0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSValdība gan atbalstīs, gan stingrāk kontrolēs zaļās enerģijas ražotājus

Valdība gan atbalstīs, gan stingrāk kontrolēs zaļās enerģijas ražotājus

Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), kas stimulēs tā dēvētās zaļās enerģijas nozares turpmāku ilgtspējīgu attīstību, informē Ekonomikas ministrija. Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, kas ir ne vien jautājums par vides aizsardzību, bet arī iespēja veicināt savu enerģētisko patstāvību. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka diemžēl līdzšinējais atbalsta mehānisms nav bijis ilgtspējīgs un no elektrības cenu pieauguma viedokļa ir nekontrolējams, tāpēc ar jauno atbalsta mehānismu jāizveido sistēma, kas neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Jaunā sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), kas stimulēs tā dēvētās zaļās enerģijas nozares turpmāku ilgtspējīgu attīstību, informē Ekonomikas ministrija. Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, kas ir ne vien jautājums par vides aizsardzību, bet arī iespēja veicināt savu enerģētisko patstāvību. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka diemžēl līdzšinējais atbalsta mehānisms nav bijis ilgtspējīgs un no elektrības cenu pieauguma viedokļa ir nekontrolējams, tāpēc ar jauno atbalsta mehānismu jāizveido sistēma, kas neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Jaunā sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, palīdzot nodrošināt Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju. Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, secinājusi, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts; nekontrolējama ietekme uz gala tarifu; atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls (elektroenerģijas ražotājiem trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas); nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība. Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti arī citi esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot ierosinājumus situācijas uzlabojumam, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. Ziņojums sniedz arī apkopotu informāciju par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo tā ietekmi uz elektroenerģijas cenu. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja visi projekti tiktu īstenoti un tiktu saražots viss komersantu plānotais elektroenerģijas apjoms, būtu iespējams iztikt pat bez turpmāka papildu atbalsta elektroenerģijas ražošanai no AER. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, komersanti, kas uzsākuši elektroenerģijas ražošanu. publiskajam tirgotājam pārdod tikai ap 50% no plānotā elektroenerģijas apjoma. Ekonomikas ministrija nāk klajā ar grozījumu iniciatīvām esošajā regulējumā, nosakot stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti papildu kontroles mehānismi arī komersantiem, kas projektus jau ir īstenojuši, papildus pieprasot komersantiem arī nodokļu saistību izpildi, kā arī atbilstības nodrošināšanu būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem elektrostacijās. Informatīvajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi arī paredz ierobežot līdzšinējā koģenerācijas elektrostaciju atbalsta termiņu, nosakot arī esošajiem atbalsta saņēmējiem ierobežojumu uz 10 gadiem koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus un uz 15 gadiem koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem. Vienlaikus paredzēt, ka no līdz 2016. gada 1. janvārim ražotājs nevarēs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Tāpat rosināts līdz 2016. gada 1. janvārim pagarināt pagaidu regulējuma darbību, kas cita starpā nosaka, ka Ekonomikas ministrija neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu un plānotajiem grozījumiem  MK 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" un grozījumiem MK 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē internetā.