0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIVID sniedzis uzziņu par pienākumu reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām

VID sniedzis uzziņu par pienākumu reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām

Saīsināti pēc VID uzziņas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu "Pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādātām precēm pirms reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā", ņemot vērā šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka diemžēl nebija informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Karolina Grabowska from Pexels

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu Pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādātām precēm pirms reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā, ņemot vērā šādu faktu aprakstu.

Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka diemžēl nebija informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim Iesniedzēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laikus reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā.

Iesniegumu PVN maksātāju reģistram iesniedzēja iesniedza šī gada 18. februārī. Minēto preču iegādes vērtību iesniedzēja ir pārsniegusi 2020. gada 22. septembrī. Ņemot vērā, ka kopējā preču iegāde kalendārajā gadā bija 13 179,43 eiro vērtībā, pēc 10 000 eiro robežas sasniegšanas laika posmā no 2020. gada 22. septembra līdz 2020. gada 31. decembrim par preču iegādi no Igaunijas darījumu partnera B OU papildus iesniedzēja ir samaksājusi nodokli 20% apmērā.

No 2020. gada 22. septembra līdz šim brīdim iesniedzēja ir saņēmusi ikmēneša pakalpojumus par telpu nomu, kā arī tālākizglītības kursiem, un iegādājusies darbam nepieciešamos materiālus, un par šiem pakalpojumiem un precēm apmaksājusi PVN 141,94 eiro vērtībā.

Iesniedzēja jautā, kas viņai ir jādara, lai varētu atgūt samaksāto PVN par iegādātajām precēm no B OU? Un vai viņa var atgūt arī PVN par telpu nomu un citiem pakalpojumiem? Kādas atskaites viņai ir jāiesniedz?

Atbildot uz VID papildu ziņu pieprasījumu, iesniedzēja norāda, ka no Igaunijas darījumu partnera B OU Iesniedzēja iegādājās sejas un ķermeņa kopjošās kosmētikas produktus. Iesniedzēja klientiem sniedz tādus pakalpojumus kā sejas un ķermeņa ādas kopjošās procedūras, konsultācijas par ādas kopšanu un kosmētikas produktu lietošanu. Iesniedzējas pakalpojumu un preču saņēmēji ir fiziskas personas, nereģistrēti PVN maksātāji, Latvijas rezidenti. Pakalpojumu sniegšanas vieta un preču piegādes vieta ir Rīgā.

VID, atbildot uz jautājumu, vai par sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādi klientiem laika periodā no 2020. gada 22. septembra ir jānomaksā PVN un kā ir jāaprēķina maksājamais nodoklis, paskaidro sekojošo.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 5. panta pirmo daļu ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

  • 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde ES teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
  • 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
  • 3) preču iegāde ES teritorijā par atlīdzību.

Atbilstoši PVN likuma 84. panta pirmajai daļai nodokli valsts budžetā maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts vai kam saskaņā ar šo likumu jābūt reģistrētam VID PVN maksātāju reģistrā un kas veic apliekamus darījumus, kuriem iekšzemē piemēro nodokli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

PVN likuma 55. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, pirms tas veic ar nodokli apliekamos darījumus.

Saskaņā ar PVN likuma 57. panta pirmo daļu, ja nereģistrēts nodokļa maksātājs veicis preču iegādi ES teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, nodokļa maksātājs līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis – 10 000 eiro –, iesniedz VID šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

Atbilstoši PVN likuma 34. panta vienpadsmitajai daļai, ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču iegādes ES teritorijā kopējā vērtība kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 57. panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 10 000 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā. Pēc VID rīcībā esošās informācijas iesniedzēja uz uzziņas sagatavošanas brīdi nav vēl reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā.

PVN likuma 41. panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21% apmērā (turpmāk – nodokļa standartlikme), ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar PVN likuma 34. panta desmito daļu, ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība 12 mēnešu laikā pārsniedz šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 40 000 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

Tādējādi no PVN likuma 34. panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā noteiktā secināms, ka situācijā, kad PVN ir aprēķināms un maksājams valsts budžetā pirms nodokļa maksātājs ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā, PVN summu aprēķina, ņemot vērā, ka nodokļa summa iekļaujama darījuma vērtībā.

Saskaņā ar PVN likuma 66. panta trešo daļu VID piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par nodokļa maksātāja (tai skaitā par PVN grupas un fiskālā pārstāvja, kā arī par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai) reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā vai lēmumu atteikt reģistrāciju. Ja nodokļu maksātājam – juridiskajai personai – tiesa ir pasludinājusi maksātnespējas procesu un tas ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, pamatojoties uz kādu no šā likuma 73. panta pirmās daļas 1., 4., 5., 6., 11. vai 12. punktā vai trešajā daļā minētajiem apstākļiem, reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā neatsaka.

Iesniedzēja iesniegumā norādījusi, ka pēc 2020. gada 22. septembra, kad bija pārsniegusi preču iegādes ES teritorijā reģistrācijas slieksni, ir veikusi ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, proti, sniegusi kosmetologa pakalpojumus un preču piegādi. Tādējādi, ievērojot PVN 84. panta pirmajā daļā noteikto, iesniedzējai no brīža, kad tai bija pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, proti, saskaņā ar iesniegumā sniegto informāciju, no 2020. gada 20. oktobra (termiņš, kad VID iesniedzams reģistrācijas iesniegums plus piecas dienas līdz VID lēmuma pieņemšanai), ir jāaprēķina un jāmaksā valsts budžetā PVN par iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem. Līdz reģistrēšanās brīdim VID PVN maksātāju reģistrā iesniedzējai par iekšzemē sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādi PVN ir jāaprēķina, ņemot vērā, ka PVN summa iekļaujama darījuma vērtībā.

Atbildot uz jautājumu, vai iesniedzēja var atgūt samaksāto PVN par iegādātajām precēm no Igaunijas uzņēmuma B OU, kas viņai ir jādara, lai varētu atgūt samaksāto PVN, un vai viņa var atgūt arī PVN par telpu nomu un tālākizglītības pakalpojumiem, VID paskaidro sekojošo.

PVN reglamentējošie normatīvie akti neparedz iespēju reģistrētiem nodokļa maksātājiem atgūt samaksāto citu ES dalībvalstu PVN, atskaitot to, kā priekšnodokli valstī, kur tie veic saimniecisko darbību un ir identificēti PVN vajadzībām.

Citās ES dalībvalstīs samaksātā PVN atgūšanai ir paredzēta speciāla procedūra, kad PVN atmaksa tiek pieprasīta, vēršoties pie attiecīgas ES dalībvalsts nodokļu administrācijas.

Atbilstoši PVN likuma 114. panta pirmajai daļai reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu nodokļa atmaksas saņemšanai par citā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja periodā, par kuru tas pieprasa atmaksāt nodokli, šis nodokļa maksātājs:

  • 1) ir bijis reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā;
  • 2) nav bijis reģistrēts tās dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, kurai pieprasa nodokļa atmaksu;
  • 3) nav veicis dalībvalstī, kurai pieprasa nodokļa atmaksu, ar nodokli apliekamus darījumus, kuru dēļ būtu jāreģistrējas šīs dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā.

Ievērojot minēto, iesniedzējai, kas uz preču iegādes Igaunijā brīdi nebija reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, nav tiesību atgūt samaksāto Igaunijas PVN par Igaunijā iegādātajām precēm.

Saskaņā ar PVN likuma 92. panta pirmo daļu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir:

  • 1) no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem;
  • 2) samaksātā nodokļa summa par preču importu;
  • 3) saskaņā ar īpašu nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķinātā nodokļa summa atbilstoši muitas deklarācijai;
  • 4) aprēķinātā nodokļa summa, kas reģistrētam nodokļa maksātājam taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējam;
  • 5) aprēķinātā nodokļa summa par preču iegādi ES teritorijā;
  • 6) aprēķinātā nodokļa summa par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 141., 143., 143.1, 143.2, 143.3 un 143.4 pantu;
  • 7) aprēķinātā nodokļa summa par pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 141., 142. un 143. pantu;
  • 8) aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summas par iegādātajām precēm, kas izsniegtas kā mazas vērtības dāvanas vai preču paraugi.

PVN likuma 92. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības priekšnodokli atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Atbilstoši PVN likuma 93. panta pirmajai daļai nodokļa maksātājam, arī citas dalībvalsts nodokļa maksātājam un trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam pēc reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā ir tiesības atskaitīt šā likuma 92. pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kurus šī persona iegādājusies vai saņēmusi pirms reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā.

