0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSVērtēs, vai pēc ES Tiesas sprieduma nepieciešamas izmaiņas patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā

Vērtēs, vai pēc ES Tiesas sprieduma nepieciešamas izmaiņas patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju veiks Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 22.11.2022. sprieduma atziņas.

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā. Tikpat svarīga datu pieejamība ir arī drošas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, ļaujot uzņēmējiem veikt darījumu partneru pārbaudi, kā arī sankciju piemērošanas nodrošināšanai, jo ikviens pats ir atbildīgs par partnera PLG informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti.

Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 22. novembrī ir pieņēmusi lēmumu lietā, kurā skatīts jautājums par patieso labuma guvēju (PLG) datu publisku pieejamību. Tiesa atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par PLG pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī likuma subjektiem, piemēram, bankām.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums neskar juridisko personu pienākumu atklāt savus PLG.

Uzņēmumu reģistra prakse šobrīd nemainās – uzņēmumiem dati par savu PLG ir jāatklāj tāpat kā līdz šim; informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem šobrīd tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), tiek nodota Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem  u.c.

Latvija savulaik, veidojot PLG publiskas pieejamības regulējumu, balstījās uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 4. direktīvu, kā arī uz citiem starptautiska un nacionāla līmeņa normatīvajiem aktiem, piemēram, starptautisko sankciju, komerctiesību, informācijas atklātības un atkalizmantošanas, personas datu aizsardzības u.c. jomās, jo tobrīd vēl 5. direktīva nebija radīta. Līdz ar to šobrīd Latvija ir juridiski citā situācijā nekā Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs un citi Eiropas Savienības reģistri, kuri savā normatīvajā regulējumā pilnībā balstījās tikai AML 5. direktīvas pamatojumā juridisko personu faktisko īpašnieku publiskai pieejamībai. Tāpēc tiks veikts izvērtējums, lai noskaidrotu Eiropas Savienības Tiesas sprieduma ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu regulējumu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju veiks Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 22.11.2022. sprieduma atziņas.

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā. Tikpat svarīga datu pieejamība ir arī drošas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, ļaujot uzņēmējiem veikt darījumu partneru pārbaudi, kā arī sankciju piemērošanas nodrošināšanai, jo ikviens pats ir atbildīgs par partnera PLG informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti.

Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 22. novembrī ir pieņēmusi lēmumu lietā, kurā skatīts jautājums par patieso labuma guvēju (PLG) datu publisku pieejamību. Tiesa atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par PLG pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī likuma subjektiem, piemēram, bankām.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums neskar juridisko personu pienākumu atklāt savus PLG.

Uzņēmumu reģistra prakse šobrīd nemainās – uzņēmumiem dati par savu PLG ir jāatklāj tāpat kā līdz šim; informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem šobrīd tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), tiek nodota Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem  u.c.

Latvija savulaik, veidojot PLG publiskas pieejamības regulējumu, balstījās uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 4. direktīvu, kā arī uz citiem starptautiska un nacionāla līmeņa normatīvajiem aktiem, piemēram, starptautisko sankciju, komerctiesību, informācijas atklātības un atkalizmantošanas, personas datu aizsardzības u.c. jomās, jo tobrīd vēl 5. direktīva nebija radīta. Līdz ar to šobrīd Latvija ir juridiski citā situācijā nekā Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs un citi Eiropas Savienības reģistri, kuri savā normatīvajā regulējumā pilnībā balstījās tikai AML 5. direktīvas pamatojumā juridisko personu faktisko īpašnieku publiskai pieejamībai. Tāpēc tiks veikts izvērtējums, lai noskaidrotu Eiropas Savienības Tiesas sprieduma ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu regulējumu.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: