0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrozījumi Atlīdzības likumā un atjaunots amatu katalogs

Grozījumi Atlīdzības likumā un atjaunots amatu katalogs

Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī. Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grozījumi Atlīdzības likumā un atjaunots amatu katalogs
Foto: © master1305 – stock.adobe.com
Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
praktizējoša grāmatvede,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un
finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk — Atlīdzības likums), un kopā ar tiem stāsies spēkā Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi).

Pagājušā gada novembrī Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Atlīdzības likumā. Daļa no tiem stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un daļa stāsties spēkā ar 2023. gada 1. janvārī.

Šo grozījumu galvenais mērķis saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē.

Par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, un netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, karavīriem. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nav iespējams veikt atlīdzības reformu visos virzienos vienlaikus, tāpēc atlīdzības reforma tiek veikta pakāpeniski. Pēdējo divu gadu laikā ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Veicot izmaiņas atlīdzības sistēmā, paredzēts sakārtot valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku, ar kuriem noslēgts darba līgums, darba samaksas sistēmu, kas nav mainīta vairākus gadus, daļai mēnešalgu grupu tā ir bijusi nemainīga no Atlīdzības likuma pieņemšanas brīža.

Plānots, ka Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas pirmajā gadā tiks ievērota fiskālā neitralitāte, t.i., atlīdzības sistēmas izmaiņas nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, pirms nav veikti nepieciešamie darba procesu un funkciju optimizēšanas pasākumi. Savukārt pēc tam (sākot ar 2025. gadu), kad iestādes būs veikušas funkciju un amatu pārskatīšanu, pārklasificējušas amatus, izstrādājušas iekšējo kārtību darba samaksas noteikšanai atbilstoši individuālā atalgojuma kritērijiem un noteikušas nodarbināto sniegumam atbilstošu vēlamo mēnešalgas līmeni, būs iespējams aprēķināt iestāžu optimālo algu budžeta lielumu un identificēt iestādes, kurām optimālā algu budžeta sasniegšanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Tas nozīmē, ka šāda pieeja nākotnē nodrošinās iespēju pakāpeniski izlīdzināt atlīdzības fondus, vienlaikus nemazinot to apmēru nevienai no iestādēm.

Grozījumu ir daudz, tāpēc ieteicams rūpīgi ar tiem iepazīties. Daži no tiem minēti turpmāk.

Kompetenču novērtējums aizstāts ar kompetenču un darba snieguma līmeni, ar to saprotot, ka svarīgi ir vērtēt ne tikai ierēdņa, darbinieka kompetences veikt uzticētos amata pienākumus, bet arī vērtēt veiktā darba sasniegumu, it īpaši izmantojot konkrētam ierēdnim vai darbiniekam piemītošās kompetences un veicinot arī to attīstību un pilnveidi.

Papildinātas normas, kas attiecas uz Valsts prezidentu. Piemēram, līdz šim atalgojumu Valsts prezidentam noteica gadskārtējā Valsts budžeta likumā. Lai nodrošinātu vienotu un sistēmisku pieeju, turpmāk arī Valsts prezidenta atalgojums tiks noteikts (sākot ar 01.01.2023.) saskaņā ar Atlīdzības likumu, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu.

Pabalsts par apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti. Šogad vēl ir spēkā norma, kas nosaka, ka valsts un pašvaldības iestāde tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt papildu atlīdzību pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam. Ievērojot to, ka pabalsts tiek maksāts par bērnu ar invaliditāti, bija svarīgi noteikt pabalstam konkrētu apmēru un tā, lai tā lielums nav atkarīgs no tā, vai vecākam ir maza vai liela mēnešalga, vai arī no tā, cik procentu (nepārsniedzot 50) iestādes var maksāt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem amatpersonu (darbinieku) bērniem ar invaliditāti neatkarīgi no vecāka mēnešalgas, no 2023. gada 1. janvāra šī norma mainīsies un noteiks papildu atlīdzību — pabalstu 750 eiro apmērā reizi kalendāra gadā amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Par pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Šobrīd Atlīdzības likumā noteikts (3. p. 4. d. 8. p.), ka, piešķirot pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, jāņem vērā nodarbinātības ilgums valsts vai pašvaldības institūcijā, darba izpildes rezultāti un citi valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktie kritēriji, kā arī tas, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots. Ņemot vērā to, ka darba izpildes rezultāti obligāti ņemami vērā, izmaksājot prēmiju saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu, un to, ka nodarbinātības ilguma noteiktā institūcijā vietā pie atvaļinājuma pabalsta noteikšanas apmēra varētu būt nozīmīgs tieši profesionālās kvalifikācijas ilgums (nevis attiecīgajā institūcijā nostrādātais laiks) vai kādi citi kritēriji, tad ir nolemts, ka kritērijus šī pabalsta piešķiršanai turpmāk noteiks pati valsts un pašvaldības institūcija. Tātad no 1. jūlija ir izslēgta prasība ņemt vērā nodarbinātības ilgumu valsts vai pašvaldības institūcijā un darba izpildes rezultātu. Līdz ar to pašai institūcijai, ņemot vērā tās darbības virzienu, specifiku un personāla politiku, būs jādefinē kritēriji, kas ietekmēs izmaksājamā pabalsta apmēru.

Precizēts regulējums par pašvaldību domes deputātu mēnešalgu aprēķināšanas un noteikšanas kārtību. Saskaņā ar Atlīdzības likumu valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Savukārt pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.

Tā kā grozījumi paredz palielināt Ministru prezidenta mēnešalgai piemērojamo koeficientu un ņemot vērā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas izstrādāts, īstenojot vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, ir pārskatīta pašvaldības domes deputātu mēnešalgas aprēķināšana, t.i., bāzes mēnešalgai piemērojamā koeficienta lielums.

Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas. Jaunā redakcijā tiek izteikts Atlīdzības likuma 3. pielikums, kas nosaka mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) amatu saimes un to līmeņus sadala mēnešalgu grupās (zemākajā mēnešalgu grupā ir amati, kuru pildītāji veic fizisku darbu, bet augstākajās mēnešalgu grupās — vadītāju amati), ņemot vērā amatā veicamo pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervālus, kas izteikti kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu, nosaka, sākot ar 1. jūliju, noteiks šādi:

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikums Mēnešalgu grupas un intervāli

Mēnešalgu grupa Mēnešalgu intervāli (koeficienti pret bāzes mēnešalgu)
minimums* viduspunkts maksimums
1. 0,513 0,581 0,755
2. 0,513 0,592 0,769
3. 0,570 0,814 1,059
4. 0,582 0,832 1,080
5. 0,623 0,890 1,156
6. 0,666 0,950 1,236
7. 0,796 1,137 1,479
8. 0,850 1,220 1,579
9. 1,017 1,453 1,817
10. 1,230 1,757 2,197
11. 1,535 2,194 2,743
12. 1,911 2,730 3,276
13. 2,369 3,385 4,062
14. 2,836 4,050 4,860
15. 3,194 4,562 5,475
16. 3,355 4,793 5,751
17. 3,684 5,263 6,051

Piezīme. * Mēnešalga, kuru nosaka, piemērojot koeficientu pret bāzes mēnešalgu, nedrīkst būt zemāka par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros.

Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, kā arī klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Atlīdzības likuma 3. pielikumā ir veikti arī šādi grozījumi, kas ietekmē amatu katalogu — ir veiktas izmaiņas mēnešalgu grupu skaitā: 

  • izslēgta pirmā mēnešalgu grupa, jo tajā bija iekļauts tikai vienas amatu saimes viens līmenis (13. saimes "Fiziskais un kvalificētais darbs" 1. līmenis), kura vērtība bija pazemināta, salīdzinot ar līdzīgas vērtības amatiem darba tirgū. Tādējādi pārējās mēnešalgu grupas ir pārnumurētas, proti, mēnešalgu grupa, kas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā šobrīd ir 2., no 2022. gada 1. jūlija būs 1. mēnešalgu grupa; 
  • papildināts ar divām papildu mēnešalgu grupām iestāžu vadītāju amatiem, jo atsevišķu iestāžu vadītāju amatu vērtība esošajā skalā bija pazemināta, salīdzinot ar līdzīgas vērtības amatiem darba tirgū (tā bija pielīdzināta administratīvā direktora amatam uzņēmumā, nevis izpilddirektoram vai valdes loceklim). 

Tādējādi jaunajā mēnešalgu skalā kopskaitā ir 17 mēnešalgu grupas. Skalā ir svītrota 13.A un 14.A mēnešalgu grupa, jo to izmantošana, ņemot vērā mainīto mēnešalgu skalu, turpmāk nebūs nepieciešama.

2022. gada 26. aprīlī Ministru kabinets apstiprinājis MK noteikumus, kas ir saistīti ar Atlīdzības likuma grozījumiem un stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. MK noteikumi nosaka:

  • valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu;
  • vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību institūcijā;
  • amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju;
  • amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām;
  • amata apraksta izstrādāšanas kārtību.
Ar šiem noteikumiem ir precizēti amatu saimju līmeņu apraksti un numerācija, apvienoti atsevišķi līmeņi, kuru aprakstos nav konstatētas būtiskas atšķirības, un svītroti tie līmeņi, kuros nav klasificēts neviens amats.

