Saeimā 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu, pieprasīt, saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, veikt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un uzraudzību, veikt preču fizisko apskati, kā arī izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai.

Personu datu apstrāde

Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, amata pienākumi VID ierēdņiem ir noteikti amata aprakstā. Ja, atbilstoši ierēdņa ieņemamajam amatam un noteiktajiem amata pienākumiem, konkrētais VID ierēdnis veic personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tad iegūto informāciju izmanto tikai amata aprakstā noteikto amata pienākumu veikšanai, līdz ar to nodrošinot personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, minimālajā iespējamā apmērā – tādā, kādā tas noteikts amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai.

Fizisko personu datu profilēšanas rezultātā iegūto informāciju un iegūtos datus VID neglabā ilgāk, kā nepieciešams konkrētā mērķa/ uzdevuma sasniegšanai/izpildei. Turklāt ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta 2.¹ daļu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, tādējādi risku analīzes informāciju nodokļu administrācijas ierēdnis nav tiesīgs izpaust konkrētajam nodokļu maksātājam.

Likumā bija nepieciešams nostiprināt, ka VID noteikto uzdevumu veikšanā informāciju no pašvaldības saņem bez maksas.

Tiesības veikt preču apskati un paraugu izņemšanu ekspertīzei

VID ierēdņi,  veicot nodokļu kontroles pasākumus, ir saskārušies ar gadījumiem, kad nodokļu kontroles pasākumu laikā ir nepieciešama preču fiziska pārbaude, lai pārliecinātos, ka pavaddokumentos norādītās preces atbilst faktiskajām precēm un daudzumam, jo kontroles pasākumos ir konstatēti gadījumi, kad preču pavaddokumentos norādīta viena prece, bet faktiski pārved citu preci vai preces vispār netiek pārvadātas.

Ar grozījumiem likumā nostiprinātas VID tiesības veikt preču fizisko apskati ne tikai administratīvā procesa – nodokļu audita laikā, bet arī veicot citus nodokļu kontroles pasākumus (piemēram, tematiskās pārbaudes, apsekošanas, novērošanas).

Tāpat, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nodokļu kontroles procesu, ierēdņiem nodokļu administrēšanā paredzētas tiesības nodokļu kontroles pasākumu laikā izņemt paraugus ekspertīzes veikšanai. Nodokļu maksātājam ir jānodrošina preces apskate, lai nodokļu administrācija varētu gūt pārliecību par faktiski esošo preču atbilstību pavaddokumentos norādītajām precēm. Turklāt, šaubu gadījumos par preču atbilstību pavadzīmē norādītajai precei, nepieciešams izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai. Katrā konkrētajā gadījumā nodokļu administrācijas pārstāvis izvērtēs preču fiziskās apskates un paraugu izņemšanas nepieciešamību.

Ja darījuma novērošanā VID būs aizdomas par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, tad VID piesaistīs Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, savukārt, ja būs aizdomas par pārkāpumiem ar pārtikas produktiem, tad piesaistīs Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjus. Katrā konkrētajā gadījumā nodokļu administrācijas pārstāvis, tai skaitā sadarbībā ar pieaicināto kompetento iestādi, izvērtēs preču paraugu izņemšanas nepieciešamību un rīkosies atbilstoši katrā konkrētajā lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.

Ja preču paraugu izņemšana ekspertīzei neatbildīs nevienai kompetentai iestādei, tad preču paraugu izņems VID amatpersona.

Apskatē konstatējot preces vizuālu neatbilstību vai neiespējamību preces identificēt (prece izjauktā veidā) pavadzīmē norādītajai precei, VID amatpersona noformēs preču parauga izņemšanas aktu un vienu tā eksemplāru nodos nodokļu maksātāja pārstāvim. VID ierēdnis izņems tikai tās preces paraugu, kurai ir nepieciešams veikt ekspertīzi un par kuras atbilstību radušās pamatotas šaubas. Turklāt VID būs noteiktas tiesības nodokļu administrēšanas pasākumu laikā fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus.

Ja nodokļu maksātājs atteiksies uzrādīt preci apskatei, VID amatpersonas nodokļu maksātāju varēs saukt pie atbildības saskaņā ar Administratīvā pārkāpuma kodeksa 159.⁹ pantu par nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām. Tāpat nodokļu maksātājam, atsakoties uzrādīt preci VID, var tikt atteiktas tiesības atskaitīt priekšnodokli, teikts likumprojekta anotācijā.

Uzraudzīs NVO atbilstību sabiedriskā labuma organizācijai

Likuma grozījumi arī paredz VID ierēdņu tiesības pārliecināties par biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju veicamo uzdevumu atbilstību to statūtiem (piemēram, pieprasīt dokumentus, apmeklēt minētajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas utt.). VID sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanas un uzraudzības procesā nav pienākuma pārliecināties par saimnieciskās darbības veikšanas atbilstību, bet ir pienākums vērtēt tieši biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai, tai skaitā, vai minētie subjekti ievēro likumā noteiktos ierobežojumus, kas secīgi dod iespēju pārliecināties par piemērojamo nodokļu atvieglojumu piemērošanu ziedotājiem

Prasība pēc nevainojamas reputācijas

Likuma grozījumi arī paredz, ka VID ierēdņiem turpmāk tiks izvirzīta prasība pēc nevainojamas reputācijas. Par VID ierēdni patlaban var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām, un saskaņā ar grozījumiem ierēdnim būs jābūt arī nevainojamai reputācijai.

Grozījumi rosināti, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību VID ierēdņiem un maksimāli nevainojamu dienesta darbību nodokļu administrēšanas jomā, ņemot vērā, ka ierēdņi ir nodarbināti amatos, kuros tie ir pakļauti dažādiem korupcijas riskiem, ierobežojumiem un aizliegumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Personu, kuras pieteiksies vakantajam ierēdņa amatam VID, pārbaudes veiks Iekšējās drošības pārvalde, savukārt ierēdņu atbilstības pārbaudi nevainojamai reputācijai VID uzsāks tikai tad, ja tiks saņemta attiecīga informācija vai konstatēti fakti par tās apšaubīšanu, norādīts anotācijā.

Uz VID ierēdņiem, kuri ir uzsākuši valsts civildienesta attiecības VID līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim nevainojamas reputācijas prasība tiks attiecināta sākot ar 2020.gada 1.janvāri, tādejādi nodrošinot pārejas periodu un novēršot atšķirīgas prasības esošajām VID amatpersonām un personām, kas pretendēs uz vakantajiem VID amatiem.