0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSVai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot)?

Vai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot)?

Jautājums par to, vai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot), pēdējā laikā bija īpaši aktuāls, jo 27. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts koncepcijas projekts "Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu". Nauda, kas neienāk budžetā Finanšu ministrijas sagatavotajā koncepcijas projekta kopsavilkumā teikts, ka Valsts kapitālsabiedrību sniegtais atbalsts ir palielinājies pēdējos gados, it īpaši 2009.gadā – „krīzes gadā”, kā arī 2010.gadā, kad valsts kapitālsabiedrības ir sniegušas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums par to, vai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot), pēdējā laikā bija īpaši aktuāls, jo 27. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts koncepcijas projekts "Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu". Nauda, kas neienāk budžetā Finanšu ministrijas sagatavotajā koncepcijas projekta kopsavilkumā teikts, ka Valsts kapitālsabiedrību sniegtais atbalsts ir palielinājies pēdējos gados, it īpaši 2009.gadā – „krīzes gadā”, kā arī 2010.gadā, kad valsts kapitālsabiedrības ir sniegušas ievērojamu atbalstu dažādiem sabiedrībai aktuāliem mērķiem likumā noteiktajās jomās. Valsts kapitālsabiedrības 2009.gadā ir veikušas ziedojumus 7,4 milj. latu apmērā, savukārt 2010.gadā - 5,6 milj. latu apmērā. Šo naudu ieskaitot valsts budžetā, attiecīgi būtu samazinājies konsolidācijas apjoms. Iepriekšējo gadu veikto dāvinājumu (ziedojumu) tendence norāda uz to, ka ir palielinājies ziedojumu (dāvinājumu) apjoms. No 2010.gadā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību veiktajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) 42,3% ir tikuši sporta atbalstam, 34,5% - sociālās palīdzības veicināšanai un 14,2% kultūras veicināšanai. Valsts kapitālsabiedrību dāvinājumi (ziedojumi) ir uzskatāmi par pastarpinātiem valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem, tā ir valsts budžetā neienākušie nodokļu maksājumi, kas tieši skar valsts budžeta ieņēmumu daļu. Valstij kā īpašniecei viens no sasniedzamajiem mērķiem ir labāki peļņas rādītāji, kas attiecīgi tiktu ieskaitīti valsts budžetā kā dividendes. Savukārt, valsts kapitālsabiedrībām veicot dāvinājumus (ziedojumus), samazinās valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm. Tajā pašā laikā valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) politika ir korporatīvās sociālās politikas sastāvdaļa, ja vien tā ir saskaņā ar kapitālsabiedrības un tās īpašnieka (īpašnieku) – valsts un pašvaldības ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem. Kādas problēmas ir pašlaik Šī brīža valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) procesā ir apzinātas un identificētas šādas problēmas. 1. Valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesa gaita ir „necaurspīdīga”. Valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) process šobrīd nav pietiekoši atklāts, jo informācija par šo darījumu ir tikai dāvinātājam (ziedotājam), lēmuma pieņēmējam. Tālākā sabiedrības informēšana ir atkarīga no katra dāvinātāja (ziedotāja) vēlmes informēt vai neinformēt sabiedrību par šo darījumu. Ne vienmēr tiek publiskoti dāvinājumu mērķi, lai uz dāvinājumiem (ziedojumiem) var pieteikties tie, kuriem tas ir nepieciešams. Ir konstatēti trūkumi sabiedrības informēšanā par dāvinājumu (ziedojumu) izlietojumu. Dāvināšana (ziedošana) ir saistīta ar zināmu korupcijas risku, kad tā ir neskaidra saistībā ar valsts vai pašvaldības, kā arī valsts kapitālsabiedrības mērķiem un tā ir pakļauta riskam valsts kapitālsabiedrībā nodalītos līdzekļus izmantot atsevišķu privātpersonu vai politisko partiju labumam bez atdeves plāšākai sabiedrībai. 2. Valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) mērķi ir vispārīgi un, iespējams, atšķiras no šī brīža valsts noteiktām prioritātēm. Valsts kā īpašnieks nav noteikusi ierobežojošus mērķus valsts kapiālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) politikai. Valsts ir noteikusi jomas, kurām valsts kapitālsabiedrības drīkst ziedot – kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai (Likuma 10.panta otrās daļas 1.punkts). Ir valsts kapitālsabiedrības, kuras nosaka savus mērķus atbilstoši savām noteiktajām prioritātēm, kā rezultātā šobrīd dāvinājumu (ziedojumu) apjomi sadalās nevienmērīgi starp nozaru jomām, kā arī ik gadu pārsvarā tiek atbalstītas vienas un tās pašas jomas. 3. Izvērtējot valsts kapiālsabiedrību dāvinājuma (ziedojuma) darījumus, nav redzamas pasākuma, projekta vai citas aktivitātes kopējās izmaksas. Lemjot par valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu, nav iespējams novērtēt šī dāvinājuma (ziedojuma) nozīmīgumu un lietderīgumu, jo nav zināmas pasākuma, projekta vai citas aktivitātes plānotās kopējās izmaksas. Tāpat nav iespējams pārliecināties par citiem iespējamajiem finansēšanas avotiem, kā arī tas, vai nepārklājās finansējums par vienu un to pašu pasākumu, projektu vai aktivitāti. Tāpat nav iespējams noteikt arī valsts atbalstu kopumā konkrētajā pasākumā, projektā vai aktivitātē. 4. Lēmuma par dāvinājuma (ziedojuma) darījumu pieņemšanas procesā ir iesaistīts ierobežots skaits ekspertu un lēmuma pieņēmēju, kas nerada pietiekošu pārliecību par šo lēmumu kvalitāti un objektivitāti. Valsts kapitālsabiedrību dāvinājuma (ziedojuma) darījumus sākotnēji analizē samērā šaurs speciālistu loks, vērtējot attiecīgā dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību likuma prasībām un nosacījumiem. Savukārt par dāvinājuma (ziedojuma) darījumu lemj un lēmumu pieņem finanšu ministrs vai attiecīgās pašvaldības dome, pamatojoties uz dāvinājuma (ziedojuma) veicēja iesniegumu un ministrijas ekspertu vērtējumu. Šāda lēmuma pieņemšana balstās uz finanšu ministrijas ekspertu izvērtējumu. Tātad šāda lēmuma pieņemšanā ir iesaistītas divas ministrijas – tā, kura ir attiecīgās valsts kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētāja, un Finanšu ministrija, kuras eksperti vērtē darījumu un attiecīgi finanšu ministrs pieņem lēmumu par šo dāvinājuma (ziedojuma) darījumu. 5. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veiktie dāvinājuma (ziedojuma) darījumi, iespējams, ietekmē tarifus. Neskatoties uz to, ka dāvinātājs (ziedotājs) apliecina, ka dāvinājums (ziedojums) netiek veikts no tarifa ieņēmumiem, ne vienmēr ir iespēja pārliecināties, ka šāds dāvinājums (ziedojums) galā neietekmē par valsts kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem noteiktos tarifus. Sabiedrībai ir jāgūst priekšstats un tai jābūt pārliecinātai, ka dāvinātā (ziedotā) nauda pēc tam netiks iekļauta tarifos, lai vēlāk to atgūtu. Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 27.panta otrā daļa nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā komercdarbību vai cita veida darbību, kura nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedošanu vai labdarību. Šajā panta daļā minētais ierobežojums nav attiecināms uz tādiem gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto tarifu ieņēmumus ziedojumiem Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Ziedojumu summu neietver tarifus pamatojošās izmaksās. 