Virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajos gadījumos, skaidro Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no virtuālās valūtas pārdošanas ienākuma".

Ja fiziskā persona atsavina virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) no saimnieciskās darbības.

Citos gadījumos šīs ienākums ir kvalificējams kā ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no virtuālās valūtas atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0.

Par virtuālās valūtas pārdošanas (atsavināšanas) cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Savukārt par virtuālās valūtas iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs iegādājies virtuālo valūtu. Savukārt kā kapitāla aktīvam tās iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un virtuālās valūtas iegādes saistību.

Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro nodokļa 20 % likmi.

Virtuālo valūtu sauc arī par kriptovalūtu, turklāt katrai no tām ir savs nosaukums (piemēram, Bitcoin, Ethereum, Litecoin).

1. piemērs

Fiziskā persona par 1260 euro 2019. gada 2. maijā pārdeva kriptovalūtu Bitcoin, kas nopirkta 20XX. gada 15. decembrī par 1260 ASV dolāriem (konvertēti no dolāriem uz euro pēc noteiktā konvertācijas kursa pārdošanas datumā – 1110,33 euro).

Ar nodokli apliek  149,67 euro (1260 – 1110,33).

 Ienākumu no kapitāla, kura nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad ienākums no kapitāla aprēķināts.

2. piemērs

Fiziskā persona par 1260  euro pārdeva kriptovalūtu Bitcoin, kas nopirkta 20XX. gada 23. decembrī, bet nav saglabājušies kriptovalūtas iegādes dokumenti.

Ja kriptovalūtas iegādes dokuments (maksājuma uzdevums) nav saglabājies, nodokli maksā no 1260 euro, neņemot vērā tā iegādes vērtību.

         Ja virtuālā valūta iegūta mantojuma ceļā, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošās norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību.

Ja virtuālā valūta  iegūta uz dāvinājuma līguma pamata, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītās konkrētās virtuālās valūtas  vērtību, kas nav lielāka par virtuālās valūtas  atsavināšanas cenu.

3. piemērs

Fiziskā persona par 3000 euro pārdeva kriptovalūtu Ethereum, kas iegūta īpašumā uz dāvinājuma līguma pamata, kurā norādīta šīs kriptovalūtas  vērtība 2100 euro.

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 900 euro (3000 – 2100).

 4.piemērs

Fiziskā persona par 3000 euro pārdeva kriptovalūtu Ethereum, kas saņemta kā dāvana dzimšanas dienā bez līguma. 

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 3000 euro.

5.piemērs

Fiziskā persona par 1500 euro pārdeva kriptovalūtu Litecoin, kas iegūta mantojumā. Mantojuma apliecībā norādīta šīs kriptovalūtas vērtība – 1600 euro.

Kriptovalūtas pārdošanas rezultātā nav gūts ienākums – kriptovalūta pārdota ar 100 euro (1500 – 1600) zaudējumiem, ar nodokli apliekamais ienākums neveidojas.

 6.piemērs

Fiziskā persona par 1400 euro pārdeva kriptovalūtu Litecoin, kas iegūta mantojumā, mantojuma apliecībā nav norādīta šīs kriptovalūtas vērtība.

Ar  nodokli apliekamais ienākums ir 140  euro.