0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESValdībā apstiprināts 2013. gada valsts budžeta projekts

Valdībā apstiprināts 2013. gada valsts budžeta projekts

Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. septembrī, apstiprināja 2013. gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad valsts konsolidētā budžeta 4,66 miljardu latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardu latu lielus izdevumus, savukārt Latvijas konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardu latu, bet izdevumi – 5,82 miljardu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas, kas papildus ietver arī pašvaldību budžetus, atvasināto publisko personu budžetus, kā arī ESA 95 korekcijas tiek plānots 1,4% no IKP. IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Jau piektdien, 28. septembrī, 2013. gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopā ir 30 likumprojekti, kā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. septembrī, apstiprināja 2013. gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad valsts konsolidētā budžeta 4,66 miljardu latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardu latu lielus izdevumus, savukārt Latvijas konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardu latu, bet izdevumi – 5,82 miljardu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas, kas papildus ietver arī pašvaldību budžetus, atvasināto publisko personu budžetus, kā arī ESA 95 korekcijas tiek plānots 1,4% no IKP. IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Jau piektdien, 28. septembrī, 2013. gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopā ir 30 likumprojekti, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015.gadam ir plānots iesniegt Saeimā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2013. gadā prognozēti 3,3 miljardu latu un izdevumi plānoti 3,38 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,37 miljardu latu un izdevumi 1,43 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret iepriekšējā gada plānu ir 22,4 miljoni latu jeb 1,6%. „2013. gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā nosaka divi faktori. Pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana trīs gadu periodā no 25% uz 20% un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no 22% uz 21%. Otrkārt, valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katrā nākamajā gadā budžeta strukturālā deficīta uzlabojumam jābūt 0,5% līmenī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus gan jānorāda, ka abi faktori vērsti uz to, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. 2013. gada budžeta bāzes izdevumus MK apstiprināja jau aprīlī. Budžeta papildu iespējas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā MK tika apstiprinātas 122 miljonu latu apmērā, kā arī 25 miljoni latu plānoti jaunu politiku iniciatīvām, piemērām, iekšlietu sistēmas darbinieku uzturdevu palielināšana. Sākotnēji ministriju pieprasījumi prioritātēm sasniedza 340 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza fiskālās iespējas. Visas ministriju prioritātes nākamgad nav iespējams apmierināt, tādēļ valdība vienojās par  pasākumiem, kas vērsti uz konkrētu mērķu un valdības izvirzīto prioritāšu sasniegšanu, kā arī aktivitātēm sabiedrībai nozīmīgās jomās, kurām iepriekšējo gadu budžeta konsolidāciju rezultātā tika krasi samazināti līdzekļi.

Būtiska prioritāte - demogrāfija

Kā būtiskāko prioritāti valdība 2013. gada budžetā ir izvirzījusi demogrāfiju, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu veicinošiem pasākumiem. Daļa no tiem jau ir iekļauta valsts budžeta bāzes izdevumos. Galvenie demogrāfiju stimulējošie pasākumi ir izmaksu griestu samazināšana „māmiņu algām” (Labklājības ministrijas (LM) speciālajā budžetā 2013. gadam ir paredzēti 6,5 miljoni latu, bet 2014. gadā 6,7 miljoni latu), sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz pusotram gadam (LM budžetā nākamgad paredzēti 1,4 miljoni latu), atbalsts bērna pieskatīšanai (50 Ls) – alternatīva ģimenēm, kurām nav iespēja bērnus atstāt bērnudārzā, (LM pamatbudžetā nākamgad ir paredzēti 3,8 miljoni latu, bet 2014. gadā un 2015. gadā 11,5 miljoni latu), mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns (Veselības ministrijas budžetā 2013. gadam ieplānoti 2,9 miljoni latu, taču 2014. gadā un 2015. gadā 3,4 miljoni latu), pakāpenisks uzturlīdzekļu izmaksas apmēra palielinājums. Valdība arī vienojusies, ka no 2013. gada jūlija tiks palielināti   iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošajiem bērniem, kā arī MK apņēmās atgriezties pie diskusijas par neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 2014. gada.

Prioritārie pasākumi

Papildus iepriekšminētajam līdzekļi 2013. gada budžetā ir paredzēti vēl vairākiem prioritāriem pasākumiem. Tie ir: XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” un XI Skolēnu Dziesmu un Deju svētki, Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā, kā arī Latvijas Prezidentūra ES 2015. gadā. Savukārt ministriju griezumā lielākais budžeta līdzekļu pieprasījums ir veselības, satiksmes un kultūras nozarēm. Veselības ministrijas izdevumi nākamajam gadam tiek pielīdzināti šā gada budžeta izdevumiem. Galvenie virzieni valsts fiskālajai politikai 2013. - 2015. gadam Šajā gadā pirmo reizi tiek izstrādāts arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015. gadam, kurā katram likuma perioda gadam tiek norādīti galvenie makroekonomikas un finanšu rādītāji, tai skaitā vispārējās valdības budžeta mērķi, valsts budžeta finansiālās bilances apjoms, maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms, maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei un citi rādītāji. Savukārt 2013. gada valsts budžeta projekts tiek sagatavots, ņemot vērā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015.gadam sagatavošanas principus, apstiprinātās fiskālās politikas prioritātes, budžeta izdevumu prioritātes, kā arī nepieciešamību īstenot stimulējošu fiskālo politiku, un detalizētāk iezīmēt pirmajam gadam noteiktos rādītājus. Valsts fiskālo politiku laika posmā no 2013. līdz 2015.gadam nosaka četri galvenie faktori:
  • Valdības deklarācijā noteiktā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu;
  • Saistības ievērot Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos fiskālās politikas nosacījumus;
  • Nepieciešamība uzlabot priekšnoteikumus valsts ekonomiskai izaugsmei;
  • Atrašanās pēckrīzes periodā.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars

Tāpat MK akceptēja arī Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2013. – 2015. gadam, kas 2013. gadam paredz ekonomikas izaugsmi 3,7% apmērā, bet turpmākajos gados izaugsme tiek plānota 4% apmērā. FM norāda, ka makroekonomiskā attīstības scenārija 2013. – 2015. gadam galvenie riski, līdzīgi kā pēdējos divus gadus, pamatā saistīti ar ārējo vidi un eirozonas parādu krīzes atrisināšanu. Šobrīd prognozes paredz eirozonas situācijas stabilizāciju un pakāpenisku uzlabošanos vidējā termiņā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību. Papildus tam joprojām saglabājas naftas vai pārtikas cenu šoka iespējamība, kā arī izaugsmes palēnināšanās riski ASV un Ķīnā. Tādēļ arvien būtiskāka būs Latvijas uzņēmēju spēja arī turpmāk palielināt savas tirgus daļas jau esošajos noieta tirgos, kā arī atrast jaunus tirgus, savukārt iekšējā pieprasījuma noturība pret ārējiem šokiem var ļaut arī turpmāk Latvijai uzrādīt labus izaugsmes tempus visā ES. Makroekonomiskās attīstības scenārijs veidots, sabalansējot pozitīvos un negatīvos izaugsmes riskus. Svarīgi ņemt vērā, ka tādi maz ticami negatīvie riski kā eirozonas sabrukums, uzskatāmi par sevišķi bīstamiem un to īstenošanās gadījumā izaugsmes tempi nākamajos gados var būt būtiski zemāki, nekā šobrīd prognozēts. Tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. – 2015. gadam nedrīkst pārsniegt Konverģences programmā noteiktos griestus: 2013. gadā 1,4%; 2014. gadā 0,8% un 2015. gadā 0,3% no IKP (pēc ESA 95).

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: