Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN).

Piemērojamais likums: UIN vai IIN?

UIN likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. UIN ietur no maksājumiem, ko rezidenti (izņemot fiziskas personas) un pastāvīgās pārstāvniecības (PP) izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts IIN.

Tātad, vērtējot, vai nerezidenta ienākumam, ko izmaksā Latvijas uzņēmums vai PP, ir piemērojams nodoklis, jāņem vērā ne tikai UIN likuma, bet arī IIN likuma normas. UIN likums lasāms tā, ka UIN no nerezidenta atlīdzības ietur tad, ja atbilstoši IIN likumam šai atlīdzībai nepiemēro IIN. Līdz ar to situācijās, kur ienākuma saņēmējs ir fiziska persona, jāpiemēro IIN atbilstoši IIN likuma noteikumiem (turpmāk rakstā uzskatām, ka UIN piemēro atlīdzības izmaksai nerezidentam, kas nav fiziska persona).

Atbilstoši UIN likuma 5. panta pirmajai daļai UIN ietur tikai no atsevišķiem maksājumiem nerezidentiem (piemēram, no vadības un konsultatīvo pakalpojumu (VKP) maksas un atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu). Šis raksts koncentrējas uz UIN piemērošanu tieši VKP, tādēļ netiek aplūkota UIN piemērošana citiem nerezidentu gūtajiem ienākumiem Latvijā.

Nerezidenta definīcija

No likuma "Par nodokļiem un nodevām" izriet, ka par nerezidentu nodokļu vajadzībām uzskata:

• juridisku personu, kas reģistrēta ārvalstī (ne Latvijā);
• fizisku personu, kurai nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā un kura šeit nedzīvo pastāvīgi (t.i., vairāk par 183 dienām jebkuru secīgu 12 mēnešu ietvaros).

Pārceļoties uz ārvalsti, fiziska persona automātiski nezaudē Latvijas nodokļu rezidenta statusu, un tas jāatceļ saziņā ar VID.

Vadības un konsultatīvo pakalpojumu definīcija

UIN likuma 5. panta piektā daļa definē VKP kā darbību kopumu, ko nerezidents veic tieši vai ar pieaicināta personāla palīdzību, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmuma vai PP vadību vai sniegtu tai nepieciešamās konsultācijas. Pakalpojumu uzskata par konsultatīvu, ja tas atbilst definīcijai pēc sava ekonomiskā satura un būtības, nevis juridiskās formas. Kā VKP piemēri ir minēti dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana, informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju vai ekonomiskās darbības izpēti.

Vērtējot pakalpojuma būtību, svarīgi konstatēt, vai nerezidents ne tikai sagatavo skaitlisku vai statistisku informāciju, pamatojoties uz faktiskajiem grāmatvedības, nozares u.c. datiem, bet arī veic analīzi, piedāvā un skaidro iespējamos risinājumus, veic lēmumu pieņemšanai nepieciešamo izpēti, gatavo katrā situācijā atšķirīgu detalizētu informāciju lēmumu pieņemšanai utt. Ja nerezidenta pakalpojumiem nav konsultatīva vai lēmumu pieņemšanas rakstura, tos neuzskata par VKP (piemēram, juridiskie pakalpojumi, kas ietver tikai likumvidē paredzēto darbību izpildi, lai sasniegtu noteiktu uzņēmuma mērķi — reģistrāciju, līgumu sagatavošanu, dalību tiesvedībā, tiesisko interešu aizsardzību un tai nepieciešamo pierādījumu iegūšanu un apkopošanu, strīdu risināšanu ārpustiesas kārtībā, juridisko dokumentu sagatavošanu tiesai u.c.).

UIN piemērošana VKP

Nodokli ietur 20% apmērā no nerezidentam maksājamās atlīdzības. Ieturētais UIN ir nerezidenta izdevums, kura dēļ saņemtā atlīdzība ir par 20% mazāka nekā nolīgtā.

Ja Latvijas uzņēmums nevis ietur 20% UIN no atlīdzības, bet samaksā to budžetā no saviem līdzekļiem, tad šī summa jāiekļauj mēneša UIN deklarācijā kā izmaksa, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību.

Lai neveiktu ieturēšanu, ārvalsts uzņēmumam, kas ir rezidents valstī, ar kuru Latvijai ir spēkā nodokļu konvencija, jāiesniedz Latvijas uzņēmumam ārvalsts nodokļu administrācijas izsniegts rezidences sertifikāts, kuram jābūt pieejamam UIN deklarācijas iesniegšanas brīdī. Ja taksācijas gadā nerezidentam maksājamā atlīdzība pārsniedz 5000 eiro, tad sertifikātam jābūt apstiprinātam VID. Nerezidentam veiktais maksājums bez atbilstoša sertifikāta jāiekļauj pārskata perioda pēdējā mēneša UIN deklarācijā, faktiski samaksājot 25% nodokli, jo pirms reizināšanas ar 20% maksājums jādala ar 0,8.

Veicot maksājumu uz valsti, ar kuru Latvijai nav spēkā nodokļu konvencija (t.sk. uz zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju), rezidences sertifikātam nav nozīmes, jo nav starptautiska līguma, uz kura pamata to piemērot. UIN apmērs būs vai nu no maksājamās atlīdzības ieturētie 20%, vai arī pēdējā pārskata perioda deklarācijā faktiski norādītie 25%.

