Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valdes sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt 2020. gada valsts budžeta un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžeta projektu.

Pieņemot šādu lēmumu, LBAS Valde ņēma vērā, ka valdība saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 144 "Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba tiesību normu piemērošanas sekmēšanai" (Latvijā ratificēta), izstrādājot 2020. gada valsts budžetu un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžetu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus, un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protams, ka valdība var pieņemt lēmumus, bet vispirms tai ir jādiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai tad partijām savā starpā. Nevis jāinformē sociālie partneri par jau pieņemtiem lēmumiem, kurus grozīt gandrīz praktiski nav iespējams."

Veidojot nākamā gada budžetu, konsultācijas ar sociālajiem partneriem nav notikušas, līdz ar to sociālās apdrošināšanas principi nav ievēroti un valdība pati nepilda savus lēmumus – gan par veselības aprūpes, gan par pedagogu darba samaksas grafiku.

Diskusijas par valsts budžeta projektu turpināsies Saeimā, un arodbiedrības cer uz Saeimas deputātu izpratni par nepieciešamību uzlabot valsts budžeta projektu sabiedrības interesēs.

Arī otrs valdības sociālais partneris - Latvijas dara devēju konfederācija (LDDK) - sagaida savlaicīgu iesaisti konsultācijās un budžeta veidošanas procesā. LDDK iebilst pret politiķu vēlmi vienpusēji pieņemt lēmumu par minimālās darba samaksas celšanu, nekonsultējoties ar sociālo partneru organizācijām, kā arī ieceri samazināt bezdarbnieku pabalstu, nesamazinot darbaspēka nodokļus.

LDDK aicina izvērtēt iespēju ieviest fiskāli neitrālu fiksēto neapliekamo minimumu, aizstājot esošo diferencēto neapliekamo minimumu.

Tādējādi mazinātos aplokšņu algu maksātāju priekšrocības pret tiem, kuri maksā legālas algas un tiktu veicināta straujāka ekonomikas izaugsme.

LDDK vērš uzmanību uz to, ka NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē pēc būtības netika vērtēti LDDK biedru iesniegtie priekšlikumi, piemēram, par darba devēju iegādāto apdrošināšanas polišu limita palielināšanu strādājošo veselības apdrošināšanai.

LDDK atbalsta lēmumu uzsākt diskusijas par nodokļu politikas reformas  izvērtējumu un jauniem priekšlikumiem pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Vienlaikus, lai nodrošinātu NAP 2020 noteiktos rīcības virzienus ekonomiskā izrāviena sasniegšanai un izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanai, ir jāturpina strādāt pie tādas nodokļu politikas, kas veicinās privātās investīcijas izpētē un attīstībā