Saskaņā ar PVN likuma 93. panta trešo daļu šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz administratīvajiem izdevumiem (tai skaitā biroja telpu nomu, biroja uzturēšanas pakalpojumiem, elektronisko sakaru pakalpojumiem, degvielas iegādi, transportlīdzekļu nomas pakalpojumiem), kuri ir radušies pirms personas reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā.

Atbilstoši PVN likuma 93. panta ceturtajai daļai šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nav piemērojamas attiecībā uz:

  • 1) precēm, kas ir iegādātas agrāk nekā 12 mēnešus pirms dienas, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā;
  • 2) pakalpojumiem, kas ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms dienas, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā.

Tādējādi PVN likuma 93. panta pirmajā daļā nodokļa maksātajam ir noteiktas tiesības atskaitīt PVN par precēm un pakalpojumiem, kurus tas iegādājies vai saņēmis pirms reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. pantā noteikto kārtību. Tomēr minēto nevar attiecināt uz tādām precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti nodokļa maksātāja administratīvajām vajadzībām, kā arī precēm, kas iegādātas agrāk par 12 mēnešiem pirms reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā un pakalpojumiem, kas saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms reģistrācijas.

PVN likuma 93. panta piektajā daļā ir noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minēto atskaitāmo priekšnodokli nosaka attiecībā uz:

  • 1) krājumos uzskaitītajām precēm, arī nodokļa maksātāja paša ražotajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā;
  • 2) pamatlīdzekļiem pēc to bilances vērtības dienā, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu;
  • 3) precēm un pakalpojumiem, kurus nodokļa maksātājs izmantojis paša ražotajiem vai būvētajiem pamatlīdzekļiem, ja tie nav nodoti ekspluatācijā, – atskaitāmā priekšnodokļa summu veido ar pamatlīdzekļa izveidošanu tieši saistītās izmaksas par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu;
  • 4) pakalpojumiem, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.

Saskaņā ar PVN likuma 93. panta septīto daļu pēc reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs iesniedz pirmo nodokļa deklarāciju un vienlaikus ar to arī dokumentus, kas pamato šā panta piektajā daļā atskaitāmo priekšnodokli.

Tādējādi iesniedzējai ir jāiesniedz VID brīvas formas dokumenti, kuri pamato atskaitāmo papildu ziņās norādīto priekšnodokli tālākizglītības kursu pakalpojumiem saskaņā ar PVN likuma 93. panta piektajā daļā noteikto, kopā ar pirmo PVN deklarāciju par atbilstošo taksācijas periodu, kad tā būs reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā.

Atbildot uz jautājumu, kādas atskaites viņai ir jāiesniedz, VID paskaidro sekojošo.

PVN likuma 117. panta astotajā daļā ir noteikts, ka persona iesniedz VID paziņojumu par nodokļa samaksu, ja valsts budžetā ir maksājams nodoklis, kas nav uzrādāms nodokļa deklarācijā.

Saskaņā ar PVN likuma 118. panta desmito daļu paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc mēneša, kurā noticis darījums, par kuru saskaņā ar šo likumu ir informējams VID, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Atbilstoši PVN likuma 117. panta devītajai daļai veidlapas paraugu šā panta astotajā daļā minētajam paziņojumam par nodokļa samaksu un šā paziņojuma aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK).

MK 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (turpmāk – MK 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17) 165. punktā ir noteikts, ka paziņojuma par nodokļa samaksu valsts budžetā veidlapas paraugs noteikts šo noteikumu 5. pielikumā. Tādējādi iesniedzējai ir jāiesniedz VID paziņojums par PVN samaksu, aizpildot MK 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 5. pielikuma veidlapu, kurā ir jānorāda:

  • 1) aprēķinātā un valsts budžetā iemaksātā PVN summa par preču iegādi no Igaunijas darījuma partnera B OU, par vērtību kas pārsniedza PVN likuma 57. panta pirmajā daļā noteikto darījuma vērtību un turpmākām preču iegādēm ES teritorijā pēc minētas summas pārsnieguma līdz reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā;
  • 2) aprēķinātā un valsts budžeta iemaksātā PVN summa par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu klientiem no brīža, kad tai bija pienākums būt reģistrētai VID PVN maksātāju reģistrā līdz reģistrācijai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: