0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVai mazajiem uzņēmumiem varētu piemērot vienkāršoto PVN režīmu?
GRĀMATVEDĪBANODOKĻIBIZNESS

Vai mazajiem uzņēmumiem varētu piemērot vienkāršoto PVN režīmu?

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.748 „Par Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem” , Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par pievienotās vērtības nodokļa vienkāršotā režīma ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmumiem”. Tas ieķlauts 13. decembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā skaidrots, ka PVN vienkāršotā režīma jeb vienotās PVN likmes režīma ieviešanas mērķis ir vienkāršot PVN uzskaiti un maksāšanu mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo režīmu mazajiem uzņēmumiem tiek vienkāršota atskaitāmā un maksājamā PVN uzskaite, jo valsts budžetā maksājamais PVN tiek aprēķināts, piemērojot uzņēmuma kopējam taksācijas perioda apgrozījumam noteiktu procentu likmi, kas parasti ir zemāka par valstī noteikto…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.748 „Par Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem” , Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par pievienotās vērtības nodokļa vienkāršotā režīma ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmumiem”. Tas ieķlauts 13. decembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā skaidrots, ka PVN vienkāršotā režīma jeb vienotās PVN likmes režīma ieviešanas mērķis ir vienkāršot PVN uzskaiti un maksāšanu mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo režīmu mazajiem uzņēmumiem tiek vienkāršota atskaitāmā un maksājamā PVN uzskaite, jo valsts budžetā maksājamais PVN tiek aprēķināts, piemērojot uzņēmuma kopējam taksācijas perioda apgrozījumam noteiktu procentu likmi, kas parasti ir zemāka par valstī noteikto standartlikmi, jo, nosakot vienoto PVN likmi, tiek ņemta vērā atskaitāmā priekšnodokļa daļa. Līdz ar to mazajiem uzņēmumiem zūd tiesības atskaitīt priekšnodokli. Tā kā dažādās nozarēs ir atšķirīgs priekšnodokļa īpatsvars kopējā apgrozījumā, vienotā PVN likme ir jānosaka atsevišķi katrā tautsaimniecības nozarē strādājošajiem atkarībā no šī īpatsvara. Nozarēs, kurām ir raksturīgi lielāki kapitālieguldījumi un izmaksas apgrozāmo līdzekļu iegādei, priekšnodokļa īpatsvars ir augstāks. Savukārt nozares, kas rada lielāku pievienoto vērtību un neprasa lielus ieguldījumus, priekšnodokļa apmērs nav liels. Šādām nozarēm ar lielāku pievienoto vērtību ir arī augstāks vienotās PVN likmes procents. Līdz ar to nozarēm ar lielāko priekšnodokļa īpatsvaru kopējā apgrozījumā tiek noteiktas zemākas vienotās PVN likmes. Pie tam ik pēc noteikta laika (piemēram, reizi divos gados) ir nepieciešams veikt izvērtējumu, vai aprēķinātās vienotās PVN likmes procents dažādās nozarēs atbilst reālajai situācijai valsts tautsaimniecībā, tas ir, vai starppatēriņa īpatsvars kopējā nozares apgrozījumā atbilst piemērojamai vienotai PVN likmei. Gadījumā, ja situācija nozarē ir mainījusies, ir nepieciešams mainīt arī vienotās PVN likmes procentu. Tāpat vienotās PVN likmes apmērs ir precizējams arī gadījumā, ja valstī mainās PVN standartlikmes vai samazinātās likmes apmērs. Vienotās PVN likmes režīmu nav finansiāli izdevīgi piemērot uzņēmumiem, kam pastāvīgi saimnieciskās darbības rakstura dēļ rodas pārmaksātais PVN, jo, piemērojot šo PVN maksāšanas kārtību, uzņēmumiem ir pienākums maksāt PVN, nevis saņemt pārmaksātās PVN summas no valsts budžeta. Izanalizējot citu valstu pieredzi un situāciju Latvijā, Finanšu ministrija nonākusi pie šādiem secinājumiem. - Vienotās PVN likmes režīmu būtu iespēja un vēlēšanās piemērot salīdzinoši nelielam nodokļa maksātāju skaitam. - Jebkuras atkāpes no PVN piemērošanas sistēmas pamatprincipiem un jebkādi izņēmumi padara sarežģītāku un dārgāku PVN administrēšanu. - Pastāv risks, ka vienotās PVN likmes režīma ieviešana varētu atstāt negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. - Tā kā Latvijā pagaidām nav tiesiski sakārtota situācija ar uzņēmumu darbības veida aktualizēšanu saskaņā ar NACE klasifikāciju, pastāv reāls risks, ka noteiktais vienotās PVN likmes procenta apmērs nebūs atbilstošs reālajai situācijai tautsaimniecības nozarē. - Līdz šim jau pēdējo gadu laikā PVN jomā ir ieviesti vairāki pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un PVN maksāšanas kārtības vienkāršošanai mazajiem uzņēmumiem. - Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus ir secināms, ka Direktīvas 2006/112/EK 281.pantā noteiktais mērķis, vienkāršot PVN piemērošanu un  PVN administrēšanas procedūras mazajiem uzņēmumiem, Latvijā netiktu sasniegts. Līdz ar to vienotās PVN likmes režīma ieviešana Latvijā šobrīd nebūtu lietderīga. (Direktīvas 2006/112/EK 281.punktā ir noteikts, ka „dalībvalstis, kurām varētu rasties grūtības parasto PVN režīmu piemērot mazajiem uzņēmumiem to darbības vai struktūras dēļ, var – atbilstīgi šo dalībvalstu paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem un apspriedušās ar PVN Komiteju – piemērot vienkāršotas PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, piemēram, vienotas likmes sistēmas, ja vien tā neizraisa PVN samazināšanos”.) Finanšu ministrija atgādina, ka  līdz šim PVN jomā tika veikti jau vairāki pasākumi administratīvā sloga samazināšanai mazajiem uzņēmumiem: - reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana no 10 000 līdz 35 000 latiem; - ceturkšņa un pusgada PVN taksācijas perioda noteikšana; - „kases principa” ieviešana PVN maksāšanā un priekšnodokļa atskaitīšanā nodokļa maksātājiem ar apgrozījumu līdz 70 000 latiem. Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem ir attiecināma uz fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem un fiziskām personām – individuālā uzņēmuma, arī zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašniekiem, kā arī juridiskām personām sabiedrības ar ierobežotu atbildību formā, un kuri atbilst šādiem kritērijiem: - neto apgrozījums (ieņēmumi no saimnieciskās darbības) mazāks vai vienāds ar 70 000 latiem; - darbinieku skaits ne vairāk kā 5 cilvēki; - ja mikrouzņēmums reģistrēts komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās īpašnieki vienlaikus ir arī valdes locekļi; - mikrouzņēmuma dibinātāji un dalībnieki ir tikai fiziskas personas. Ar informatīvo ziņojumu „Par pievienotās vērtības nodokļa vienkāršotā režīma ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmumiem” pilnā apjomā Jūs varat iepazīties Ministru  kabineta mājas lapā, šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058