0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESValdība atbalsta priekšlikumus slēptās kreditēšanas apkarošanai, sodi pieaugs līdz Ls 10 000

Valdība atbalsta priekšlikumus slēptās kreditēšanas apkarošanai, sodi pieaugs līdz Ls 10 000

Ministru kabineta sēdē otrdien, 18.septembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), papildinot kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī stiprinot nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Līdz ar likumprojektu tika izskatīts arī informatīvais ziņojums, kurā sniegta informācija par situāciju nebanku kreditēšanas tirgū un uzraudzības iestāžu paveikto cīņā ar nelegālo kreditēšanu. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu nebanku kreditoriem saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šādu atļauju ir saņēmuši 50 pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ministru kabineta sēdē otrdien, 18.septembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), papildinot kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī stiprinot nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Līdz ar likumprojektu tika izskatīts arī informatīvais ziņojums, kurā sniegta informācija par situāciju nebanku kreditēšanas tirgū un uzraudzības iestāžu paveikto cīņā ar nelegālo kreditēšanu.

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu nebanku kreditoriem saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šādu atļauju ir saņēmuši 50 pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. Līdz ar to secināms, ka daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot preču pirkšanas, atpakaļpirkuma, glabājuma, remonta un tamlīdzīgus līgumus, kuros ir saskatāmas slēptas kreditēšanas pazīmes (piemēram, drošības naudas izmaksa patērētājam, nododot lietu glabāšanā, remontā vai cita pakalpojuma veikšanai komersantam, tiesības vai pienākums izpirkt komersantam pārdoto preci pēc noteikta laika posma, samaksājot papildus maksu par pakalpojumu, u.tml.).

Ekonomikas ministrija uzskata, ka lielākā daļa komersantu, kuru darbībā saskatāmas lombardu darbības pazīmes, ir uzskatāmi par slēptās kreditēšanas veicējiem, un šo pārkāpumu konstatēšanai un novēršanai ir nepieciešama pastiprināta tirgus uzraudzība.

Uzraudzības stiprināšanai likumprojekts paredz noteikt naudas sodus attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu noteikumu pārkāpumiem, un palielināt soda apmēru juridiskām personām par darbību bez speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanai līdz Ls 10 000.

Vienlaikus, likumprojekts paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra un pašvaldības policijas pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz administratīvo lietu izskatīšanu par pārkāpumiem saistībā ar patērētāju kreditēšanu nebanku tirgus sektorā. Attiecīgi likumprojekts radīs izmaksas tikai tiem uzņēmumiem, kas veiks normās paredzētos pārkāpumus. Uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar tiesību normām, likumprojekts nekādas izmaksas neradīs.

Likumprojekts veicinās godīgas konkurences pastāvēšanu nebanku kreditēšanas tirgū, samazinot to uzņēmumu skaitu, kas darbojas nelikumīgi. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimā.