Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība – tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Ekonomisti vietnē Makroekonomika.lv Latvijas bankas ekonomisti Mareks Mateušs un Nikolā Gavuāls norāda, ka viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu loma Latvijas ekonomikā ir neliela – tie veido vien 4% no kopējās pievienotās vērtības un 9% no nostrādāto stundu skaita.
Ekonomisti secinājuši, ka šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti, kā arī šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida – mazkapitāla uzņēmumu – rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos.
Latvijas Bankas ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā aptuveni 25% uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem piesaistīt ārēju finansējumu, bet arī rada negatīvu priekšstatu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas savukārt var atturēt investīcijas un vājināt uzticību kopējai uzņēmējdarbības ekosistēmai.
Augstākajā punktā – 2008. gadā – aptuveni 40% no visiem Latvijas uzņēmumiem bija ar negatīvu pašu kapitālu. Šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā ASV – aptuveni 10% 2007.gadā, vai vidēji Eiropas Savienībā – aptuveni 20% 2012.gadā.
Tomēr ekonomisti vērš uzmanību, ka pēdējo 15 gadu laikā negatīva pašu kapitāla uzņēmumu īpatsvars kopējā Latvijas ekonomikā ir būtiski samazinājies. Īpaši tas redzams periodā pēc 2016. gada. Ja vēl 2016. gadā aptuveni 35% uzņēmumu darbojās ar negatīvu pašu kapitālu, tad 2022. gadā tādi bija tikai 25% no visiem Latvijas uzņēmumiem.
Tāpat ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu nodarbināja aptuveni 11% no kopējā nodarbināto skaita un veidoja tikai 7% no kopējā apgrozījuma. Turklāt to ieguldījums kopējā pievienotajā vērtībā bija vēl mazāks – tikai ap 4%.
Lai gan šie uzņēmumi nodarbina 11% no kopējā nodarbināto skaita, kopējais nostrādāto stundu skaits šajos uzņēmumos veido mazāk – ap 9% no visām nostrādātajām stundām. Tas liecina, ka šie uzņēmumi daudz biežāk nodarbina nepilnas slodzes darbiniekus.
Tātad, lai gan uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu veido būtisku daļu no visiem uzņēmumiem Latvijā, to loma ekonomikā ir visai ierobežota, secina ekonomisti.
Sadalot pa nozarēm, vairāk nekā puse no uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu koncentrējas tikai četrās nozarēs:
- vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,
- profesionālie pakalpojumi, piemēram, grāmatvedības ārpakalpojumi,
- apstrādes rūpniecība,
- būvniecība.
Galvenais iemesls, kādēļ tieši šīs nozares tik būtiski ietekmē kopējo uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu īpatsvaru, ekonomistu skatījumā ir visai triviāls, – šajās nozarēs gluži vienkārši ir lielāks uzņēmumu skaits nekā citās nozarēs, kas dabiski noved pie augstāka uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu skaita.
Savukārt raugoties uz negatīva pašu kapitāla uzņēmumu īpatsvaru pa nozarēm, augstākie rādītāji redzami pakalpojumu nozarēs, informē ekonomisti. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē gandrīz katrs otrais uzņēmums darbojas ar negatīvu pašu kapitālu. Tāpat augsts negatīva pašu kapitāla īpatsvars ir arī “Citu pakalpojumu” nozarē, kurā ietilpst, piemēram, individuālie pakalpojumi kā frizētavas un apģērbu tīrītavas, datoru un mājsaimniecības preču remonts, kā arī dažādas sabiedriskās organizācijas, tostarp darba devēju un arodbiedrību apvienības.