0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai zemnieku saimniecības īpašnieks var būt darba ņēmējs savā zemnieku saimniecībā?

Vai zemnieku saimniecības īpašnieks var būt darba ņēmējs savā zemnieku saimniecībā?

Sakarā ar būtiskajām izmaiņām pašnodarbināto sociālajā apdrošināšanā pēdējā laikā aktuāls ir zemnieku jautājums – vai zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieks var būt darba ņēmējs savā zemnieku saimniecībā?

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece, norāda, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. pantā ir uzskaitītas personas, kuras ir uzskatāmas par pašnodarbinātajiem. Tai skaitā ir arī zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadības funkciju, ja nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Tātad faktiski ir vairākas iespējas:

  1. ZS īpašnieks (fiziska persona) ar savu ZS (juridiska persona) var noslēgt darba līgumu atbilstoši Darba likumam, kļūt par darba ņēmēju un maksāt VSAOI no darba samaksas.
  2. Pieņemt darbā pārvaldnieku, nosakot tam darba samaksu. Šajā gadījumā VSAOI jāmaksā par pārvaldnieku kā darba ņēmēju no viņa darba samaksas, bet par īpašnieku pašnodarbinātā iemaksas nav jāveic.
  3. Ja īpašnieks nav darba attiecībās ar savu saimniecību un nav iecelts pārvaldnieks, tad ZS īpašniekam obligāti jāveic VSAOI maksājumi kā pašnodarbinātajam.

Iespējams, daļa ZS īpašnieku izvēlēsies noformēt darba attiecības ar savu saimniecību, lai nebūtu jāmaksā VSAOI 5% no visas ZS peļņas, jo dažkārt VSAOI maksājumi var iznākt ļoti lieli. Jāņem vērā, ka, noformējot darba attiecības, jāievēro Darba likuma normas (jāuzskaita darba laiks, jāaprēķina vismaz minimālā mēneša darba alga atbilstoši nostrādātajam laikam, jāmaksā atvaļinājuma nauda u.tml.).

Vairāk par būtiskākajām nodokļu izmaiņām pašnodarbinātajiem un lauksaimniekiem var lasīt I. Leibus rakstā žurnāla BILANCE 423. (2018.g. Nr.3) numurā.

Savukārt žurnāla BILANCE decembra pirmajā (Nr. 23 (443)) numurā publicēts Ingunas Leibus raksts “Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības”.

Atgādinām, ka abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Sakarā ar būtiskajām izmaiņām pašnodarbināto sociālajā apdrošināšanā pēdējā laikā aktuāls ir zemnieku jautājums - vai zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieks var būt darba ņēmējs savā zemnieku saimniecībā?

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece, norāda, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. pantā ir uzskaitītas personas, kuras ir uzskatāmas par pašnodarbinātajiem. Tai skaitā ir arī zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadības funkciju, ja nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Tātad faktiski ir vairākas iespējas:

  1. ZS īpašnieks (fiziska persona) ar savu ZS (juridiska persona) var noslēgt darba līgumu atbilstoši Darba likumam, kļūt par darba ņēmēju un maksāt VSAOI no darba samaksas.
  2. Pieņemt darbā pārvaldnieku, nosakot tam darba samaksu. Šajā gadījumā VSAOI jāmaksā par pārvaldnieku kā darba ņēmēju no viņa darba samaksas, bet par īpašnieku pašnodarbinātā iemaksas nav jāveic.
  3. Ja īpašnieks nav darba attiecībās ar savu saimniecību un nav iecelts pārvaldnieks, tad ZS īpašniekam obligāti jāveic VSAOI maksājumi kā pašnodarbinātajam.

Iespējams, daļa ZS īpašnieku izvēlēsies noformēt darba attiecības ar savu saimniecību, lai nebūtu jāmaksā VSAOI 5% no visas ZS peļņas, jo dažkārt VSAOI maksājumi var iznākt ļoti lieli. Jāņem vērā, ka, noformējot darba attiecības, jāievēro Darba likuma normas (jāuzskaita darba laiks, jāaprēķina vismaz minimālā mēneša darba alga atbilstoši nostrādātajam laikam, jāmaksā atvaļinājuma nauda u.tml.).

Vairāk par būtiskākajām nodokļu izmaiņām pašnodarbinātajiem un lauksaimniekiem var lasīt I. Leibus rakstā žurnāla BILANCE 423. (2018.g. Nr.3) numurā. Savukārt žurnāla BILANCE decembra pirmajā (Nr. 23 (443)) numurā publicēts Ingunas Leibus raksts "Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības". Atgādinām, ka abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI! Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!