Kā UIN atcelšana nesadalītajai peļņai izvērtusies Igaunijā?

Finanšu ministrija nākusi klajā ar nodokļu sistēmas reformu piedāvājumu, un kā viens no priekšlikumiem tajā pieteikta 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes piemērošana reinvestētajai peļņai jeb, citiem vārdiem, UIN pārlikšana no uzņēmumā saņemtās peļņas uz sadalāmo peļņu, kā arī dažādu UIN atbrīvojumu atcelšana. RISEBA asociētais profesors Anatolijs Prohorovs nupat laidis klajā pētījuma monogrāfiju "Uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) Latvijā un Igaunijā: tā ietekme uz uzņēmējdarbību, investīcijām, bezdarba līmeni, nodokļu ieņēmumiem un valsts ekonomisko izaugsmi", kurā ar faktiem un skaitļiem parāda, kādus rezultātus mūsu kaimiņvalsts tautsaimniecībai devusi 0% reinvestētās peļņas likmes ieviešana Igaunijā, kas notika jau 2001. gadā.

UIN reforma Igaunijas ekonomikā devusi virkni ļoti pozitīvu efektu, secināms no A. Prohorova apkopotajiem datiem. "Jaunā UIN sistēma būtiski uzlaboja uzņēmumu kapitāla struktūru, likviditāti un samazināja parāda finansējuma apjomu uzņēmumos, un tas kļuva par būtisku Igaunijas uzņēmumu izdzīvošanas faktoru 2008.–2009. gada finanšu krīzes periodā. Pašu kapitāla attiecība pret kopējo aktīvu apjomu mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos (finanšu neatkarības koeficients) UIN atliktā maksājuma rezultātā pieauga vidēji par 8,1 procentpunktu", raksta pētnieks.  

Nodokļa atbrīvojums neizņemtajai peļņai licis pieaugt arī investīcijām uzņēmumos - četru gadu laikā pēc reformas ieviešanas tas kāpis vidēji par 20 procentpunktiem, un tieši par tikpat lielu apjomu tas pārsniedzis attiecīgo rādītāju Latvijas uzņēmumos.

Lielāks uzņēmumu pašu kapitāls samazinājis kredītu finansējuma īpatsvaru uzņēmumu budžetos un attiecīgi arī izmaksas par parādu apkalpošanu; tas savukārt veicinājis ražošanas pašizmaksas samazināšanos, uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu. Vienlaikus 4 gadu laikā pēc reformas pieņemšanas, Igaunijas uzņēmumos pieaudzis darba ražīguma temps - par 8,3 procentpunktiem, ļaujot arī šajā rādītājā atrauties no Latvijas.

Interesanti, ka ieguvējs no UIN reformas Igaunijas gadījumā bijis arī valsts budžets - tajā pieauguši ieņēmumi, jo pieaudzis ar nodokli apliekamo ienākumu apjoms. Vienlaikus reformas ieviešanas dēļ Igaunijas uzņēmumiem esot mazinājusies motivācija slēpt peļņu.

A. Prohorovs UIN atcelšanu nesadalītajai peļņai saista arī ar tādiem attālinātākiem pozitīvajiem efektiem kā zemāku bezdarba līmeni un pat mazāku iedzīvotāju emigrācijas tempu (salīdzinājumā ar Latviju).