Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi darbu pie Ziņojuma par Latviju 2023.gadā Eiropas Semestra procesa ietvaros sagatavošanas. Tā ietvaros Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tiešsaistē tikušies ar Eiropas Komisiju, lai sniegtu Latvijas darba devēju un uzņēmēju atgriezenisko saiti par Eiropas Savienības (ES) rekomendācijām Latvijai un Nacionālās reformu programmas ieviešanu Latvijā.

LDDK eksperti pirms tikšanās saskaņoja viedokļus ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšpadomju darba devēju pārstāvjiem, ņemot vērā, ka ziņojuma un rekomendāciju politikas jomu tvērumu bija ļoti plašs, tostarp, nodokļi: nodokļu likmes darbaspēkam, progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un solidaritātes nodoklis; valsta budžeta deficīts, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, sociālās palīdzības un pakalpojumu ierobežotā pieejamība un kvalitāte, darba spēka jautājumi.

LDDK iebilduši pret ieteikumiem uz algu attiecināmo nodokļu celšanu (uz darbinieka algu attiecināmie nodokļi ir augstākie Baltijas valstīs), ienākuma nodokļa celšanu no kapitāla pieauguma nodokļa (kontekstā ar OECD rekomendācijām celt nodokļus, ar ko tiek aplikts mantojums), priekšlikumu celt uz īpašumu attiecināmos nodokļus.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība informē par tiešsaistes tikšanos ar EK pārstāvjiem.

EK pārstāvjus, runājot ar arodbiedrībām, interesējuši tādi jautājumi kā sociālo partneru iesaiste, īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu (ANM), skatījums uz jauno valdības deklarāciju un izvirzītajām prioritātēm, Latvijas galvenie sociāli ekonomiskie izaicinājumi vidējā termiņā, gaidāmās reformas un investīcijas, nepieciešamās reformas un investīcijas Latvijas veselības sistēmā (ja nepieciešamas), gaidāmās reformas un investīcijas digitālajā transformācijā. LBAS uzsvēra, ka gaidāmās valdības reformas neparedz mediķu algu nepieciešamo  pieaugumu un būtisku darba samaksas paaugstināšanu izglītības nozarē, kas var kavēt ANM mērķu sasniegšanu nepietiekama personāla pieejamības dēļ šajās nozarēs. ANM mērķu sasniegšanu kavē arī citi socioekonomiskie izaicinājumi, piemēram, inflācija, patēriņa un energoresursu cenu pieaugums, kas ir straujāks par ienākumu (darba samaksas) pieaugumu. Vienlaikus valdība plāno samazināt vispārējos valsts izdevumus no IKP, kas rada nopietnu risku samazināt finansējumu sabiedriskajiem pakalpojumiem un attiecīgi mazināt to pieejamību sabiedrībai.

LBAS atzīmē, ka digitālās transformācijas jomā, digitālo prasmju apguve Latvijā ir viena no vājākajām ES. Digitālo pakalpojumu ieviešana notiek ātrāk nekā pieaugušo digitālo pakalpojumu attīstīšana. LBAS piesardzīgi arī vērtē izglītības digitalizāciju un ar to saistīto instrumentu ieviešanu (individuālie mācību konti, prasmju fondi).