0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAInformatīvajā ziņojumā paredz pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli

Informatīvajā ziņojumā paredz pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli

Finanšu ministrijas informācija

Valdībā 6. februārī  izskatīts informatīvais ziņojums par  Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem. Tajā Finanšu ministrija piedāvā veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu, kas palīdzēs veidot modernu un klientorientētu servisa iestādi. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas palīdzētu arī sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju – VID kļūt par uzticamu sabiedroto nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai. Vienlaikus ar…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash.com

Valdībā 6. februārī  izskatīts informatīvais ziņojums par  Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem. Tajā Finanšu ministrija piedāvā veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu, kas palīdzēs veidot modernu un klientorientētu servisa iestādi.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām.

Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas palīdzētu arī sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju – VID kļūt par uzticamu sabiedroto nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, stiprināta izmeklēšanas objektivitāte, novērsta interešu konflikta situācija. Tas būtu arī solis uz priekšu, lai mainītu sabiedrības viedokli par VID kā represīvu iestādi. Sekmējot sabiedrības uzticēšanos dienestam, plānots sasniegt stratēģijā noteikto misiju, ka VID ir uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

“Kopumā pasaulē nodokļu administrācijas virzās uz to, ka iestāde un klients ir partneri. Arī VID ir jākalpo sabiedrības interesēm un jākļūst par klienta partneri, nevis biedu. Mums ir ļoti būtiski veicināt sabiedrības un uzņēmēju uzticēšanos un labprātīgu nodokļu izpildi. Tas nozīmē, ka VID procesi jāattīsta atbilstoši tās daudzveidīgo klientu vajadzībām un jānodrošina augsti attīstīts klientu serviss. Savukārt, tas nav iespējams bez VID digitālās transformācijas. Tikai tādējādi VID varēs kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Reformas īstenošana atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labās pārvaldības un uz klientu orientētas iestādes veidošanai. To atbalsta arī uzņēmēju pārstāvji, kas pārmaiņas un VID kā uz servisu orientētas organizācijas funkcijas piedāvājuši jau pirms vairākiem gadiem.

Pašlaik tiek veidota darba grupa, kurā piedalīties aicināti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas,  Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas prokuratūras pārstāvji. Darba grupa detalizēti vērtēs praktiskos jautājumus un izstrādās nepieciešamo regulējumu.