0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEValsts atbalsta ieviešana nevar notikt ar tiesas nolēmumu

Valsts atbalsta ieviešana nevar notikt ar tiesas nolēmumu

Pēc LR Senāta un ES Tiesas informācijas

Eiropas Savienības Tiesa 12. janvārī pasludinājusi spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem divās lietās – pieteicēju SIA „DOBELES HES” un SIA “GM” – strīdā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – regulators). Ar regulatora lēmumu pieteicējām atteikts atlīdzināt zaudējumus par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Pieteicēju ieskatā tām zaudējumi radušies sakarā ar to, ka regulators laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteicis tarifu elektroenerģijas realizācijai. Zaudējumus veido starpība starp cenu, ko pieteicējām ir samaksājis publiskais tirgotājs, un cenu, par kādu publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa 12. janvārī pasludinājusi spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem divās lietās – pieteicēju SIA „DOBELES HES” un SIA “GM” – strīdā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – regulators). Ar regulatora lēmumu pieteicējām atteikts atlīdzināt zaudējumus par saražotās elektroenerģijas pārdošanu.

Pieteicēju ieskatā tām zaudējumi radušies sakarā ar to, ka regulators laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteicis tarifu elektroenerģijas realizācijai. Zaudējumus veido starpība starp cenu, ko pieteicējām ir samaksājis publiskais tirgotājs, un cenu, par kādu publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk elektroenerģija, ja elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs būtu bijis noteikts minētajā laika posmā.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējas faktiski lūdz kompensēt nesaņemto, bet likumā paredzēto atbalsta daļu, nevis kādus citus zaudējumus. Pieteicēju prasīto zaudējumu apmērs atbilst naudas summai, ko pieteicējas būtu saņēmušas, bet nesaņēma, attiecīgajā laikā pārdodot savu saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

Sākot izskatīt minētās lietas kasācijas kārtībā, Senātam radās šaubas par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts apturēja lietās tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus.

1 Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam . 2 Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai.

Senāts, izskatot lietu kasācijas tiesvedībā, lūdza Eiropas Savienības Tiesu interpretēt LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 3. punktu, de minimis atbalsta regulu1 (neliela apmēra valsts atbalsts, kas Komisijai nav jāpaziņo) un regulu par LESD 108. panta piemērošanu2.

Vispirms Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka identificēt “valsts līdzekļus”, kuri ir jāsakoncentrē “valsts atbalstam” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ļauj divi alternatīvi kritēriji: tie ir vai nu līdzekļi, kas tiek iegūti no nodokļiem vai citiem obligātiem maksājumiem saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu un tiek pārvaldīti un sadalīti saskaņā ar šo regulējumu, vai naudas summas, ko valsts pastāvīgi kontrolē.

Šajā ziņā Eiropas Savienības Tiesa norāda, ka, izvērtējot, vai ar elektroenerģijas iepirkšanu par paaugstinātu tarifu radītā priekšrocība ir jākvalificē par valsts atbalstu, nav nozīmes brīdim, kad Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācija tika pilnībā pabeigta. Kvalificēšana par “valsts atbalstu” faktiski nav pakārtota nosacījumam, ka attiecīgais tirgus iepriekš ir ticis pilnībā liberalizēts.

Eiropas Savienības Tiesa arī atgādina, ka valsts atbalsts, kas izpaužas kā pasākumi, ar kuriem publiska persona piešķir priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem vai produktiem, no juridiskā viedokļa ir pilnīgi atšķirīgs no atlīdzības, ko valsts iestādes piespriež maksāt personām, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko tās ir radījušas šīm personām. Tāpēc zaudējumu atlīdzība nav valsts atbalsts Savienības tiesību izpratnē. Savukārt, lai noteiktu, vai naudas summas ir “valsts atbalsts”, nav nozīmes tam, vai prasības par to piešķiršanu saskaņā ar valsts tiesībām ir kvalificējamas par “prasībām atlīdzināt kaitējumu” vai par “prasībām par zaudējumu atlīdzību”.

Turklāt, ja ar valsts tiesisko regulējumu ir ieviests “valsts atbalsts”, tādas summas samaksa, ko saskaņā ar šo tiesisko regulējumu pieprasa izmaksāt tiesas ceļā, arī ir uzskatāma par šādu atbalstu.

Atbildot uz Komisijas argumentu, Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka valsts atbalsta ieviešana nevar notikt ar tiesas nolēmumu.

Faktiski tas ir diskrecionāra lēmuma jautājums, kas neietilpst tiesas kompetencē. Tālāk, runājot par Savienības tiesību normu par de minimis atbalstu piemērojamību, Eiropas Savienības Tiesa norāda, ka de minimis atbalsta raksturs – pieņemot, ka tas ir valsts atbalsts, – ir jāvērtē, ņemot vērā pieteicēju visas jau saņemtās un vēl pieprasītās summas atsauces laikposmā.

Visbeidzot, ja valsts tiesai ir iesniegts pieteikums par nelikumīga atbalsta piešķiršanu – t.i., par tāda, kurš nav bijis paziņots Komisijai, lai gan tas nav de minimis atbalsts –, tai šāds pieteikums ir jānoraida. Tomēr valsts tiesa var apmierināt pieteikumu samaksāt summu, kas atbilst jaunam, Komisijai nepaziņotam atbalstam, ar nosacījumu, ka attiecīgās valsts iestādes par šo atbalstu šai iestādei ir iepriekš pienācīgi paziņojušas un Komisija šajā ziņā ir devusi savu piekrišanu vai ir uzskatāms, ka tā ir devusi piekrišanu.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir stājies spēkā. Tas būs pamats Senātam atjaunot kasācijas tiesvedību izskatāmajās lietās.

Lietas Nr. SKA-14/2023 (A43007011) un Nr. SKA-49/2023 (A43010811)