Valsts 2021. gada budžeta portfelis ar valdības priekšlikumiem nodokļu izmaiņām nodots vērtēšanai likumdevējam

Pēc Finanšu ministrijas informācijas

(0)
Finanšu ministrs Jānis Reirs nodod simbolisko budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram. Foto: Saeimas kanceleja.

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam” paredz, ka  valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā “Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam”, kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem.

Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gada valsts budžetā vislielāko papildu līdzekļu piešķiršanu valdība ir paredzējusi veselības nozarei – papildus 183 miljonus eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.

Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam paredzēts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022., kā arī turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro finansējums gan 2021., gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Tas ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 miljoni eiro, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 8,3 miljoni eiro.

Valdības apstiprinātie priekšlikumi nodokļu izmaiņām

Vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni nodokļu jomā ietver uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijas atbalstošas vides attīstīšanu, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un reorganizējot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Tāpat būtiska ir adekvātu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana, nosakot atbilstošu obligāto iemaksu objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem.

Lai ar nodokļu politikas palīdzību turpinātu arī Eiropas Savienības (ES) rekomendācijās ieteikto darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, par vienu procentpunktu tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme, no tās par 0,5% darba devēja likme un par 0,5% darba ņēmēja likme. Tāpat no 1 200 uz 1 800 eiro mēnesī tiek paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu.

No 2021. gada paredzēts celt arī minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī.

Viens no galvenajiem COVID-19 infekcijas krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, no 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest minimālo VSAOI apmēru visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē.

Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiks panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būs sperts būtisks solis ēnu ekonomikas mazināšanas kopumā.

Pakāpeniski plānots ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas.

Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

Valsts budžeta projekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 80% un IIN 20%.

IIN progresīvolikni no 31,4 % plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.

Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vienādotu akcīzes nodokļa slogu starp līdzvērtīgiem produktu veidiem no 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks veiktas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos.

No 2021. gada arī turpmāk paredzēts saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu PVN pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi 5 % apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem.

Pašvaldībām piedāvāts iztikt ar mazāku finansējumu

Tāpat šajos sarežģītajos apstākļos valdība spējusi vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību vadītājiem par modeli, kā krīzes laikā nodrošināt finansējumu pašvaldībām.

Ir rasta iespēja 2021. gadam noteikt pašvaldību kopējo aizņēmumu limita palielinājumu – 268 miljoni eiro, kas ir par 150 miljoniem vairāk nekā tas bija sākotnēji prognozēts.

Turpmāk valsts budžetā no IIN ieņēmumiem tiks ieskaitīti 25% līdzšinējo 20% vietā, bet pašvaldību budžetos – 75% līdzšinējo 80% vietā. Taču, zinot, ka šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2021. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.

Plānots turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības investīciju projektiem, kas dod iespējas mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs. Ministru kabinets ir atbalstījis piedāvājumu pašvaldībām, ka nākamgad tās varēs aizņemties izglītības iestāžu investīciju projektiem, kā arī līdz 400 tūkstošiem eiro pašvaldībai svarīgākajai prioritātei. Reizē pašvaldībām samazināta pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļa no 25% uz 10% izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem.

Sagatavots budžeta ietvars arī nākamajiem trim gadiem

13. oktobra valdības sēdē apstiprināts arī likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam”. Tas ir izstrādāts saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās attīstības scenāriju un balstās uz pieņēmumu, ka COVID-19 pandēmija 2020. gada pirmajā pusē tiek ierobežota un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pasaulē un Latvijā pakāpeniski atjaunojas.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 0,2% un 2021. gadā 1,2% līmenī, nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugumam atjaunojoties 2% līmenī. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs līdz 10,5%. Savukārt 2021. un 2022. gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023. gadam stabilizējoties 883 tūkstošu līmenī, bet bezdarba līmenis 2021. gadā pazemināsies līdz 9,8%.

Ietvara likuma projektā ir noteikts maksimāli pieļaujamais strukturālais deficīts katram no ietvara likuma gadiem – 2021. gadā tas ir 2,1% no IKP, 2022. gadā 1,1% no IKP un tas būtiski pārsniedz to, kas būtu pieļaujams parastos ekonomiskos apstākļos un ir pamatots ar pandēmijas izraisītajiem ārkārtas apstākļiem un tās ekonomisko ietekmi uz turpmākajiem diviem gadiem.

2023. gadā tiek plānots pilnībā atgriezties pie ierastās Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta 0,5% no IKP apmērā ievērošanas.

Vispārējās valdības parāds, kas 2020. gadā pieauga par 10,4 procenta punktiem un sasniedza 47,3% no IKP, turpmākajos gados samazināsies un sasniegs 44,8% no IKP 2023.gadā.

Ietvara likumprojektam tiek pievienota Finanšu ministrijas sagatavotā Fiskālo risku deklarācija, kas apraksta valstī pastāvošo fiskālo risku kopumu un paredz fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamos pasākumus. Tāpat ietvara likumprojektam ir pievienots Fiskālās disciplīnas padomes Uzraudzības ziņojums, kurā sniegts Fiskālās disciplīnas padomes viedoklis, par ietvara likumprojektu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)