0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSVai simtlatniekus aizvietos ar algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem?

Vai simtlatniekus aizvietos ar algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem?

Lai sekmētu ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iekļaušanu darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu nākamgad plāno pašvaldībās atjaunot pasākumu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre Labklājības ministre Ilona Jurševska norāda: „Iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tsk., turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lai sekmētu ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iekļaušanu darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu nākamgad plāno pašvaldībās atjaunot pasākumu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre Labklājības ministre Ilona Jurševska norāda: „Iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tsk., turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.” Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati liecina, ka 2011.gada jūlija beigās ilgāk par gadu nestrādāja 60 071 cilvēks jeb 43,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Līdz ar to nākamgad plānots pašvaldībās atjaunot pasākumu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo simtlatnieku pasākumu. Atšķirībā no simtlatniekiem jaunajā pasākumā noteikti citi kritēriji, proti, pašvaldība pati varēs izvērtēt, kurus bezdarbniekus virzīt iesaistei pasākumā. Tāpat, īstenojot sabiedriskos darbus, valstī daļēji atgriezīsies iemaksas sociālajā budžetā, jo valsts veiks iemaksas bezdarbnieku sociālajai apdrošināšanai. Pagaidu darba vietas varēs izveidot tikai pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nekropļojot darba tirgu un negatīvi neietekmējot uzņēmējdarbību. Plānots, ka bezdarbnieks pasākumā tiks iesaistīts līdz 4 mēnešiem un par paveikto darbu katru mēnesi saņems 100 latus uz rokas. Tāpat paredzēts segt izdevumus par veselības pārbaudes veikšanu, kā arī par bezdarbnieka apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaicīgi pensionējušies un bez darba ir vismaz 6 mēnešus. To paredz  6.septembrī valdībā apstiprinātie grozījumi darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma aktivitātē „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”. Atgādinām, ka pašlaik bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iesaistījušies tā dēvētajā simtlatnieku pasākumā jeb veic mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba prakses vietās, ik mēnesi saņemot stipendiju 80 latu apmērā. Veicot pasākuma izvērtējumu, neatkarīgi eksperti ir secinājuši, ka pasākuma laikā saņemtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā. 67% aptaujāto mājsaimniecību norādījuši, ka pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos un secināts, ka lielai daļai mājsaimniecību stipendija ir bijis vienīgais iztikas avots. Tāpat pasākums ir finansiāli izdevīgs un pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetu, jo tika sniegts finansiāls atbalsts darba inventāra iegādei un darbu paveikšanai, ko citādos apstākļos nevarētu atļauties veikt. Aktuālā informācija par ES struktūrfondiem labklājības nozarē pieejama arī interneta mājas lapā http://sf.lm.gov.lv.