IIN piemērošana VKP

Ja Latvijas uzņēmumam ir nepieciešamas konsultācijas no fiziskas personas, var rasties pienākums ieturēt IIN. Turpmāk skaidrojam IIN piemērošanu, ja konsultāciju sniegšanai piesaista fizisku personu — nerezidentu, kas ir saimnieciskās darbības veicējs (SDV). Rakstā neapskatām iekšējā konsultanta (arī grupas ietvaros) izmantošanu uz darba līguma pamata.

Ja VKP vai jebkurus citus pakalpojumus sniedz SDV, tad vispārīgā kārtībā IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) konsultants maksā pats. Tomēr personai jāiesniedz ienākuma izmaksātājam pierādījums par reģistrāciju SDV statusā (vai analoģiskā statusā ārvalstī).

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 105. punktu par šādu pierādījumu kalpo nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība vai individuālā komersanta reģistrācijas apliecība. Ja informācija par SDV reģistrāciju nodokļu maksātāju reģistrā ir pieejama publiski (piemēram, VID nodokļu maksātāju reģistrā), tad SDV šāda informācija pakalpojumu saņēmējam nav jāsniedz. Tomēr pakalpojumu saņēmējam, maksājot atlīdzību šādam SDV, jāpārliecinās, ka maksājuma brīdī persona ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā kā SDV. Tas attiecas arī uz ārvalsts konsultantu. Ja pakalpojumu sniedzējs ir nodokļu konvencijas valsts rezidents, kas veic saimniecisko darbību savā rezidences valstī, tad, lai nepiemērotu IIN Latvijā, SDV var iesniegt ienākuma izmaksātājam savu rezidences sertifikātu.

VID vietnē ir pieejama saite uz citu dalībvalstu fizisko personu nodokļu maksātāju numuru reģistru, kur var pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzēja norādītais nodokļu maksātāja numurs eksistē, lai jau sākotnējā sadarbības posmā identificētu tādu personu, kas par sevi sniedz nepatiesus datus. Tomēr šī reģistra datus nevar izmantot, lai pārliecinātos, ka maksātājs savā valstī ir reģistrēts kā SDV.

Pretējā gadījumā ienākuma izmaksātājam jāpiemēro IIN un VSAOI kā nereģistrēta SDV atlīdzībai (analoģiski darba samaksai). Ja VID pārbaudē konstatēs, ka uzņēmumam no fiziskai personai izmaksātās atlīdzības bija jāietur IIN un VSAOI, bet šis pienākums nav izpildīts, tad uzņēmumam pašam būs jāsamaksā nodokļi, kas būtu bijis SDV pienākums.

Papildu apsvērumi

VKP maksa var būt IIN objekts arī tad, ja to maksā nerezidentam — juridiskai personai. Šis jautājums ir aktuāls, ja pakalpojumu sniedzējs nosūta savus darbiniekus uz Latviju strādāt pakalpojumu saņēmēja labā. Šādas situācijas jāizvērtē saskaņā ar IIN likuma 17.¹ pantu, lai konstatētu, vai nepastāv personāla noma (piemēram, rēķinā ietvertā maksa balstās uz nostrādāto stundu skaitu, Latvijas uzņēmums vada un koordinē nomātā personāla darbu). Personāla nomas gadījumā nomniekam (t.i., Latvijas pakalpojumu saņēmējam) ir pienākums VKP maksā iekļautajai darbinieku algai piemērot algas nodokļus Latvijā. Uz Latviju līdzīgi attiecinot Latvijas uzņēmuma valdes locekļa ienākumus, būtu jāvērtē gan IIN likuma 3. panta trešās daļas 4. punkta, gan nodokļu konvencijas 16. panta noteikumi.

Šādā situācijā atlīdzība par VKP, ko Latvijas uzņēmums maksā nerezidentam, vienlaikus nebūs gan IIN, gan UIN objekts. Tātad to VKP maksas daļu, kas uzskatāma par nomātā personāla ienākumu, nodokļu vajadzībām nekvalificē kā nerezidenta atlīdzību par VKP. Šajā jautājumā gan varētu būt neskaidrības, tāpēc precīzi jānoformē sadarbības dokumenti, lai tie atbilstu reālajai situācijai un neradītu papildu nodokļu riskus.

Nobeigums

Lai gan pakalpojumu sniegšanā vienmēr būs iesaistītas fiziskas personas, nodokļu piemērošanas vajadzībām ir svarīgi noteikt, vai uzņēmums slēdzis darījuma attiecības ar juridisku personu, SDV vai individuālo konsultantu, kas nav reģistrēts kā SDV. Juridiskas personas gadījumā var būt pienākums ieturēt UIN, ja nav iespējams izmantot nodokļu konvencijā paredzēto atbrīvojumu. Papildus jāpārbauda, vai pakalpojuma rēķinā nav ietverta uz Latviju nosūtīto darbinieku alga, kas kvalificētos kā personāla noma vai valdes locekļa atlīdzība un drīzāk būtu algas nodokļu objekts. Turpretī darījumos ar fizisku personu (SDV vai individuālo konsultantu) būs jāmaksā IIN un svarīgi saprast, vai tas jādara uzņēmumam vai to izdarīs persona pati.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.