Publiskajai apspriešanai nodots interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas noteikumu projekts

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi", kas paredz ieviest Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikto interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu.

Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai būs pieejams līdz 2023. gada 14. decembrim. Pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, plānots, ka reģistrs un sistēma darbību sāks 2025. gada 1. septembrī.

Interešu pārstāvības atklātības likums (IPAL) stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā. Likums paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveidi, kurus uzdots vest Uzņēmumu reģistram.

Interešu pārstāvības reģistrā ierakstīs ziņas par interešu pārstāvjiem (IPAL 3.pants). Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvji publicēs interešu pārstāvības aktivitātes (IPAL 4.pants).

Noteikumu projektā:

• noteiktas reģistrā norādāmās interešu pārstāvības jomas;
• noteiktas citas sistēmā publicējamās ziņas, kas jau neizriet no IPAL;
• noteikta kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai;
• nodrošināti skaidri ziņu glabāšanas un pieejamības termiņi gan reģistrā, gan sistēmā.

Papildu Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā uzskaitītajām ziņām, noteikumu projekts paredz reģistrā ierakstīt arī interešu pārstāvības jomas.

Detalizētāk skaidrots, kāda informācija sniedzama par dalībniekiem un par apspriežamo jautājumu. Paredzēta meklēšanas iespēja starp ierakstiem pēc “publiskais lēmums”, “publiskās varas pārstāvis” vai “interešu pārstāvis”. Papildus skaidrotas iespējamās saziņas formas.

Par interešu pārstāvi, kas vēl nav reģistrējies reģistrā, norādāmas tādas pašas ziņas, kas norādāmas par reģistrētu interešu pārstāvi, izņemot unikālo identifikācijas numuru.

Ierakstītās ziņas būs pieejamas publiski un bez maksas sistēmā, kā arī reģistrā. Ar noteikumiem tiek regulēts ziņu publiskās pieejamības ilgums. Reģistrā ierakstītās ziņas ir publiski pieejamas līdz interešu pārstāvja izslēgšanai no reģistra. Gan sistēmā, gan reģistrā ierakstītās ziņas tiek glabātas 10 gadus.

Autorizēties Sistēmā persona varēs, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamos autentifikācijas rīkus.

Noteikumu projekts piedāvā trīs iespējas kā institūcija var sistēmā publicēt ziņas:

• katrs publiskās varas pārstāvis personīgi;
• institūcijas vadītājs;
• institūcijas vadītāja norīkota atbildīgā persona vai personas.

Noteikumu projekts un viedokļa sniegšanas iespējas pieejamas TAP portālā.

Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumu projektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar Valsts kanceleju un Uzņēmumu reģistru.

Lasiet arī:

• Kas jāzina par interešu pārstāvības tiesisko regulējumu
• Kā pareizi veicama interešu lobēšana atbilstoši jaunajam regulējumam