Atstāj spēkā lēmumu par zemes īpašniecei aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas domes aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par ēkām un jaunbūvi uz pieteicējai piederošas zemes (lieta Nr.SKA-170/2022).

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai pieteicēja ir NĪN maksātāja par ēkām, kas atrodas uz tai piederošas zemes, vai šīs ēkas ir uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem.

Administratīvās apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja ir NĪN maksātāja, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantā iekļauto prezumpciju, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, jo pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus (tostarp tiesas spriedumus), kas apliecinātu, ka ēkas atzīstamas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka nav atzīstama par ēku īpašnieci un nodokļa maksātāju, jo izpildās likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertie priekšnoteikumi, lai atzītu, ka pastāv izņēmums no Civillikuma 968. panta, un līdz ar to administratīvajai tiesai, pārbaudot un novērtējot pierādījumus, pašai bija jākonstatē, ka ēkas ir patstāvīgi īpašuma objekti.

Senāts spriedumā norāda uz Civillikuma spēkā stāšanās likuma 14. panta ceturto daļu, kas noteic, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Tātad situācija, kad ēka kā patstāvīgs īpašuma objekts pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam, ir izņēmums, turklāt šādam faktam ir jābūt attiecīgi reģistrētam, pretējā gadījumā ir piemērojams vispārīgais princips, ka ēka pieder tam, kam pieder zeme. Rīgas dome kā iestāde, kuras pienākums ir aprēķināt NĪN, nevar pati konstatēt, ka ēkas ir patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, ja šāds ieraksts attiecīgajos reģistros nav izdarīts, jo tas nav šīs iestādes kompetencē.

Līdz ar to Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka, tā kā strīdus būves nav uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem, pieteicējai pamatoti tika noteikts pienākums maksāt NĪN par tām.