Jauni MK noteikumi izstrādāti, lai sasniegtu šādus mērķus: 

  • vienkāršot aprakstus, mazinot konkrētām iestādēm rakstītos līmeņus un saimes, 
  • amatu katalogu pielāgot darba tirgus realitātei, iekļaujot aktuālos amatus, amatu nosaukumus, amatu funkciju nosaukumus;
  • novērst saimju un līmeņu dublēšanos;
  • nodrošināt, ka amatu līmeņu vērtējums atrodas pareizā mēnešalgu grupā un amatu līmeņu kritēriji atbilst faktiskajai situācijai.

Sākot ar 1. jūliju, no Atlīdzības likuma tiek izslēgts 2. pielikums, kas noteica amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošo maksimālo mēnešalgu grupu, un 3. pielikums izteikts jaunā redakcijā, t.i., būs noteikts amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas grupas minimālais, vidējais un maksimālais mēnešalgas līmenis, izteikts kā koeficients pret bāzes mēnešalgu.

Amata kataloga izmaiņas, stājoties spēkā MK noteikumiem:

  • ieviests jauns princips valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amatu klasificēšanai, izmantojot šādus kritērijus:
  • amata vietu skaits; 
  • iestādes statuss (augstākā iestāde vai padotības iestāde);
  • augstākā iestāde ir ministrija vai cita Ministru kabineta loceklim tieši pakļauta tiešās pārvaldes iestāde; 
  • iestādes apsaimniekotais (administrētais) budžets;
  • iespēja klasificēt grupu vadītājus (uz laiku izveidotu projekta komandu vadītājus), pielīdzinot zemākā līmeņa struktūrvienību vadītājiem;
  • iespēja vadošos ekspertus, kuriem ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā institūcijas atbildības jomā, pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amata līmenim, t.i., ja vadošais eksperts ir nodaļas darbinieks, tad pielīdzināms nodaļas vadītājam. Unikāla kompetence varētu būt liela pieredze šaurā, specifiskā jomā, piemēram, zināšanas, kas iegūtas starptautiski un ir unikālas Latvijas valstij, piemēram, sabiedrības veselības ekonomists, epidemiologs. Dažādi šauru jomu analītiķi, prognozētāji;
  • izmaiņas amatu saimēs, piemēram, amatu saime "Administratīvā vadība" sadalīta divās daļās, nodalot valsts pārvaldi no pašvaldībām.

MK noteikumi paredz, ka, ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pienākumi ir nozīmīgāki. Amata pienākumu vērtēšanai kā kritēriji var tikt izmantoti: proporcionāli lielākais laika patēriņš no darba dienas (mēneša kopējā darba laika) u.tml., konkrētajā amatā veicamo pienākumu nozīmīgums iestādes funkciju veikšanā un kopējo iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Papildus norādāms, ka netiek saglabāts regulējums, kas paredzēja, ka, ja netiek panākta vienošanās par konkrētu amatu klasificēšanu vai iestāde nepiekrīt Valsts kancelejas ierosinājumam pēc izlīdzināšanas (kalibrēšanas) mainīt noteiktu amatu klasifikāciju, jautājums tiek skatīts Valsts sektora darba samaksas komisijā, kas sniedz priekšlikumus par konkrētu amatu klasificēšanu noteiktā amatu saimē (apakšsaimē) un līmenī saskaņā ar amatu katalogu. Tas pamatots ar to, ka šādu komisiju nav bijusi nepieciešamība sasaukt vairāk nekā 10 gadus.

Līdz ar MK noteikumu stāšanos spēkā šādi dokumenti zaudēs spēku:

  • Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs";
  • Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 451 "Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums";
  • Ministru kabineta 2007. gada 21. septembra rīkojums Nr. 593 "Par Valsts sektora darba samaksas komisiju".

MK noteikumu noslēguma jautājumos noteikts: lai nodrošinātu amatu klasificēšanas vienveidību, iestādes personāla speciālists amatu klasifikācijas procesā var konsultēties ar Valsts kancelejas pārstāvi.

Amatu klasifikācijas pārskatīšana atbilstoši MK noteikumos noteiktajai amatu klasifikācijai institūcijām jānodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" saskaņotie amatu klasificēšanas rezultāti ar attiecīgām amatu saimēm, līmeņiem un mēnešalgu grupām ir piemērojami līdz brīdim, kad ir pārskatīta amatu klasifikācija atbilstoši MK noteikumu 5. nodaļai ("Amatu katalogs") un Valsts kanceleja vai pašvaldība noteiktā kārtībā ir saskaņojusi amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu.

Iestāde pēc noteiktās amatu klasifikācijas pārskatīšanas nosūta Valsts kancelejai pilnu (atbilstoši iestādes personāla sarakstam) amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (skatīt MK noteikumu 3. pielikumu), piezīmju daļā norādot iepriekš ar Valsts kanceleju saskaņoto amata klasifikāciju, kā arī precizētos amatu aprakstus, ja tajos veiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē amata klasifikāciju. Valsts kanceleja amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus izskata to iesniegšanas secībā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: