Kases aparātu reforma, kas valstī ieilgusi jau vairāku gadu garumā, ne vienam vien uzņēmējam sagādā īstas galvassāpes. Noteikumu maiņa, kases aparātu neatbilstība prasībām, nenoteiktība reformas būtībā un brīdinājuma vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta rada neizpratni uzņēmēju vidū - ko darīt ar esošajiem kases aparātiem, kā risināt problēmu un kāda ir garantija, ka pielāgojoties jaunajām prasībām, pēc pāris mēnešiem tas nebūs jādara atkal.

Šis ir jau piektais gads, kad valstī notiek kases aparātu reforma, taču radusies situācija joprojām ir stagnējoša - 2019. gada sākumā, atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām, bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Gads nu ir gandrīz pusē, taču situācija nav mainījusies - joprojām ļoti liela daļa uzņēmēju nav pilnveidojuši savus kases aparātus vai kases sistēmas atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. “1. aprīlis bija termiņš, ko noteikusi valsts, lai uzņēmumu rīcībā esošie CHD kases aparāti tiktu pārprogrammēti uz jaunākajām versijām. Joprojām ir virkne uzņēmumu, kuriem šie nepieciešamie atjauninājumi nav nodrošināti, apkalpojošo dienestu pārslodzes dēļ, ” norāda nozares speciālists Nils Matisons.

“Daudzi uzņēmumi pirms šīs reformas izmantoja kases aparātus saslēgumā ar datoru - darījums tika sagatavots klientu rīcībā esošajās programmās, un kases aparāts pildīja tikai čeka printera funkciju. Pēc jaunajiem MK 95. noteikumiem kases aparāts nedrīkst tikt saslēgts ar datoru, un šim mērķim tika reģistrēts hibrīda kases aparāts, ko drīkst savienot ar datoru, kurā ir uzstādīta sertificēta programma. Praksē joprojām ir uzņēmumi, kas izmanto piegādātāja uzstādītu hibrīda kases aparātu un to piedāvātās programmas, kas nav sertificētas. Respektīvi, ar hibrīda kases aparātu viss ir kārtībā, bet, lai tā lietošana atbilstu likumā noteiktajām normām, arī programmām, kas ar to savienotas, jābūt sertificētām. Un tas, diemžēl, lielākajā daļā no gadījumiem joprojām nav izdarīts un ir uzskatāms kā likuma pārkāpums,” radušos situāciju komentē Nils Matisons.

Lielāko daļu no 41% nenomainītajiem darījumu uzskaites rīkiem visā valstī veido tieši kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņa pieprasa individuālu risinājumu. Problēmas šajā pielāgošanas procesā varētu būt kases sistēmu sasaistīšana ar uzņēmumos līdz šim izmantotajām programmām, piemēram, dažādām noliktavas uzskaites programmām, ERP (biznesa vadības sistēmas) un citām. Kases sistēmai ir jāspēj reģistrēt darījumu likumā noteiktā kārtībā un nodot informāciju ERP sistēmai - kas, kam un par kādu summu ietirgots, informāciju par realizāciju, atlikumiem noliktavās utt.