FM sola turpmāk vērtēt, vai nodokļu atvieglojumi sasniedz rezultātu

Savukārt Finanšu ministrija izplatītajā paziņojumā presei norāda, ka nepiekrīt vairākiem VK revīzijas secinājumiem, piemēram, par to, ka FM nav vērtējusi nodokļu atvieglojumu ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

FM regulāri analizējot darbaspēka nodokļu slogu un tā ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, ko FM ieskatā raksturojot nodokļu plaisas rādītājs. 2018. gadā nodokļu sloga jeb nodokļu plaisas samazināšanu daļēji ierobežoja Valdības akceptētās un Saeimas atbalstītās izmaiņas, kas paredzēja, lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu un ierobežotu budžeta deficītu, par vienu procentpunktu paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Tomēr, neskatoties uz to, darbaspēka nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem pirmo reiz pēdējo desmit gadu laikā būs zem 40% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tiks samazināts par apmēram trīs procentpunktiem, kas Eiropas Savienības kontekstā ir vērtējama kā būtiska izmaiņa.

FM tomēr atzīst, ka vēsturiski ir izveidojusies prakse, ka nodokļu atvieglojumiem netiek definēti konkrēti rezultatīvie rādītāji, bet, pieņemot jebkuru likumdošanas aktu, tiek izstrādāts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Turklāt pēc FM ierosinājuma, pieņemot jaunas likumdošanas iniciatīvas, tiek plašāk pielietoti terminēti atvieglojumi, kā arī precīzāk definēti sasniedzamie rezultāti un mērķi (piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz samazināto likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem).

Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajam periodam, FM plāno sadarbībā ar nozaru ministrijām iekļaut tajā konkrētu darbības plānu ar termiņiem, kādos visiem nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji.

Tāpat FM plāno koordinēt un konsultēt nozaru ministrijas par nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšanu. Savukārt no nozaru ministrijām FM sagaida, ka tās, veidojot nozaru politiku, izvērtēs visu nozarei pieejamo finansējumu kopumā,  t.i. ne tikai pieejamos nodokļu atvieglojumus, bet arī pārējo piešķirto valsts atbalstu (dotācijas, tiešmaksājumus, grantus, stipendijas utt.).

Vislielākie atvieglojumi - IIN un PVN jomā

Pēdējo gadu laikā bija jūtama tendence kopējam atvieglojumu apmēram pieaugt, bet 2017. gadā apmērs ir samazinājies par 5% un arī īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir nedaudz samazinājies. To galvenokārt ietekmēja nodokļu atvieglojumu izmantošanas intensitāte un nodokļu politikas izmaiņas, informē FM.

2017. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 547,7 miljoni eiro. Tas ir gandrīz puse jeb 45% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 9,49% no IKP.

Nodokļu atvieglojumus nosacīti var iedalīt pēc to mērķa. Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa tiek piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem. Tie veido 68% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra. Otri lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa jeb 15,7% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra tiek piešķirti investīciju veicināšanai. Savukārt dabas resursu aizsardzībai – 8,2% un lauksaimniecībai - 2,6%.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2017. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi. IIN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 855,4 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2017. gadā. Procentuāli lielāko daļu no tiem 2017. gadā veidoja neapliekamais minimums pensionāriem – 38,7%, neapliekamie ienākumi – 25,3%, neapliekamais minimums – 13,5% un atvieglojumi par apgādībā esošām personām – 14,9%. Pēdējo gadu laikā ir vērojams arī straujš IIN atmaksu pieaugums, kas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016. gada.

Savukārt kopējais PVN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 842,7 miljonus eiro, kas ir 38,5% no kopējiem PVN ieņēmumiem. Šajā summā ietilpst ar PVN neapliekamo preču un pakalpojumu apmērs (753,4 miljoni eiro) un ar PVN samazinātām likmēm apliekamo preču un pakalpojumu apmērs (89,3 miljoni eiro).

Finanšu ministrijā uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru īpatsvars pārsniedz attiecīgā nodokļa ieņēmumus, piemēram, dabas resursu nodokļa atbrīvojumiem, kas gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus. Tāpat uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru apjoms būtiski palielinās, piemēram, akcīzes nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

Turpmāk būtu lietderīgi noteikt terminētus nodokļa atvieglojumus, kā arī nodokļu atvieglojumu kopējo ierobežojumu attiecībā pret IKP. Tāpat, ieviešot jaunus atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt to mērķi un rezultatīvos rādītājus, kā arī izvērtēt un atteikties no mazāk efektīviem nodokļu atvieglojumiem.