Kādi grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā stāsies spēkā 18. aprīlī?
Šogad veikti jau vairāki grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā. Saeima 14. februārī pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 13. martā. Savukārt 21. februārī pieņemti grozījumi visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumā (PIL), Publiskās un privātās partnerības likumā (PPPL), Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (SPSIL). Šie grozījumi stāsies spēkā 18. aprīlī, žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā informē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina. Visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi saistībā ar elektronisko rēķinu ieviešanu, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Šogad veikti jau vairāki grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā. Saeima 14. februārī pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 13. martā. Savukārt 21. februārī pieņemti grozījumi visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumā (PIL), Publiskās un privātās partnerības likumā (PPPL), Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (SPSIL). Šie grozījumi stāsies spēkā 18. aprīlī, žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā informē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina.
Visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi saistībā ar elektronisko rēķinu ieviešanu, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasības. Grozījumos paredzēts, ka piegādātajam ir brīva izvēle izvēlēties rēķina iesniegšanas veidu, papīra formā vai elektronisko rēķinu, savukārt pasūtītājam ir pienākums pieņemt piegādātāja izrakstītos rēķinus neatkarīgi no tā, vai tas iesniedzis rēķinu papīra formā vai elektroniskā formātā.
Grozījumi paredz, ka elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, savukārt pasūtītājs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību, un, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Attiecīgi Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Attiecībā uz iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar ADJIL, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot elektronisko rēķinu regulējumu, ja iepirkuma procedūrā noslēgtā iepirkuma līguma izpilde ir atzīta par slepenu vai uz to attiecas īpaši drošības pasākumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Pārejas noteikumi arī paredz, ka regulējumu par elektronisko rēķinu pieņemšanu tiešās pārvaldes iestādes piemēro to iepirkuma līgumu apmaksai, kuriem iepirkums vai iepirkuma procedūra izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, pieņemts, sākot ar 2019. gada 18. aprīli. Pārējie pasūtītāji, proti, pašvaldības, kapitālsabiedrības un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, elektroniski rēķinu regulējumu piemēro iepirkuma procedūrām, kas izsludinātas no 2020. gada 18. aprīļa.
Tomēr jānorāda, ka elektronisko rēķinu piemērošanas priekšnosacījums, sākot ar 2019. gada 18. aprīli, būs tieši attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšana.
Vairāk par minētajiem likumu grozījumiem, tostarp par prasībām attiecībā uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, pasūtītāja struktūrvienību veiktajiem iepirkumiem, līgumu publicēšanu, izslēgšanas noteikumiem u.c. lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.