0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKAŽurnāls “Bilance” pēta Latvijas vietu Baltijas ekonomikā

Žurnāls “Bilance” pēta Latvijas vietu Baltijas ekonomikā

Foto radīts ar MI programmatūru “Stable Diffusion” https://huggingface.co/spaces/stabilityai/stable-diffusion

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek no Baltijas kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas? Ko darām nepareizi un kā rīkoties, lai šo atpalicību mazinātu, ar laiku noķerot, vai pat apsteidzot lietuviešus un igauņus, izlīdzinot arvien atšķirīgāko labklājības līmeni vismaz Baltijas reģionā?

Par Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū pēdējā laikā tiek runāts arvien biežāk. Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ uzsācis jaunu projektu “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?”. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds (MAF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, bet par tā saturu atbild žurnāla izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests. Projekta ietvaros kā ar lupu pētīsim pieejamos faktus, datus un skaitļus, aptaujāsim ekonomikas procesu zinātājus, lai analizētu situāciju un nonāktu pie, cerams, interesantiem un noderīgiem secinājumiem.

Sākot no jūlija, katru mēnesi gan žurnālā Bilance, gan arī portāla BilancePLZ bezmaksas pieejas sadaļā #SIF_MAF2023 varēsit lasīt publikācijas, kas veltītas kādam no projekta ietvaros pētāmajiem apakštematiem. Iecerēts salīdzināt un izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas:

  • nodokļu sistēmas;
  • normatīvo regulējumu un tiesisko vidi;
  • ģeogrāfiskos faktorus – kaimiņvalstu un galvaspilsētu attīstības lomas;
  • ekonomikas, ražošanas un eksporta struktūru (“viedā” ekonomika, pievienotā vērtība);
  • valsts atbalsta apmēru biznesam/eksportam;
  • finanšu sistēmu (kreditēšanas aktivitāti);
  • ārvalstu investīcijas un to piesaistes politiku;
  • cilvēkresursu (darbaspēka) pieejamību un kvalitāti;
  • izglītību un zinātni, to sinerģiju ar ekonomiku.

Aicinām ikvienu izteikt idejas un ierosinājumus, kā arī iesūtīt jautājumus saistībā ar iepriekšminētajiem tematiem!

Veicot ikdienas darba pienākumus, vadot biznesu, iedziļinoties grāmatvedības datos, sadarbojoties ar kaimiņvalstu partneriem un tamlīdzīgi, varbūt ir izdevies novērot ko tādu, ko ne vienmēr atradīsim statistikas tabulās un ekspertu prātulās! Labprāt uzklausītu jūsu pārdomas un iepazītos ar, iespējams, tikai jums pieejamo informāciju! Rakstiet mums uz e-pasta adresi: [email protected].

Atpaliekam par desmitgadi

Kā norāda finanšu un nodokļu eksperti un apkopotie statistikas dati, Latvija ekonomiski par aptuveni desmitgadi atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Latvijā ir zemākā bruto darba samaksa, mazākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, arī inovāciju sniegumā Latvija gandrīz visos rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Pēdējos desmit gados vidējā izaugsme Igaunijā bija 3%, Lietuvā – 3,2% un Latvijā – 2,4%.1

Arī valdībā nesen skatītajā informatīvajā ziņojumā “Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai“ minētas atšķirības iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju rādītājos:

Valsts 2012. gads (EUR) 2022. gads (EUR)
LATVIJA 10 900 20 700
LIETUVA 11 200 23 600
IGAUNIJA 13 500 27 200

Avots: Finanšu ministrijas ziņojums

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka tad, ja mēs turpināsim augt lēnāk nekā lietuvieši un igauņi, tad vēl pēc pieciem vai desmit gadiem mēs jau atpaliksim no kaimiņvalstu ienākumu līmeņa ar vienas paaudzes atšķirību, kas, protams, nav pieņemami. Un lai gan Finanšu ministrija jau paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2023. gadam, vēl maijā rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu nozarēs turpinājās uzņēmēju noskaņojuma lejupslīde.

Fokusā – Latvijas konkurētspēja

Projekts “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?” ir netiešs turpinājums žurnāla BILANCE iepriekš realizētajiem MAF atbalstītajiem projektiem, kas bija vērsti uz tādiem Latvijas ekonomikai pēdējos gados nozīmīgiem un aktuāliem tematiem kā Covid-19 izraisītās pandēmijas, enerģētiskās krīzes un inflācijas/sankciju ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā (skat. #SIF_MAF2021 un #SIF_MAF2022). Projekta ideja tematiski secīgi izriet no iepriekšējos projektos gūtās informācijas un intervijām ar biznesa nozares pārstāvjiem, kurās tika skarts arī Latvijas konkurētspējas jautājums, tai skaitā Baltijas valstu kontekstā.

1 Avots: Eurostat, IKP pieauguma temps salīdzināmās cenās un IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto radīts ar MI programmatūru "Stable Diffusion" https://huggingface.co/spaces/stabilityai/stable-diffusion

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek no Baltijas kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas? Ko darām nepareizi un kā rīkoties, lai šo atpalicību mazinātu, ar laiku noķerot, vai pat apsteidzot lietuviešus un igauņus, izlīdzinot arvien atšķirīgāko labklājības līmeni vismaz Baltijas reģionā?

Par Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū pēdējā laikā tiek runāts arvien biežāk. Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ uzsācis jaunu projektu “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?”. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds (MAF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, bet par tā saturu atbild žurnāla izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests. Projekta ietvaros kā ar lupu pētīsim pieejamos faktus, datus un skaitļus, aptaujāsim ekonomikas procesu zinātājus, lai analizētu situāciju un nonāktu pie, cerams, interesantiem un noderīgiem secinājumiem.

Sākot no jūlija, katru mēnesi gan žurnālā Bilance, gan arī portāla BilancePLZ bezmaksas pieejas sadaļā #SIF_MAF2023 varēsit lasīt publikācijas, kas veltītas kādam no projekta ietvaros pētāmajiem apakštematiem. Iecerēts salīdzināt un izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas:

  • nodokļu sistēmas;
  • normatīvo regulējumu un tiesisko vidi;
  • ģeogrāfiskos faktorus - kaimiņvalstu un galvaspilsētu attīstības lomas;
  • ekonomikas, ražošanas un eksporta struktūru (“viedā” ekonomika, pievienotā vērtība);
  • valsts atbalsta apmēru biznesam/eksportam;
  • finanšu sistēmu (kreditēšanas aktivitāti);
  • ārvalstu investīcijas un to piesaistes politiku;
  • cilvēkresursu (darbaspēka) pieejamību un kvalitāti;
  • izglītību un zinātni, to sinerģiju ar ekonomiku.

Aicinām ikvienu izteikt idejas un ierosinājumus, kā arī iesūtīt jautājumus saistībā ar iepriekšminētajiem tematiem!

Veicot ikdienas darba pienākumus, vadot biznesu, iedziļinoties grāmatvedības datos, sadarbojoties ar kaimiņvalstu partneriem un tamlīdzīgi, varbūt ir izdevies novērot ko tādu, ko ne vienmēr atradīsim statistikas tabulās un ekspertu prātulās! Labprāt uzklausītu jūsu pārdomas un iepazītos ar, iespējams, tikai jums pieejamo informāciju! Rakstiet mums uz e-pasta adresi: [email protected].

Atpaliekam par desmitgadi

Kā norāda finanšu un nodokļu eksperti un apkopotie statistikas dati, Latvija ekonomiski par aptuveni desmitgadi atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Latvijā ir zemākā bruto darba samaksa, mazākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, arī inovāciju sniegumā Latvija gandrīz visos rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Pēdējos desmit gados vidējā izaugsme Igaunijā bija 3%, Lietuvā - 3,2% un Latvijā - 2,4%.1

Arī valdībā nesen skatītajā informatīvajā ziņojumā “Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai“ minētas atšķirības iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju rādītājos:

Valsts 2012. gads (EUR) 2022. gads (EUR)
LATVIJA 10 900 20 700
LIETUVA 11 200 23 600
IGAUNIJA 13 500 27 200

Avots: Finanšu ministrijas ziņojums

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka tad, ja mēs turpināsim augt lēnāk nekā lietuvieši un igauņi, tad vēl pēc pieciem vai desmit gadiem mēs jau atpaliksim no kaimiņvalstu ienākumu līmeņa ar vienas paaudzes atšķirību, kas, protams, nav pieņemami. Un lai gan Finanšu ministrija jau paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2023. gadam, vēl maijā rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu nozarēs turpinājās uzņēmēju noskaņojuma lejupslīde.

Fokusā - Latvijas konkurētspēja

Projekts “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?” ir netiešs turpinājums žurnāla BILANCE iepriekš realizētajiem MAF atbalstītajiem projektiem, kas bija vērsti uz tādiem Latvijas ekonomikai pēdējos gados nozīmīgiem un aktuāliem tematiem kā Covid-19 izraisītās pandēmijas, enerģētiskās krīzes un inflācijas/sankciju ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā (skat. #SIF_MAF2021 un #SIF_MAF2022). Projekta ideja tematiski secīgi izriet no iepriekšējos projektos gūtās informācijas un intervijām ar biznesa nozares pārstāvjiem, kurās tika skarts arī Latvijas konkurētspējas jautājums, tai skaitā Baltijas valstu kontekstā.

1 Avots: Eurostat, IKP pieauguma temps salīdzināmās cenās un IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā.