Kuras ir ekonomiski aktīvākās valstspilsētas?

Vairākus gadu desmitus politiķi ir runājuši par nepieciešamību investēt un attīstīt reģionus, tai skaitā arī Latvijas lielākās pilsētas, tādējādi panākot kopumā vienmērīgu valsts attīstību. Tas bija arī galvenais mērķis vēl nesen veiktajai administratīvi teritoriālajai reformai — radīt pašpietiekamas pašvaldības, kurās attīstās uzņēmējdarbība un tiek radītas jaunas darbavietas. Uz to arī koncentrējas ārvalstu investoru intereses. Diemžēl — atkal līdz galam nav īsti sanācis, un tam ir dažādi iemesli, par kuriem gadiem ilgi teikuši gan vietējie, gan arī ārvalstu investori.

Ļoti labi ekonomisko aktivitāti valstspilsētās raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem. Ja 2022. gadā vidēji uz katriem 1000 iedzīvotājiem valstī bija 91 aktīvi strādājošs uzņēmums, tad Rīgā aktivitāte bija lielāka — tie bija jau 115 uzņēmumi, bet Daugavpilī bija viszemākais rādītājs valstī un teju uz pusi mazāks nekā galvaspilsētā — 56 uzņēmumi. Situācija nav iepriecinoša arī Ventspilī — 64 uzņēmumi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, Jēkabpilī — 62, Rēzeknē — 68. Arī Jelgavā, kas atrodas tuvu Rīgai un ir dažādas bijušās rūpnieciskās teritorijas, kur attīstīt uzņēmējdarbību, uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir tikai 71 uzņēmums. Nosacīti labāka situācija ir Valmierā — ar 88 uzņēmumiem, Jūrmalā — ar 83 un Liepājā — ar 82 uzņēmumiem. Ogre kūļājas kaut kur pa vidu, arī neraugoties uz tuvumu Rīgai un pieejamo infrastruktūru, — uz katriem 1000 iedzīvotājiem tur aktīvi darbojas 78 uzņēmumi. 

Lai gan pastāv dažādas atbalsta programmas, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, secinājums ir viens — valstī aktīvi attīstās tikai trīs pilsētas — Rīga, Valmiera un Liepāja. Turklāt ir jāuzteic pēdējo divu valstspilsētu pašvaldības, kuras dara visu iespējamo, lai piesaistītu tieši savām pilsētām investīcijas un jaunus uzņēmumus. Uz Rīgu to gan grūti attiecināt, un tas galvaspilsētai rada problēmas, konkurējot ne tik daudz ar citām Latvijas valstspilsētām, bet gan ar Baltijas valstu lielākajām pilsētām. 

Investīciju vide kopumā nav pievilcīga

Būtiska problēma ekonomikas iekustināšanai patlaban ir ārvalstu investīciju trūkums, tāpat arī nepietiekama vietējo uzņēmēju aktivitāte. No vienas puses, šai problēmai ir izskaidrojums. Lai apkarotu augsto inflāciju, kuru piedzīvoja Eiropas valstis pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, Eiropas Centrālā banka būtiski palielināja bāzes procentu likmes ar mērķi bremzēt ekonomikas attīstību, kas savukārt noved arī pie cenu samazināšanās. Diemžēl šī bremzēšana radījusi problēmas ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī vairākām citu valstu ekonomikām, piemēram, Vācijai, kas ir būtisks Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas eksporta tirgus. Nav kur likt preci — nav vajadzības attīstīt ražošanu, tātad nav nepieciešamas investīcijas. 

Savukārt, runājot par ārvalstu investīcijām, arī tās pēdējos gados uz Latviju ir nākušas visai kūtri. Latvijas politiķi steidz aizsegties ar ģeopolitisko situāciju, ka pārāk tuvu esam Krievijai un Baltkrievijai. Ārvalstu investori gan piebilst, ka investīcijās kūtrumu rada drīzāk vairums jau gadiem nerisinātu iekšējo problēmu. Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā bija sasniedzis viszemāko vērtību — 1,9 punktus no pieciem.

«Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi — samazinājies to investoru skaits, kuri plāno turpmāk ieguldīt Latvijā: no 79% 2022. gadā līdz 67% 2023. gadā. Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīciju piesaistes mehānismu trūkums,» medijiem norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa–Zaščirinska. Viņa piebilda, ka Latvijas izaicinājums ir arī ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. «Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā,» secināja Z. Elksniņa–Zaščirinska. 

Investīcijas uzkrājas lēni

Pēdējos divos gados ārvalstu investori nav traukušies ieguldīt ļoti lielus līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā. Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, 2022. gada beigās uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas sasniedza 22,7 miljardus eiro, pērnā gada beigās — 24,9 miljardus, savukārt šī gada trešajā ceturksnī, lai arī bija kāpums, tomēr salīdzinoši neliels — uzkrātās investīcijas sasniedza 25,4 miljardus eiro. Izskatās, ka milzu projekti līdz gada beigām netiks pabeigti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), kas pārtop par vienu no galvenajām investīciju piesaistes un atbalsta organizācijām, pēdējo gadu apkopotā informācija uzskatāmi liecina, ka uzņēmēji, kuri Latvijā nāk ar augstas pievienotās vērtības investīcijām, joprojām labprātāk paliek Rīgā. Tā 2022. gadā no 40 investīciju projektiem 25 tika realizēti tieši Rīgā/Pierīgā. Savukārt 2023. gadā no 46 realizētajiem investīciju projektiem 24 bija Rīgā/Pierīgā, bet otrs labākais rādītājs bija Kurzemes reģionā — jau 12. 

Ir arī labi piemēri

Neskatoties uz kopējo ne īpaši veiksmīgo situāciju, tomēr ir arī labie piemēri. Tāda ir Liepāja: pašvaldība aktīvi attīsta iepriekš degradētās teritorijas gan tur, kur savulaik strādāja Liepājas metalurgs, gan arī Karostā. Piemēram, Karostas industriālajā parkā šogad atklātajā zirņu un pupu pārstrādes ražotnē Golden Field Factory LV, kuras gala produkts ir augu valsts proteīns jeb olbaltumvielas, ieguldīti 16 miljoni eiro. 

LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs norāda vēl uz vairākiem projektiem, ar ko patlaban strādā aģentūra, mēģinot investīcijas piesaistīt tieši reģioniem. «Var minēt pēdējo gadu lielāko biorafinēšanas rūpnīcas projektu Fibenol Valmierā. Latgales un Liepājas speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) ir vairāki projekti, kas saistīti ar ražošanas attīstību. Tāpat būtiska loma ir atjaunīgās enerģijas projektiem, tostarp hibrīdparkiem (saules un vēja enerģija),» uzsver V. Zinkevičs un piebilst, ka tomēr reģionos un jo īpaši Latgalē pierobežas teritorijās investīcijas piesaistīt ir sarežģītāk, jo tur bieži vien trūkst nepieciešamās infrastruktūras un pieprasītā darbaspēka.

Kā uzsver Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš jau vairākus gadus pēta tieši reģionu attīstības tendences, vidēji pēdējā desmitgadē (no 2010. līdz 2022. gadam) Rīgā ieguldījumi pamatkapitālā sasniedz 54,5% no Latvijas kopējā apjoma, Pierīgā tie ir 17%, Kurzemē — 9,4%, Zemgalē — 7,2%, Vidzemē — 5,9%, Latgalē vien 5,8%. 

«Pilsētas, kas aktīvi piesaista uzņēmumus, var saņem investīcijas, kas ir ļoti ievērojamas pret to ekonomiku lielumu. Tā šogad Dobelē sāka darbu Tenax Panel rūpnīca, kurā ieguldīja 13 miljonus eiro, Rīgā proporcionāli iedzīvotāju skaitam tie būtu ap 900 miljoniem eiro. Valmierā ir sākts darbs pie Fibenol rūpnīcas izveides, kurā plāno ieguldīt 700 miljonus eiro, kas Rīgā proporcionāli pilsētas lielumam būtu 20 miljardi eiro, kas aptuveni līdzinātos ieguldījumiem pamatlīdzekļos visā Latvijas ekonomikā divos gados,» skaidro P. Strautiņš. Viņš arī uzteic Liepājas panākumu stāstus par ieguldījumiem rūpniecībā. Līdz ar to secinājums ir viens — investīciju piesaiste ir pašu rokās. 

Galvenā problēma — darbaspēks

Taču arī pašas aktīvākās pašvaldības saskaras ar būtisku problēmu, kura traucē ekonomikai attīstīties daudz straujāk, proti, uzņēmumiem atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums. 

«Investīcijas plūst uz vietām, kurās pieejams atbilstošs un kvalificēts darbaspēks, kā arī industriālās teritorijas — gan jau apbūvētas, gan sagatavotas jaunu investoru ienākšanai. Reģioni, kas spēj nodrošināt šo infrastruktūru, kļūst daudz pievilcīgāki starptautiskiem investoriem. Tāpat būtiska ir cieša sadarbība starp vietējiem darba devējiem un izglītības iestādēm. Nodrošinot, ka izglītības sistēma spēj sagatavot kvalificētus speciālistus, kas atbilst industrijas prasībām, tiktu veicināta ilgtermiņa uzņēmējdarbības attīstība reģionā,» norāda LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs V. Zinkevičs. 

LIAA ir secinājusi, ka, ņemot vērā aizvien pieaugošos demogrāfiskos izaicinājumus, turpmāk vairāk būs jākoncentrējas uz efektīvu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tas nodrošinātu daudz straujāku ekonomisko izaugsmi, dažādotu investīcijas un sekmētu ekonomikas noturību pret visāda veida izaicinājumiem. «Mums ir grūti konkurēt ar piedāvājumu projektos, kuros īsā laika sprīdī ir nepieciešami, piemēram, 600 inženieri, bet mēs varam labi konkurēt mazāka mēroga projektos, kur arī reģionos būtu iespējams piesaistīt nepieciešamo darbinieku skaitu,» saka V. Zinkevičs. 

Tiesa, kā jau tika minēts, darbaspēka trūkums, tā novecošanās un neatbilstošas prasmes tieši reģionos sagādā būtiskas galvassāpes daudzviet. Bilance iepriekšējā numurā jau rakstīja, ka arvien asāk pilsētas izjūt arī mājokļu trūkumu, lai varētu piesaistīt motivētākus un izglītotākus speciālistus.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kuras ir ekonomiski aktīvākās valstspilsētas?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada novembra (515.) numurā.

Lasiet arī: