0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSVietējo pašvaldību referendumus varēs rīkot no 2024. gada

Vietējo pašvaldību referendumus varēs rīkot no 2024. gada

Pēc Saeimas informācijas

Foto: Pille Kirsi from Pexels

Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas noteic pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību un stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likums pieņemts, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteic jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Noteikts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Jaunais likums tiesības ierosināt pašvaldības referendumu noteic 18 gadus sasniegušam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem vispirms būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv, parakstu vākšana ilgs 30 dienas. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā paredzēta klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu.

Likums noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likuma projekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Līdz šim pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos varēja organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pille Kirsi from Pexels

Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas noteic pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību un stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likums pieņemts, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteic jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Noteikts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Jaunais likums tiesības ierosināt pašvaldības referendumu noteic 18 gadus sasniegušam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem vispirms būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv, parakstu vākšana ilgs 30 dienas. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā paredzēta klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu.

Likums noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likuma projekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Līdz šim pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos varēja organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: