Latvijas Republikas Senāts ar 2023. gada 19. decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances – Administratīvās apgabaltiesas – 2020. gada 13. maija spriedumu, tādējādi nostiprinot, ka Konkurences padome (KP) procesuālo darbību laikā ir tiesīga izņemt no elektroniskās informācijas nesējiem arī fizisko personu datus un personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežojamas, ņemot vērā procesuālo darbību leģitīmo mērķi.

KP 2015. gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes ietvaros 2015. gada 15. jūlijā KP veica procesuālās darbības jeb nepieteiktu inspekciju SIA “DEPO DIY” telpās, tajā skaitā izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju. Pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama.

Uzņēmuma valdes loceklis par KP rīcību vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datorā atradās arī personas dati. Tāpat valdes loceklis lūdza tiesu KP rīcību atzīt par prettiesisku, KP dzēst no datu nesējiem personas datus un atlīdzināt morālo kaitējumu 7000 eiro apmērā.

KP tiesības procesuālo darbību laikā ir noteiktas Konkurences likumā

KP tiesības procesuālo darbību laikā ir noteiktas Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 4. punktā. KP, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma var iekļūt tirgus dalībnieka īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā – datoros, disketēs un citos informācijas nesējos – saglabāto ziņu (datu) apskati.

Pārmeklēšanas un apskates laikā KP ir tiesīga iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tajā skaitā arī komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā, kā arī veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos.

Senāts spriedumā atzīst, procesuālo darbību mērķis ir meklēt ar izpētes lietu saistītus pierādījumus, vēl droši nezinot, vai šādi pierādījumi pastāv, kur tieši tie meklējami un kādi tie ir. Tas savukārt nozīmē, ka, meklējot pierādījumus, iestādes amatpersonām neizbēgami būs jāapstrādā arī tāda informācija, kas nav attiecināma uz izpētes lietu.

Tāpēc Senāts secina, ka atbilstoši Konkurences likumam “Iestāde nav ierobežota ierakstīt elektroniskās informācijas nesējos arī plašāku informāciju, nekā nepieciešams konkrētajai lietai. [..] Jāņem vērā, ka tieši dati, kuri var būt nepieciešami pārkāpuma pierādīšanai, var tikt slēpti, līdz ar to, ņemot vērā pārbaudes mērķi, iestādei jābūt iespējai piekļūt visai informācijai un izvērtēt tās attiecināmību uz izpētes lietu, nevis jābalstās uz pašu personu norādēm par to, kur konkrētu informāciju atrast vai kuri dati ir attiecināmi uz izpētes lietu.”

Rīcības atbilstība Satversmei un ES tiesību normām

Papildus tiesa vērtēja, vai KP rīcība nepārkāpj Satversmes 96. pantu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī KP rīcības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos izteiktajām atziņām.

Tiesa atzina, ka privātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežotas, balstoties uz leģitīmu mērķi – sabiedrības labklājības aizsardzība un citu cilvēku tiesības, jo, atklājot un novēršot konkurences pārkāpumus, tiek nodrošinātas gan citu tirgus dalībnieku tiesības konkurēt brīvā, godīgā un vienlīdzīgā tirgū, gan veicināta sabiedrības labklājība kopumā.

Lai arī KP izņēma visus pieteicēja datorā esošos datus, KP valdes locekļa personas dati tika nodalīti no izpētes lietai nepieciešamajiem datiem un izpētes lietas materiāliem tie netika pievienoti, bet gan tikai uzglabāti, lai nodrošinātu pierādījumus SIA “DEPO DIY” valdes locekļa ierosinātajā tiesvedībā par prettiesisku fiziskas personas datu izmantošanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau iepriekš ir uzsvērusi, ka būtiskākais ir tas, lai personai ir tiesības atgūt dokumentus vai saņemt garantiju par to dzēšanu. Savukārt Eiropas Savienības Tiesa akcentējusi, ka personas tiesības tiek ievērotas, ja tiek izvērtēts iegūto datu būtiskums attiecībā uz pārbaudes priekšmetu un lietas materiālos tiek iekļauti tikai dokumenti, kas atzīti par atbilstošiem, un pārējie nokopētie dati tiek dzēsti. Tādējādi Senāts secina, ka Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada spriedums par KP rīcības tiesiskumu procesuālo darbību laikā ir bijis pareizs un SIA “DEPO DIY” valdes locekļa kasācijas sūdzība ir noraidāma.

KP atgādina, ka 2022. gada 23. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma spriedumu arī lietā "Naumenko un SIA Rix Shipping pret Latviju", ar kuru tika noraidīta sūdzība par KP iespējamo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) pārkāpumu, veicot procesuālās darbības jeb inspekciju SIA Rix Shipping telpās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka valsts iejaukšanās SIA Rix Shipping tiesībās, KP realizējot Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības, bija samērīga un nav noticis Konvencijas 8. panta pārkāpums.

• Aktualizēts Senāta atziņu apkopojums konkurences lietās
• Darbinieku pārvilināšana un konkurences tiesības
• Konkurences ierobežojums un informācijas konfidencialitāte darba tiesiskajās attiecībās