Pasaules drāma ir patērētājiem izdevīga

Par mazumtirdzniecību 2025. gada martā un tās globālo kontekstu

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti). Statistikā atspoguļotais reālais mazumtirdzniecības apgrozījums ir it kā pielipis līmenim, kuru sasniedza 2018. gadā. Pēc krasām šurpu-turpu svārstībām pandēmijas sākumā kopš 2021. gada vidus tas ir ļoti maz mainījies. Dati izskatās garlaicīgi, bet skaidrojums un konteksts tiem ir interesants.

Lai izvērtētu tirdzniecības datu “stabilitātes” kontekstu, ir jāatzīmē, ka aprēķinātais tirdzniecības apjoms pa pastu un internetā (pirmkārt jau tieši tīmeklī) martā bija tikai par 4% augstāks nekā vidēji 2019. gadā – pirms pandēmijas sākuma un tās izraisītajām dzīvesveida un iepirkšanās paradumu lēcienveidīgajām izmaiņām. Acīmredzot šo tirgotāju reģistrācijas vietas efekts turpina ietekmēt aprēķinus par patēriņa dinamiku, kam tā nevajadzētu būt. Legāli izmaksāto algu līmenis – skaitlis, ko zinām precīzi, no 2019. gada līdz 2024. gadam auga par 48%, bet šogad varētu būt apmēram par 58% augstāks. Savukārt cenu līmenis, ko zinām diezgan, kaut ne pilnīgi precīzi, šobrīd ir apmēram par 40% augstāks nekā 2019. gadā.

Tātad pirktspēja ir pieaugusi, jo īpaši tāpēc, ka inflācija ir drīzāk drusku pārspīlēta.

Nav šaubu, ka patēriņš var augt salīdzinājumā ar pašreizējo faktisko līmeni. Tas būtu vēlams – rastos jaunas darbavietas un ienākumi, kļūtu vieglāk risināt aizsardzības un citu strauji palielināmo valsts ieguldījumu finansēšanas rēbusus, jo nodokļu ieņēmumi ir primāri atkarīgi no algām un patēriņa. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums jau četrus mēnešus ir virs 9% un to kopsumma februārī pārsniedza 11 miljardus eiro.

Patērētājiem labvēlīgā virzienā turpina mainīties finansējuma izmaksas. Euribor 3, 6 un 12 mēnešu likmes ir starp 2,0% un 2,2%, bija brīži 2023. gada nogalē, kad tās visas bija virs 4%. Tirgus prognozes par likmju samazināšanu nākamajā ECB sēdē (5. jūnijā) liecina par gandrīz pilnīgu vienprātību (99%). Vēl viena samazinājuma iespēja jūlijā tiek vērtēta kā tuva pusei. Investoru gaidītā ECB depozīta likme gada beigās, kurai cieši seko Euribor 3 mēnešu likme, ir ļoti tuvu 1,5%, pirms t.s. Atbrīvošanas dienas (ASV prezidenta paziņojumi par tarifu paaugstināšanu) šie vērtējumi mēdza svārstīties 1,8%-2,0% diapazonā.

Varēšana tērēt vairāk nenozīmē, ka tas notiks. Kopš novembra, kad Latvijas iedzīvotāju prognozes par finansiālās situācijas izmaiņām nākamajos 12 mēnešos bija augstākajā punktā trīs gadu laikā, tās noturīgi samazinās, kopš janvāra esot drīzāk pesimistiskas. Līdzīgi mainās vērtējums par ekonomisko situāciju kopumā. Ir viegli atrast vienu no iespējamiem vainīgajiem – tā ir kopējā pasaules ziņu plūsma, kurā netrūkst drāmas, jo īpaši jau pēdējā mēneša laikā. Taču, ja iedziļinās tās sižeta līkločos sīkāk, tad var saskatīt Latvijas patērētājiem patīkamus vēstījumus.

Jau minētā procentu likmju pazemināšanās ir viens no rezultātiem pieaugušajai nenoteiktībai par pasaules ekonomikas nākotni. Lai arī gan patērētāji, gan ražotāji un tirgotāji gaida inflācijas kāpumu, tieši pasaules finanšu tirgu nemierīgais stāvoklis ļauj cerēt uz importa izmaksu samazināšanos. Bažas par dolāra vadošās lomas saglabāšanos ir radījušas apstākļu salikumu, kas citādi nebūtu iespējams – vienlaikus aug eiro kurss un samazinās eiro likmes attiecībā pret dolāra likmēm. Gada sākumā ASV 10-gadīgo likmju ienesīgums pārsniedza attiecīgo Vācijas vērtspapīru ienesīgumu par 1,51 procentpunktiem (pp), šobrīd par 1,73 pp. Savukārt EURUSD kurss ir audzis no 1,0304 līdz 1,1425 dolāriem par eiro kopš gada sākuma. Dārgāks eiro patērētājiem ir izdevīgs. “Sadarbojoties” naftas cenai dolāros, dīzeļdegvielas cena biržas kopš aprīļa sākuma ir zem 50 eiro centiem, iepriekš tā tur bija 2021. gada nogalē, starplaikā īslaicīgi pārsniedzot vienu eiro.

ASV importa tarifu paaugstināšana un tālāka to kāpuma risks ir sliktas ziņas daļai ražotāju. Taču patērētājiem tas nozīmē, ka par viņu makiem cītīgāk konkurēs pašas Eiropas un arī pasaules ražotāji, ir cerības uz ilglietošanas preču cenu kritumu.

Ziņas par ierastās pasaules kārtības šūpošanos varbūt liek patērētājiem gaidīt notikumus, kas viņu pirktspēju pasliktinās. Tā tas tiešām ir bijis aizvadīto piecu gadu laikā – vispirms pandēmija, tad karš Ukrainā paaugstināja importa izmaksas, kas ir kā sava veida nodoklis, kas samazina visu Latvijas iedzīvotāju ienākumus. Šobrīd inflācija daudz lielākā mērā ir ienākumu pārdale Latvijas iedzīvotāju starpā, tiem vienam otram vairāk maksājot par veltīto uzmanību un laiku. Globālie satricinājumi šogad ir tādi, kas pārējā pasaulē iepirkto labumu izmaksas drīzāk samazina.

Globālās politikas šī gada norises nes vienu nenoliedzami sliktu ziņu patērētājiem. Tas, ka būs vēl straujāk jākāpina militārie izdevumi, nozīmēs augstākus nodokļus un/vai trūcīgākus valsts pakalpojumus, nekā tie būtu bijuši alternatīvā vēstures scenārijā. Taču tā ne tuvu nav vienīgā svarīgā ziņa. Turklāt skarbie ASV atgādinājumi par līdzšinējās drošības politikas ilgtnespēju citām Eiropas valstīm mūsu ekonomikai var būt noderīgi, jo pārapbruņošanās palīdzēs pārvarēt metālapstrādes un mašīnbūves nozaru nīkuļošanu, kas gremdē arī attiecīgās nozares Latvijā.

Latvijas ekonomikas patēriņa pusi aizvadītajos nu jau apmēram četros gados var interpretēt kā smagu dzirnakmeni, kas griežas lēnām, tam ir smaguma un mazkustības vai pat vietas stāvokļa inerce. Šie vārdi noteikti neraksturo eksportu, tajā šajā periodā bija pat gluži eiforisks periods ražotājiem apvienojumā ar krīzi daļā pakalpojumu, tad tie ir mainījās vietām, tad pērn diezgan slikti klājās eksportam kopumā, bet šobrīd gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir dažāda žigluma uzlabošanās pazīmes.

Eksporta atkopšanās pozitīvo netiešo ietekmi uz ienākumiem papildinās kreditēšanas dinamika. Mājsaimniecību kredītportfeļa kāpums noturīgi paātrinās kopš 2024. gada sākuma, šī gada martā tempam sasniedzot 7,3%, bet summai pārsniedzot 6,2 miljardus eiro, kas ir augstākais punkts kopš 2013. gada septembra. Ģimenes ņemtos kredītus galvenokārt izmanto, lai pirktu, būvētu un remontētu mājokļus, bet vienas patērētāja izdevumi ir cita patērētāja ienākumi.

Lasiet arī:

• Kā uzņēmumā ieviest pārredzamu darba samaksas sistēmu?
• Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas
• Kuras ir ekonomiski aktīvākās valstspilsētas?