6. Valsts kapiālsabiedrība kā dāvinājuma (ziedojuma) veicējs reizēm ir arī labuma guvējs. Valsts kapitālsabiedrību veiktie ziedojumi (dāvinājumi), it īpaši sociālās palīdzības veicināšanas jomā atsevišķos gadījumos ir uzskatāmi par dotācijām, ko saņem pakalpojuma saņēmējs un tas neveicina ne sociālās atbalsta sistēmas, ne arī tarifu politikas sakārtošanu. Vienlaicīgi šāds ziedotājs ir arī labuma guvējs no veiktā dāvinājuma (ziedojuma) darījuma. Dāvināt vai nedāvināt? Koncepcijā ir ir piedāvāti divi risinājumi varianti situācijas izmaiņai: 1. būtiski uzlabot pašreizējo valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību; 2. aizliegt valsts kapitālsabiedrībām dāvināt (ziedot). Finanšu ministrija par pareizāko risinājuma variantu uzskata 1.risinājuma variantu – būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas (ziedošanas) kārtību. Kādos gadījumos drīkstēs dāvināt Koncepcija balstās uz sekojošiem principiem: - valsts un pašvaldības atbalsta pieejamība, caurskatāmība, atklātība, sabalansētība ar dažādām sabiedrības interesēm, ievērojot valsts un pašvaldības prioritātes; - kapitāla daļu turētāja atbildība; - valsts finanšu līdzekļu caurskatāmība. Šobrīd spēkā esošais likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un izšķērdēšanas novēršanu” (turpmāk – likums) tiesiskais regulējums par dāvināšanas (ziedošanas) kārtību attiecas uz valsts kapitālsabiedrībām t.sk. kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem. Saskaņā ar likuma 10.panta trešo daļu dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana citu fizisko vai juridisko personu īpašumā. Valsts kapitālsabiedrības rīcībai ar finanšu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai, t.i., ar tiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā. Valsts kapitālsabiedrības dāvinājums (ziedojums) ir uzskatāms par pastarpinātu valsts vai pašvaldības atbalstu, tie ir valsts budžetā neienākušie nodokļu maksājumi. Valsts kapitālsabiedrība šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai; 2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu; 3) kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas; 4) kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu. Grozījumi likumā, lai pilnveidotu dāvinājuma (ziedojuma) sistēmu, ir veikti salīdzinoši nesen – ar 2010.gada 2.septembra likumu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (stājās spēkā ar 2010.gada 1.oktobri). Savukārt jaunajā koncepcijas projektā piedāvāts esošo dāvinājumu (ziedojumu) sistēmu pilnveidot šādi. - Pirms lēmuma pieņemšanas par dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu, attiecīgai valsts kapitālsabiedrībai ir jāizstrādā dāvināšanas (ziedošanas) stratēģija. Kā arī attiecīgai valsts kapitālsabiedrība par savu īstenoto dāvinājumu (ziedojumu) politiku savlaicīgi jāsniedz informācija kapitālsabiedrības un kapitālsabiedrības turētāju mājas lapā, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kā var pieteikties uz dāvinājumu (ziedojumu) saņēmšanu, kādiem mērķiem ir paredzēti dāvinājumi (ziedojumi), kad pieteikties, kā arī to, kā tiek izlietoti valsts kapitālsabiedrību dāvinājumi (ziedojumi). Šobrīd ne dāvinājumu (ziedojumu) pieteikumi, ne saņēmēji un ziedošanas mērķi nav publiski pieejami, kas rada bažas par to, ka dāvinājumu (ziedojumu) darījumi nav„caurspīdīgi” ne to pieteikšanās brīdī, ne tos izlietojot, jo par tiem nav iespējams gūt pilnīgu priekšstatu un informāciju. Tādēļ to varētu publiskot attiecīgās valsts kapitālsabiedrības mājas lapā, ikvienam sabiedrības loceklim ļaujot iepazīties ar publiskoto informāciju par valsts kapiālsabiedrību veiktajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) un to izlietojumu. Ja valsts kapitālsabiedrības ziedo, tad šīs mantas pārdales principiem ir jābūt skaidriem un saprotamiem ikvienam sabiedrības loceklim. Valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) darījumi ir veicami atbilstoši valsts kapitālsabiedrības izstrādātai stratēģijai un noteiktajiem kritērijiem. - Lemjot un pieņemot lēmumu par valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) piešķiršanu: 1) nepieciešams saņemt informāciju par kopējām pasākumu, projektu u.c. izmaksām, tādēļ dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējs iesniedz arī pasākuma, projekta plānoto kopējo tāmi, norādot ārī piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja līdzfinansējumu, citu piesaistīto pušu finansējumu, paredzamos ienākumus, kuri tiktu novirzīti konkrētajam pasākumam, projektam; 2) atkarībā no valsts kapitālsabiedrību dāvinājuma (ziedojuma) apmēra (viens dāvinātājs vienam dāvinājuma saņēmējam) līdz Ls 10 000 lēmumu par dāvinājumu (ziedojumu) mērķiem un saņēmējiem izlemj pati kapitālsabiedrība. Šajā gadījumā ir jānosaka ierobežojumi valsts kapitālsabiedrībām veikt dāvinājumus (ziedojumus) vairākkārtīgi vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam kalendārā gada laikā, kā arī jāuzdod dāvinātājam (ziedotājam) publiskot gan dāvinājuma (ziedojuma) izvērtēšanas un piešķiršanas principus, dāvinājumu (ziedojumu) saņēmējus, dāvinātās (ziedotās) summas, mērķus un izlietojumu; 3) lemšanas procesā ir jāiesaista Ministru kabinets, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dāvinājumu (ziedojumu) ir valsts budžetā neieskaitītie nodokļu maksājumi. Par valsts budžeta līdzekļu, kurus veido arī nodokļu maksājumi, izlietošanu, lēmuma par dāvinājuma (ziedojuma) darījuma atļaušanu ir jāpieņem Ministru kabinetam, t.i., summām virs Ls 10 000 atļauju vai atteikumu atļaut valsts kapitālsabiedrībām dāvināt (ziedot) sniedz Ministru kabinets. Tiesību aktu projektu Ministru kabinetam par atļauju veikt dāvinājumu (ziedojumu) sagatavo un virza ministrija, kas ir attiecīgās kapitālsabiedrības daļu turētāja; 4) ministrijas līdz noteiktam termiņam izstrādā un iesniedz noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā apstiprināšanai priekšlikumus dāvinājuma (ziedojuma) darījumu veikšanai par to valsts kapitālsabiedrību, kurās tā ir kapitāla daļu turētāja, atļaujā norādot plānoto ziedojumu apmēru un procentuālo sadalījumu pa nozarēm, atbilstoši Likumā noteiktajām nozarēm (kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai). Iesniegtos ministriju priekšlikumus apkopo Valsts kanceleja un Ministru kabinetā tie izskatāmi vienlaikus. - Dāvinātājs (ziedotājs) – valsts kapitālsabiedrība nevar būt šī finansējuma gala saņēmējs un labuma guvējs, t.i. dāvinātājs (ziedotājs) vienlaicīgi izmanto likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides un uzlabo savu finansiālo stāvokli, samazinot debitoru parādus. -Pie ikgadējā Budžeta likumu paketes attiecīgā nozares ministrija iesniedz iepriekšējā gadā veikto valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) apkopojumu. - Lai mazinātu bažas par dāvinājumu (ziedojumu) ietekmi uz tarifiem - sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts dāvināt (ziedot). 27. oktobra Valsts sekretāru sanāksmes protokolā teikts, ka Finanšu ministrijai šis koncepcijas projekts jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Un saskaņotais projekts jāiesniedz Valsts kancelejā. Vairāk par koncepcijas projektu Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājas lapā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: