0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIValsts kanceleja uzskaita sabiedrībai būtiskākos tiesību aktus, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvarī

Valsts kanceleja uzskaita sabiedrībai būtiskākos tiesību aktus, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvarī

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī un skar lielu sabiedrības daļu, ieviešot dažādas izmaiņas. Šeit minēsim tikai mūsu portāla auditorijai būtiskākās tiesību aktu izmaiņas.   Ekonomika Tiks pagarināta uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides atbalsta programma sākotnēji līdz 2014.gada 30.jūnijam, bet pēc jaunā Eiropas Savienības reģionālā atbalsta regulējuma spēkā stāšanās – līdz 2020.gada 31.decembrim. To paredz grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. No 2014.gada 1.janvāra varēs iesniegt jaunus investīciju projekta pieteikumus. Līdz jaunā Eiropas Savienības reģionālā atbalsta regulējuma spēkā stāšanās jaunus investīciju projektu pieteikumus Ekonomikas ministrijā varēs iesniegt līdz…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī un skar lielu sabiedrības daļu, ieviešot dažādas izmaiņas. Šeit minēsim tikai mūsu portāla auditorijai būtiskākās tiesību aktu izmaiņas.   Ekonomika Tiks pagarināta uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides atbalsta programma sākotnēji līdz 2014.gada 30.jūnijam, bet pēc jaunā Eiropas Savienības reģionālā atbalsta regulējuma spēkā stāšanās – līdz 2020.gada 31.decembrim. To paredz grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. No 2014.gada 1.janvāra varēs iesniegt jaunus investīciju projekta pieteikumus. Līdz jaunā Eiropas Savienības reģionālā atbalsta regulējuma spēkā stāšanās jaunus investīciju projektu pieteikumus Ekonomikas ministrijā varēs iesniegt līdz 2014.gada 31.martam. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumos Nr.78 „Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība”. No jaunā gada stāsies spēkā kārtība, kādā fiziskas personas var pieteikties samazinātās patentmaksas maksājumiem par tās saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Samazinātās patentmaksas tiks attiecinātas uz profesijām un saimniecisko darbību veicējiem ādas un ādas izstrādājumu amatniecībā, apģērbu izgatavošanā un labošanā, pulksteņu labošanā, slēdzeņu labošanā un citu sadzīves pakalpojumu jomā, amatniecības izstrādājumu gatavošanas jomā, floristikā, privāto mājsaimniecības pakalpojumu un mājas aprūpes pakalpojumu jomās. To paredz 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri”. No 1.janvāra dzīvojamās mājas īpašniekiem būs tiesības izlemt, kā turpmāk norēķināties ar pakalpojuma sniedzēju par ūdeni, siltumu un atkritumiem, t.i. maksāt tieši pakalpojuma sniedzējam vai arī maksājumus veikt ar pārvaldnieka starpniecību. Tāpat paredzēts, ka pārvaldniekam būs pienākums organizēt aptaujas lēmumu pieņemšanai par ēkas pārvaldīšanu, ja īpašnieks to prasīs. To paredz grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. No nākamā gada 1.janvāra pilnībā tiek atvērts Latvijas elektroenerģijas tirgus, iesaistot tajā arī mājsaimniecības. Tādējādi tiek noslēgta 2007.gadā uzsāktā reforma šai jomā. To paredz grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Būs jauna valsts statistiskās informācijas programma 2014.gadam, ko izmanto Centrālā statistikas pārvalde valsts statistikas vākšanai Latvijā un piedāvājot iedzīvotājiem aktuālos datus dažādās kategorijās. To paredz 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1474 „Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2014.gadam”. 2014.gada 1.februārī stāsies spēkā jauns Būvniecības likums, kas būtiski uzlabos būvniecības procesu Latvijā. Likums izstrādāts, lai radītu mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Likums paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, bet paredz stiprināt būvniecības procesā iesaistīto atbildību, kompetences un profesionalitātes novērtēšanas sistēmu, lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti.   Finanses No 2014.gada 1.janvārī mainīts likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais nodokļa likmes samazināšanas modelis, vienlaicīgi nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014.gadā ir 24 procenti, 2015.gadā – 23 procenti un no 2016.gada – 22 procenti. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotu ienākuma nodokli”. No 2014.gada 1.janvāra ieviests regulējums, lai novērstu, ka kapitālsabiedrības, kas darbojas vairākus gadus un gūst apgrozījumu, bet tām nav neviena darbinieka (visas funkcijas, t.sk. darbinieku funkcijas, veic valdes locekļi bez atlīdzības). Turpmāk tiks uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram attiecīgajā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru. To paredz grozījumi likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”. No 2014.gada 1.janvāra komersantiem piederošām dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu, dzīvojamo mājām noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi (0,2-0,6 procenti atkarībā no kadastrālās vērtības) piemēros tikai tajos gadījumos, ja dzīvoklis vai māja būs izīrēta dzīvošanai un īres tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Savukārt dzīvošanai neizīrētām telpām tiks piemērota 1,5 procentu likme. Mikrouzņēmumu likumā ieviestas vairākas normas, kas neļaus izvairīties no nodokļu nomaksas. Piemēram, fiziskā vai juridiskā persona, kura ir personālsabiedrības biedrs, nevarēs būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Tāpat ieviestas vairākas normas, kuru mērķis ir veicināt mikrouzņēmumu izaugsmi un vieglāku iekļaušanos vispārējā ienākuma nodokļu maksāšanas režīmā, piemēram, mikrouzņēmums var nepiemērot nodokļa papildlikmi apgrozījuma pārsnieguma gadījumā, ja nodokļa maksātājs pēdējo trīs taksācijas gadu laikā uzrādījis stabilu apgrozījuma pieaugumu (pieaugums nepārsniedz 30%). To paredz grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Lai veicinātu investīcijas un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, pagarināta iespēja piemērot nodokļa atvieglojumu jaunajām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām (piemērojot koeficientu 1,5); sākot ar 2014.gada 1.jūliju tiek ieviests atvieglojums, kas paredz iespēju noteiktām pētniecības un attīstības izmaksām piemērot koeficientu 3; tiek pagarināts nodokļa atlaides par veiktajiem ieguldījumiem atbalstāmajos projektos piemērošanas termiņš, vienlaikus nosakot minimālo ieguldījuma apmēru 10 miljonu eiro apmērā. To paredz izmaiņas likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”.   Autortiesības No 2014.gada 1.janvāra tiek pagarināts mūzikas izpildītāju un fonogrammu (skaņu ierakstu) producentu tiesību aizsardzības termiņš (no 50 gadiem uz 70 gadiem pēc fonogrammas publicēšanas), kā arī paredzēti papildu pasākumi, kas sekmē izpildītāju tiesības gūt atlīdzību par viņu izpildījumu izmantošanu. Vienlaikus mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (AKKA/LAA, LaIPA) tiek noteikts pienākums atlīdzības aprēķināšanā ievērot noteiktus kritērijus, piemēram, gūto komerciālo labumu, ar autortiesībām aizsargāta darba izmantošanas mērķi, apjomu, nozīmību u.c. To paredz grozījumi Autortiesību likumā. No 2014.gada 1.janvāra atlīdzības par publisko patapinājumu aprēķināšanā izmantojamā likme tiek atjaunota iepriekš noteiktajā līmenī - 10% no summas, kas iepriekšējā gadā piešķirta valsts un pašvaldību bibliotēkām to krājumu papildināšanai, kā arī 10% no summas, ko privātās bibliotēkas izmantojušas savu krājumu papildināšanai. To nosaka grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumos Nr.565 „Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu””.   Sociālā joma Gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu līdz 1,5 gadu vecumam būs 171 euro (pieaugs no Ls 100 līdz Ls 120). Minimālais vecāku pabalsts būs 171 euro (pieaugs no Ls 100 līdz 120 latiem) mēnesī. Pārejas periods tiem, kuriem vecāku pabalsts piešķirts līdz 2014. gada 30. septembrim: Vecāku pabalsts līdz 1 gada vecumam būs 70% no algas, ja vecāks nestrādās. Ja strādās, varēs saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120). Bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu no 1 līdz 1,5 gada vecumam būs 171 euro (Ls 120) neatkarīgi no tā, vai vecāks strādās vai nē. Vecāku pabalsta pārejas perioda kompensācija par bērna kopšanu no 1 līdz 1,5 gada vecumam būs 100 euro (Ls 70,28), neatkarīgi no tā, vai vecāks strādās vai nē. No 2014.gada 1.oktobra: Vecāku pabalsts nestrādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam būs 60% no algas. Papildu vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt arī bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120). Vecāku pabalsts nestrādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem par bērna kopšanu līdz 1,5 gada vecumam būs 43,75% no algas. Papildu vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt arī bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120). Vecāku pabalsts strādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem gan līdz 1 gada vecumam, gan līdz 1,5 gadu vecumam būs 30% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Papildu vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120). Minētās izmaiņas noteiktas: likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”; Valsts sociālo pabalstu likumā; Ministru kabineta „Noteikumos par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” . Minimālā mēneša darba alga būs 320 euro (Ls 225). Minimālā stundas tarifa likme strādājošiem būs 1,933 euro (Ls 1,359), pusaudžiem un cilvēkiem, kuri pakļauti īpašam riskam - 2,209 euro (Ls 1,554). To paredz Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”. Vispārējais pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu. 2014. gadā tas būs 62 gadi un 3 mēneši. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu. 2014. gadā tas būs 60 gadi un 3 mēneši. Apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai palielināsies no 10 līdz 15 gadiem. To paredz grozījumi likumā „Par pensijām”. Obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. To paredz Ministru kabineta Nr.1503 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014. gadā”. No 2014.gada 1.jūlija: Pabalsts cilvēkam ar invaliditāti pēc 18 gadu vecuma, kuram nepieciešama kopšana, būs 213,43 euro (Ls 150). Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem ar I invaliditātes grupu katru mēnesi būs 83,24 euro (Ls 58,50), cilvēkiem ar II invaliditātes grupu - 76,84 euro (Ls 54), cilvēkiem ar I invaliditātes grupu kopš bērnības - 138,73 euro (Ls 97,50), cilvēkiem ar II invaliditātes grupu kopš bērnības - 128,06 euro (Ls 90). To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1608 „Noteikumos par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību”.   Tieslietas No 2014.gada izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiks palielināts par 15 latiem (21.34 eiro) katrā vecuma grupā. Par bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksās uzturlīdzekļus 50 latu (71.14 eiro) apmērā. Savukārt par bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem uzturlīdzekļi tiks izmaksāti 55 latu (78.26 eiro) apmērā. To paredz grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Mājokļa likmi (0,2%- 0,6% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības) piemēros komersanta izīrētajai dzīvojamai platībai, ja īres līgums nostiprināts zemesgrāmatā. Paredzēts pārejas periods un personām, kas īres līgumus zemesgrāmatā būs ierakstījuši līdz 2014.gada 1.jūlijam, nekustamā īpašuma nodokli pārrēķinās pa visu gadu. Personām pēc īres līguma nostiprināšanas nav veicamas papildu darbības, jo ar 2014. gada 1.janvāri Tiesu administrācija strukturētā veidā nodod datus pašvaldībām par īres tiesību nostiprinājumiem, īres tiesību grozījumu nostiprinājumiem un īres tiesību dzēsumiem. Tāpat pašvaldībām tiks nodoti dati par īres tiesību nostiprinājumiem, kas nostiprināti līdz Likuma spēkā stāšanās. To paredz izmaiņas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli". Spēka stāsies Augstākās tiesas reforma un tā saukto „tīro tiesu instanču” ieviešana kriminālprocesā un civilprocesā Latvijas tiesu sistēmā. Paredzēts, ka rajona (pilsētas) tiesa visos gadījumos būs kā pirmās tiesas instance, apgabaltiesa - kā apelācijas instance, bet Augstākā tiesa būs kā kasācijas instance. Līdz ar izmaiņām normatīvajos, paredzēts, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbosies līdz 2014.gada 31.decembrim, bet Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta - līdz 2016.gada 31.decembrim. To paredz grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Ar 1.janvāi tik ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra noteikšanā:
  • valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā diferenciāciju atkarībā no termiņa, kādā persona vēršas zemesgrāmatu nodaļā tiesību nostiprināšanai un iegūstamā nekustamā īpašuma lietošanas veida, kā arī atceļ valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksimālā apmēra ierobežojumus, gadījumā, ja iegūst īpašumā nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja (t.sk. dzīvokļa īpašumu);
  • tiek paplašināti gadījumi, kad valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu maksājama 0,1% apmērā no galvenās prasījuma summas, kā arī atceļ valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksimālā apmēra ierobežojumus.
