Valsts ieņēmumu dienests vērš nodokļu maksātāju uzmanību uz nepieciešamību savā darbībā lietot tikai tiesiski iegūtas datorprogrammas. Datorprogrammu aizsardzība ir noteikta normatīvajos aktos. Datorprogrammu aizsardzība izriet no Latvijas Republikas Satversmes 113.pantā noteiktās valsts aizsardzības autortiesību subjektiem, par kādiem uzskatāmi arī datorprogrammu ražotāji. Latvijas Autortiesību likumā ir paredzēta aizsardzība datorprogrammām kā vienam no autortiesību objektiem. Autortiesību īpašniekiem ir izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības savus darbus (tai skaitā datorprogrammas) gan reproducēt, gan izplatīt, gan iznomāt, izīrēt vai patapināt. Tas nozīmē, ka iegādāties datorprogrammu var tikai un vienīgi pie personas, kurai šādas tiesības ir nodevuši datorprogrammu ražotāji. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 37.punktā noteikto grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar Autortiesību likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums. Datorprogrammu iegādes veidi. Datorprogrammu izmantošanas tiesības (licenci) var iegūt vairākos veidos: 1) veikalā – nopirkt jaunu datoru kopā ar tajā iekļautu datorprogrammu (OEM licence) vai nopirkt, tā saukto, „kastīšu produktu”, kur tiek pārdots datorprogrammas nesējs (disks) kopā ar drukātu licences līgumu, 2) internetā - datorprogrammu ražotāja vai tā autorizētā pārstāvja (IT pakalpojumu sniedzēja) oficiālajā mājas lapā, elektroniski saņemot autorizācijas kodu jeb atslēgu, kā arī elektroniski parakstot licences līgumu. Jāpiebilst, ka arī iegādājoties datorprogrammas kādā no augstāk minētajiem veidiem, ir iespējams sastapties ar viltotas programmas izplatīšanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi saglabāt visus iegādes dokumentus, lai viltojuma konstatācijas gadījumā, varētu vērst prasību pret šīs viltotās programmas izplatītāju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 2. un 32.punktā noteikto par darījumiem saņemto samaksu nodokļu maksātāji reģistrē kases aparātos, kases sistēmās un specializētās ierīcēs un iekārtās. Kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietotājs nodrošina darījuma un par to saņemtās samaksas reģistrēšanu, kases čeka (ar rekvizītiem, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām) izdrukāšanu un izsniegšanu darījuma partnerim Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹¹punktā noteiktajam, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 35.¹⁷punktu preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja samaksu apliecina kases čeks. Tādējādi kases čeks (veicot samaksu uz vietas) vai preču piegādes dokuments (veicot samaksu ar bankas pārskaitījumu) ir dokumenti, kas apliecina datorprogrammu izmantošanas tiesību (licences) iegādi veikalā vai pie izplatītāja. Lai apliecinātu licences iegādi internetā, datorprogrammas lietošanas tiesību ieguvējam jānodrošina visas ar to saistītās informācijas saglabāšana (piemēram. elektroniskā sarakste par autorizācijas kodu jeb atslēgu saņemšanu un elektroniski parakstītie licences līgumi). Nav pieļaujams datorprogrammas iegūt vai nodot citām personām uz nomas, īres vai patapinājuma līguma pamata, jo datorprogrammu ražotāji šīs tiesības realizē tikai paši vai ar savu autorizēto pārstāvju starpniecību. Kas jāievēro, iegādājoties datorprogrammu Vispirms izvēlieties, kādu programmu jums vajag. Pārliecinieties, vai iegādājamā programmatūra ir paredzēta mājas lietošanai vai uzņēmējdarbībai. Nav pieļaujams uzņēmumā lietot datorprogrammas, kuras paredzētas, piemēram, tikai studentiem vai tikai mājas lietošanai. Šo lietošanas apjomu var atrast konkrētās datorprogrammas licencē. Iegādājoties datorprogrammu internetā, pārliecinieties, kā tā paredzēta izplatīšanai Eiropas Savienībā, jo datorprogrammu ražotāju ekskluzīva tiesība ir izlemt, kurā teritorijā datorprogramma var tikt lietota, kā arī par kādu cenu attiecīgajā teritorijā tā tiek izplatīta. Nav pieļaujams lietot Latvijā programmu, kura ir paredzēta izplatīšanai, piemēram, tikai Krievijā vai tikai ASV. Svarīgi ir atcerēties, ka nav iespējams atsevišķi nopirkt tā sauktās OEM licences, jo tās ir būtiski lētākas tāpēc, ka paredzētas pārdošanai tikai kopā ar datoru. Ja iegādājaties programmu veikalā Valsts ieņēmumu dienests iesaka iegādāties datorprogrammas veikalā pie datorprogrammu autorizētiem izplatītājiem (šīs tiesības vienmēr var pārbaudīt, lūdzot uzrādīt attiecīgos dokumentus). Veikalā ir iespējams konsultēties ar zinošu pārdevēju, kurš ieteiks jums konkrētajam gadījumam atbilstošāko datorprogrammu. Šo programmu klāsts nemitīgi tiek papildināts, un tikai konsultējoties ar lietpratēju ir iespējams orientēties šajā klāstā, lai nopirktu pareizāko un arī ekonomiski izdevīgāko programmas veidu. Uzdodiet pārdevējam konkrētus jautājumus par jūs interesējošā produkta galvenajām īpašībām:

1) vai produkts tiek piegādāts oriģinālajā iepakojumā?
2) vai produkta komplektācijā ir iekļauta oriģinālā programmas etiķete vai autentiskuma sertifikāts,
3) vai uz DVD diska ir hologramma,
4) vai komplektācijā ir iekļauts licences teksts?

Ieteicams salīdzināt cenas pie vairākiem izplatītājiem, jo kādas cenas būtiska atšķirība no pārējām mudinās domāt, ka šī izplatīšana nav licencēta. Pērkot rūpīgi apskatiet iegādi apliecinošos dokumentus – kases čeku vai preču piegādes dokumentu, vai tajos ir precīzi aprakstītas jūsu iegādātās programmas. Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumu Nr.133 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” 20.punktā ir noteikti rekvizīti, kādiem jābūt norādītiem kases čekā:

-kases aparāta vai kases sistēmas lietotāja nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai - Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīvesvieta);
-dokumenta nosaukums - čeks -, tā numurs, datums un izdrukāšanas laiks. Čekus numurē augošā secībā, un numerācija nedrīkst atkārtoties vienas darbadienas laikā. Ja čeku numerācija darbadienas laikā pēc Z pārskata izdrukāšanas ir jāsāk no sākuma, kases čekā papildus norāda Z pārskata numuru;
-kases aparāta vai kases sistēmas nodaļas numurs vai nosaukums;
-darījuma (preces (pakalpojuma) vai preču (pakalpojumu) grupas) nosaukums un pievienotās vērtības nodokļa zīme (cipars, burts vai cita pazīme, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pakalpojumam) vai preču (pakalpojumu) grupai ir piemērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzums un cena;
-piemērotā pievienotās vērtības nodokļa likme;
-reģistrēto darījumu summa naudas izteiksmē (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm) bez pievienotās vērtības nodokļa;
-pievienotās vērtības nodokļa summa (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm);
-reģistrēto darījumu kopsumma naudas izteiksmē;
-piešķirtās atlaides naudas izteiksmē, ja tādas ir;
-norēķinu veids;
-norēķinoties saņemtās naudas summa;
-norēķinoties izdotās skaidrās naudas summa (atlikums);
-kases aparāta pilns šasijas numurs, bet kases sistēmām - kases sistēmas identifikācijas kods un fiskālās atmiņas bloka identifikācijas numurs.

Preču piegādes dokumentā norādāmie rekvizīti ir noteikti Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹¹punktā. Preču piegādes dokumentā jābūt ietvertiem vismaz šādiem rekvizītiem un informācijai:

-preču nosūtītāja (izsniedzēja) nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts);
-preču izsniegšanas vietas adrese;
-dokumenta veida nosaukums;
-dokumenta reģistrācijas datums;
-dokumenta reģistrācijas numurs;
-preču saņēmēja nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču saņēmējs ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts), preču saņemšanas vietas adrese;
-preču nosaukums, mērvienība un daudzums;
-attiecīgā saimnieciskā darījuma vai darbības apraksts (piemēram, preču piegāde (pārdošana) citam uzņēmumam, pārvietošana starp uzņēmuma struktūrvienībām);
-atsauce uz citu dokumentu (ja tāds ir), kurā atrodama informācija, kas nepieciešama saimnieciskā darījuma novērtēšanai naudas izteiksmē (piemēram, attiecīgs līgums);
-paraksts.

Tādējādi iegādājoties datorprogrammu izmantošanas tiesības (licenci) veikalā nepieciešams pārliecināties, vai tās iegādi apliecinošajos dokumentos ir norādīti visi iepriekšminētie rekvizīti. Ja iegādājaties programmu internetā Internetā var iegādāties programmas tikai no pašu ražotāju vai viņu autorizēto partneru mājas lapām. Šobrīd ir ierobežots tādu vietņu skaits, kur varat legāli iegādāties datorprogrammas kā ciparu lejupielādes. Pirms iegādes pārliecinieties, vai šis ir likumīgs izplatītājs, un ja rodas šaubas, labāk šo pirkumu neveiciet. Ekonomikas Policijas kontroles gadījumā tā netiks atzīta par tiesisku iegādi. Jebkurā gadījumā - izdrukājiet un saglabājiet datorprogrammas pirkumu pasūtījuma lapas, e-pasta ziņas, rēķinus un citus dokumentus vai informāciju, kas apliecina datorprogrammas iegādi internetā. Tie noteikti būs nepieciešami gadījumā, ja jums būs jāpierāda datoros instalēto (reproducēto) datorprogrammu iegādes legalitāte. Iegāde tiešsaistē var būt ātra, ērta un izdevīga, tomēr tā ne vienmēr sniedz iespēju apskatīt produktu, kā tas iespējams parastā veikalā. Galvenais princips, kurš jāatceras: ja cena šķiet pārāk zema, lai būtu ticama, tāda tā, iespējams, arī ir. Taču personas, kuras pārdod viltotas datorprogrammas, bieži samazina cenu mazliet zem parastās mazumtirdzniecības cenas, lai radītu priekšstatu par izdevīgu darījumu. Pirātismam internetā ir daudz formu. Bieži pirātiskās vietnes pievilina pircēju ar saukli "Cheap Software" („Lētas datorprogrammas”), kā arī lieto „mēstuļu pastu”. Pēdējā laikā ļoti aktīvi pirāti darbojas dažādās izsoļu vietnēs. Piemēram – eBay vietnē no izveidotas tiešsaistes uz vietnēm, kurās nelegāli var lejupielādēt programmas vai kurās prettiesiski tiek izplatītas programmu atslēgas (kodi). Cita plaši izplatīta pirātisma forma ir datorprogrammu izplatīšana caur vienādranga (P2P) kanāliem vai citām failu apmaiņas tehnoloģijām. Pirātisms izplatās arī caur, tā sauktajām, „mākoņu” tehnoloģijām – ir izveidota tiešsaiste uz kontrafaktiem produktiem, kas glabājas „mākonī”, un tas tiek saukts par “one-click hosting” („viena klikšķa pieeja”). Izmantojot anonimitāti un iespēju sasniegt potenciālos pircējus visā pasaulē, interneta pirāti izmanto arvien vairāk sarežģītu tehniku lai pārdotu it kā legālas datorprogrammas, kas patiesībā tiek izplatītas bez tiesību īpašnieku ziņas. Ja iegādājaties lietotu programmu Autortiesību likums (32.pants) nosaka izplatīšanas tiesību izbeigšanos. Tas nozīmē, ka datorprogrammu ražotājiem (vai viņu autorizētajiem izplatītājiem) tiesības kontrolēt datorprogrammas eksemplāra izplatīšanu izbeidzas tajā brīdī, kad šo programmu kāds ir tiesiski nopircis. Taču šis nosacījums attiecas tikai uz konkrētiem materiālajiem nesējiem (CD, DVD u.tml.), kuros iekļautas datorprogrammas. Tas nozīmē, ka ir pieļaujams nopirkt lietotu materiālu nesēju kopā ar oriģinālo licenci no kādas personas, kura to ir iegādājusies agrāk un tagad nolēmusi pārdot. Taču tas pieļaujams tikai gadījumos, ja šī persona nav šo programmu jau ieinstalējusi (reproducējusi) savā datorā. Nekādā gadījumā nav pieļaujams atkārtoti iegādāties datorprogrammu kodus jeb atslēgas, jo tie saskaņā ar Autortiesību likumu nav materiāli objekti, tātad – to izplatīšanas tiesības pieder tikai datorprogrammu ražotājiem un šīs tiesības nebeidzas līdz ar pirmo pārdošanu. Pērkot lietotu datorprogrammu, noteikti