Jautājums. Uzņēmums preču reklāmai izmanto Google pakalpojumus. Darījumu apliecinošs dokuments ir elektroniski saņemts dokuments “Maksājuma saņemšana”, kur atspoguļots pakalpojuma sniedzējs: Google Ireland Ltd., PVN Nr. IE 6388047V, datums, maksājuma summa dolāros. Maksātājs ir juridiska persona, bet apmaksa veikta ar fiziskas personas (darbinieka) karti. Vai šis dokuments ir derīgs izdevumu apliecināšanai? Vai nav jāaprēķina “reversais PVN” par pakalpojumu no ES valsts?

Atbildi uz šo jautājumu portālam iepriekš jau sniedza Valsts ieņēmumu dienests (VID) , taču pēc tās radās vairāki papildjautājumi, tāpēc publicējam VID atsūtīto papildināto atbildi.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.pantā ir noteikts, kādu dokumentu uzskata par nodokļa rēķinu, kā arī tajā ir noteikts nodokļa rēķina saturs un kādas norādes jāuzrāda nodokļa rēķinā.

Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126.panta pirmajā daļā noteikta nepieciešamā informācija, lai dokumentu varētu uzskatīt par vienkāršoto nodokļa rēķinu.

Tādējādi par nodokļu rēķinu ir izmantojams dokuments, kurš ir noformēts, ievērojot iepriekš minētās prasības. Tajā skaitā, lai šādam dokumentam būtu juridiskais spēks, tam ir jābūt atbilstoša dokumenta veida nosaukumam.

Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta normām.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

• 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
• 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
• 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 122.panta pirmo daļu nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums saņemts vai atlīdzība par šo pakalpojumu ir veikta avansā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 122.panta trešā daļa nosaka, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai ceturto daļu vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmo daļu, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un iemaksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, un norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad saņemta prece vai pakalpojums.

Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība noteikta  Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”, (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40).

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.40 saņemtie reklāmas pakalpojumi no Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja ir uzrādāmi pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 50., 55., 64.rindā un PVN 1 pārskata II daļā.

Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds;

2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts);

3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;

• 4) dokumenta veida nosaukums;
• 5) dokumenta datums;
• 6) dokumenta reģistrācijas numurs;
• 7) paraksts (izņemot šā likuma 7.¹ pantā minētos gadījumus);
• 8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;

9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, — norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi;

10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Tādējādi jautājumā minētais dokuments „Maksājuma saņemšana”, kurā norādīti pakalpojuma sniedzējs, datums un maksājuma summa, nav attaisnojuma dokuments, uz kuru pamatojoties uzņēmuma grāmatvedības reģistros drīkst atspoguļot izmaksas par reklāmas pakalpojumiem, kā arī tas nav uzskatāms par izdevumus apliecinošu dokumentu, kuru pievieno attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar darbinieka izdevumu atlīdzināšanu.