Satversmes tiesa vērtēs pienākumu zemes īpašniekam maksāt PVN par zemes piespiedu nomu

Apstrīdētā norma

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts:

“pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī:

• c) lietu nomu.”

Augstāka juridiska spēka normas

• Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”
• Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un norāda, ka tās īpašumā ir zeme, uz kuras atrodas citām personām piederoša ēka, tādējādi radot zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Atbilstoši apstrīdētajai normai par zemes nomas pakalpojumu sniegšanu esot jāmaksā PVN. Tā kā pieteikuma iesniedzēja nevarēja vienoties ar ēkas īpašniekiem par zemes piespiedu nomas maksu, tā vērsās tiesā ar prasījumu par zemes nomas maksas, tostarp par to aprēķināmās PVN summas, piedziņu no ēkas īpašniekiem. Tiesa noraidīja prasību daļā par aprēķināmās PVN summas piedziņu no ēkas īpašniekiem.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tai kā zemes īpašniecei nevar noteikt pienākumu maksāt PVN par zemes piespiedu nomu, jo tādā gadījumā apstrīdētā norma būtiski samazinot kopējos ienākumus, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošas lietas iznomāšanas, nesamērīgi ierobežojot tā īpašuma tiesības. Šāda kārtība arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu, jo personām, kas nav reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā, salīdzināmos apstākļos PVN par zemes piespiedu nomu neesot jāmaksā. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz2020. gada 30. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 30. septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.