To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā". Ar eiro ieviešanas dienu varēs dibināt tikai tādas kapitālsabiedrības, kurām pamatkapitāls un pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtība izteikta eiro. Kapitālsabiedrībām, kurām pēc eiro ieviešanas dienas pamatkapitāls būs izteikts latos, līdz 2016. gada 30. jūnijam būs pienākums Uzņēmumu reģistram iesniegt statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro. SIA gadījumā papildus būs pienākums iesniegt arī precizēto dalībnieku reģistru. Komersantam paredzēta arī iespēja brīvprātīgi apturēt savu darbību, piesakot to ierakstīšanai komercreģistrā. Brīvprātīga darbības apturēšana pieļaujama tikai gadījumā, ja komersantam nav darbinieku, nodokļu parādu, nenokārtotu saistību pret kreditoriem un ir iestājušies citi Komerclikumā paredzētie nosacījumi, kas vērsti uz trešo personu aizsardzību. To paredz grozījumi Komerclikumā. Uzņēmumu reģistra amatpersonai būs pienākums liegt riska personām tikt ierakstītām Uzņēmumu reģistra uzturētajos reģistros. Par riska personām būs uzskatāmas tās fiziskās personas, ko Valsts ieņēmumu dienests ir iekļāvis riska personu sarakstā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām”, lai ierobežotu nodokļu krāpšanas iespējas. Tāpat Uzņēmumu reģistram būs tiesības atlikt izmaiņu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistra reģistros arī gadījumā, ja riska persona jau ieņem konkrētu komersanta amatu. To paredz grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Stāsies spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka līgumsodu par saistību neizpildi vispār drīkst noteikt tikai konkrēti noteiktā naudas summā vai citā mantiskā vērtībā, to nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Grozījumi arī paredz, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Tādējādi grozījumi izslēdz iespēju vienlaikus prasīt gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan zaudējumus.   Vide No jaunā gada būs spēkā jaunas dabas resursu nodokļu likmes. Nodokļa likme par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, būs 0,00853 eiro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Savukārt attiecībā uz uguņošanas ierīcēm - nodokļa maksātājs aprēķinās un maksā nodokli par Latvijas Republikā ievestām uguņošanas ierīcēm, piemērojot nodokļa likmi 5% no paredzētā šo ierīču ievešanas apjoma kopsummas, kas uzrādīta Latvijas Republikas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtajā ievešanas licencē. To paredz jaunais Dabas resursu nodokļu likums. Tas veicinās principa „piesārņotājs maksā” ievērošanu, saudzīgāku resursu izmantošanu, kā arī vides kaitējuma un piesārņojuma ierobežošanu.   Ar Valsts kancelejas apkopotajiem būtiskākajiem tiesību aktiem un to izmaiņām var iepazīties šajā apkopojumā (.pdf).