidro naudu tikai fiziskajai personai, kura kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā − kases izmaksu attaisnojuma dokumentā) norādīta kā skaidrās naudas saņēmējs vai kurai ir attiecīga normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavota pilnvara (turpmāk − pilnvarotā persona). Skaidrā nauda tiek izsniegta tikai tad, kad fiziskā persona ir parakstījusies kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā − kases izmaksu attaisnojuma dokumentā). Pilnvaru vai tās kopiju, ja pilnvara nav vienreizēja, pievieno kases izdevumu orderim vai izmaksu sarakstam (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā − kases izmaksu attaisnojuma dokumentam). Tādējādi par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai kasē paredzēto skaidro naudas summu jāsagatavo viens kases ieņēmumu orderis, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem. Savukārt no kases izsniedzot skaidro naudu uzņēmuma īpašniekam – valdes loceklim – jāsagatavo kases izdevumu orderis. Savukārt, ja saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību kasieris operators darbdienas laikā saņemto skaidro naudu pats iemaksā iesniedzēja kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā, kases grāmatu var nekārtot un kases operācijas reģistrē kases aparāta žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, tas ir, nesagatavo kases izdevumu orderi.