Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes1 16. jūnija sēdes dienas kārtībā bija iekļauts jautājums par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2023. gadā.
Par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām ziņoja labklājības ministrs Gatis Eglītis, uzsverot, ka arī tiem cilvēkiem, kas strādā par minimālo algu, jābūt cieņpilnam atalgojumam. Labklājības ministrijas priekšlikums paredz, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas, un no 2023. gadā tā pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.
Izmaiņas saistītas ar projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, ko tuvākajā laikā apstiprinās Eiropas Parlamentā un kas divu gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāiestrādā nacionālās likumdošanas aktos. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem stiprināta sociālo partneru un koplīguma sarunu lomu un pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu.
Arī LBAS aicināja minimālo algu paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā arī to, ka pat pie šī paaugstinājuma nav ņemta vērā šī gada augstā inflācija un straujā pirktspējas krišanās. LBAS akcentēja, ka minimālās darba algas paaugstināšana neietekmēs Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, bet paaugstinās zemu atalgoto darbinieku pirktspēju.
Darbaspēka izmaksas patlaban, darbiniekam saņemot minimālo algu, Latvijā ir 618 eiro, Lietuvā – 743 un Igaunijā – 875 eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norādīja, ka LDDK atbalsta pakāpenisku, plānveidīgu un paredzamu minimālās algas palielināšanas modeli, nosakot proporciju pret valstī noteikto vidējo algu. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka minimālās algas paaugstināšana rada papildu ietekmi uz citām algu grupām, tāpēc paaugstināšana iespējama kopsolī ar darbaspēka nodokļu samazināšanu. Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas. Strauja minimālās algas paaugstināšana radīs spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielinās tādas darbaspēka izmaksas kā virsstundu apmaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba nespējas lapu apmaksa. Tāpēc, paaugstinot minimālo algu, svarīgi analizēt un ņemt vērā šīs kopsakarības un to ietekmi uz darba devējiem.
NTSP sēdē tika pieņemts lēmums diskusiju par minimālās algas paaugstināšanu 2023. gadā atsākt šī gada augustā NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, kad sāksies diskusijas par iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.
1 Šajā formātā regulāri tiekas valdība un tās sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Lasiet arī:
- ES direktīva liks paaugstināt minimālo algu arī Latvijā
- Grozījumi Atlīdzības likumā un atjaunots amatu katalogs
- Ar attālināto darbu saistītos izdevumus var kompensēt arī 2022. gadā