jābūt līdzi oriģinālajam licences līgumam, nevar tikt pārdota paša pārdevēja izveidota licence vai sertifikāts. Nelicencētu datorprogrammu izmantošanas kaitīgums Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem[1] Latvijā 2011.gadā pirātisma līmenis sasniedz 54% no visu lietoto datorprogrammu apjoma. Šāds pirātisma apjoms atbilst zaudējumiem Latvijas IT industrijai 26 milj. ASV dolāru (apmēram 13 milj. LVL) apjomā, taču ietekme uz kopējo ekonomiku ir vēl lielāka, jo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana negatīvi ietekmē valsts kultūru, ekonomiku un starptautisko tēlu. Pirātisms neļauj saņemt atbilstošus nodokļu ienākumus, negatīvi ietekmē nodarbinātības līmeni valstī, nodara būtiskus zaudējumus ar informāciju tehnoloģijām saistītajās nozarēs, veicina "pelēkā" sektora pieaugumu, kā arī rada negodīgas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar likumīgo uzņēmumu. Datorprogrammu ražotāji brīdina, ka nelicencētu programmu lietošana var novest pie kaitējuma nodarīšanas patērētājiem, piemēram, saņemot bojātus vai ar datorvīrusiem inficētus failus. Šādu failu klātbūtne datorā var veikt neprognozējamas darbības, piemēram, datorā esošās informācijas izsūtīšanu bez tā īpašnieka ziņas. Palielinātu risku datorā esošo datu drošībai rada dažādas tā sauktās „spiegprogrammas”, kuras fiksē nospiestos klaviatūras taustiņus vai datorā meklē ar parolēm un pieejas kodiem saistītu informāciju. Tie visbiežāk pārvietojas ar vīrusu starpniecību. Nopietnākos gadījumos vīrusi var iznīcināt arī informāciju datora cietajā diskā vai sabojāt datortīklu. Datorprogrammu ražotāji regulāri veic programmu atjauninājumus, likvidējot konstatētās kļūdas un atrastos drošības „caurumus”, lai neļautu jaunajiem vīrusiem iekļūt datorā. Taču šādi atjauninājumi tiek nosūtīti tikai licencēto programmu lietotājiem. Izmantojot legālas datorprogrammas, uzņēmējs var ietaupīt laiku, kas saistīts ar kļūdu labošanu programmā, jo tiek nodrošināts regulārs ražotāja atbalsts. Turklāt – ir drošība, par datora cietajā diskā esošo datu pieejamību, jo nepastāv draudi, ka tā varētu tikt izņemta nelegālu datorprogrammu konstatācijas gadījumā. Datorprogrammu legalitātes pārbaude Ekonomikas policijas darbinieki veic regulārus reidus, pārbaudot datorprogrammu legalitāti uzņēmumos. Policijas darbinieki uzskaita visas datorā esošās programmas, un lūdz uzrādīt attaisnojuma dokumentus, kas apliecina šo programmu iegādi. Šādi dokumenti var būt gan attaisnojuma dokumenti, kas noformēti atbilstoši grāmatvedības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (piemēram – rēķini, kases čeki, preču piegādes dokumenti), ja programma ir iegādāta veikalā, gan pircēja (maksājuma pakalpojuma izmantotāja) maksājuma uzdevumi un kredītiestādes konta izraksti, kas apliecina bezskaidras naudas norēķinu un arī datorprogrammu izmantošanas tiesību (licences) iegādi internetā. Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka sākot ar 2011.gada 1.novembri spēkā ir stājies Krimināllikuma 148.pants, kurš nosaka sodus par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Saskaņā ar likumu būtisks kaitējums iestājas, ja mantiskais zaudējums pārsniedz piecu minimālo mēnešalgu kopsummu (Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pants), kas šajā gadā ir 1000 LVL (5 x 200 LVL). Iespējamās sekas datorprogrammu prettiesiskas izmantošanas gadījumā 2012.gada laikā pret datorprogrammu lietotājiem uzņēmējdarbībā (jeb – tā sauktajiem gala lietotājiem) tika ierosināti gandrīz 60 kriminālprocesi par datorprogrammu prettiesisku lietošanu. Šo procesu ietvaros tiesību īpašnieki (datorprogrammu ražotāji) pieteica kompensācijas par kopējo summu LVL 265 000. Novērtējot zaudējumu atlīdzības apjomu, atbilstoši Autortiesību likuma 69.1 panta trešajai daļai, zaudējuma atlīdzības apmērs nosakāms atbilstoši tai summai, kuru autortiesību subjekts (datorprogrammas ražotājs) varētu saņemt par autortiesību objekta (datorprogrammu) izmantošanas atļaujas izsniegšanu – tātad licences cenai. Nosakot šo licences cenu pirātisma gadījumā, netiek ņemtas vērā iespējamās atlaides, kas saistītas ar programmas novecošanos, vai atlaides, kas saistītas ar liela apjoma pirkumu, vai cita veida nocenojumi – tie attiecas tikai uz godīgo pircēju. Pirātam ir jāatlīdzina zaudējumi pilnā licences cenas apmērā. Lai izvairītos no kriminālsoda, apsūdzētās personas bieži ir izteikušas vēlmi noslēgt izlīgumu. 2012.gada laikā kriminālprocess uz izlīguma pamata tika beigts 19 gadījumos, un kopējā izlīgumos samaksātā kompensācijas summa sasniedza 30 tūkstošus latu. Tomēr, gadījumos, kad apsūdzētās personas neizteica vēlēšanos samaksāt kompensāciju un noslēgt izlīgumu, lieta tika nodota tiesai, un pret gala lietotājiem tika piemēroti Krimināllikumā noteiktie sodi – naudas sodi, piespiedu darbs, brīvības atņemšana, kā arī atņemtas tiesības uz laiku nodarboties ar uzņēmējdarbību. Papildus bija jāapmaksā arī datorprogrammu ražotāju pieprasītā kompensācija. Uzņēmumā esošo datorprogrammu iekšējais audits. Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts ieņēmumu dienests aicina pārbaudīt jūsu uzņēmumā izmantoto datorprogrammu legalitāti un to atbilstību iegādātajiem licencēm. Nereti uzņēmumu datoros atrodamas programmas, kuras kāds ir neapdomīgi tur uzinstalējis bez vajadzības, jo uzņēmuma darbībai tās nav nepieciešamas. Tomēr Ekonomikas policijas reida gadījumā šīs datorprogrammas tiek uzskaitītas un iekļautas kopējā pārkāpuma summā, ir tās bijušas izmantotas vai nav. Datorprogrammu prettiesiskas vai nepareizas lietošanas rezultātā uzņēmumam var nākties gan legalizēt esošās programmas, gan maksāt tiesībsargājošo institūciju noteikto sodu, gan maksāt kompensāciju tiesību īpašniekiem. Šie izdevumi kopumā var vairākkārtīgi pārsniegt tās izmaksas, kuras uzņēmums tērētu nepieciešamo licenču iegādei, ja darītu to savlaicīgi un atbilstoši LR tiesību normu noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka uzņēmuma rīcībā jābūt attaisnojuma dokumentiem par izmantoto datorprogrammu iegādi un informācijai par to izmantošanas tiesībām saskaņā ar Autortiesību likumu, ko apliecina attiecīga licence vai licences līgums.. Datorprogrammu pārvaldībai jābūt pareizai un efektīvai, lai izvairītos no tiesību normās paredzētajiem sodiem par autortiesību aizsardzības un grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu..

¹Ninth Annual BSA Global Software 2011 Piracy Study, May 2012. Pieejams: http://portal.bsa.org/globalpiracy2011/downloads/study_pdf/2011_BSA_Piracy_Study-Standard.pdf [14.12.2012.]

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

VID skaidro datorprogrammu tiesiskas iegādes un izmantošanas noteikumus uzņēmējdarbībā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €