Samazinājies neuzrādītā un nesamaksātā algas nodokļa īpatsvars

Pērn algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais novērtējums par 2024. gadu.

VID skaidro, ka nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Novērtējot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas jeb tā dēvētās aplokšņu algas īpatsvars.

Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā - pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.

Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots "aplokšņu" algas īpatsvara pieaugums. Dienestā uzsver, ka šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.

Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu - VSAOI un IIN - plaisas īpatsvaros.

2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu (2020. un 2021 .gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022. gadā - 20,6%, 2023. gadā - 15,8%).

Būtiski jeb par četriem procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa.

Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā - 18%, 2022. gadā - 17,5%, tad 2023.gadā - 14,6%, bet vēl mazāka 2024.gadā - 13,8%.

Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, sauszemes un cauruļvadu transports, vairumtirdzniecība.

Kā skaidro VID, plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība.

Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023. gadā no 500 eiro uz 620 eiro un 2024. gadā uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī, norāda VID.

• Vidējā bruto darba samaksa Latvijā pirmajā ceturksnī – 1 757 eiro
• Inflācija un zemais bezdarbs veicina algu pieaugumu
• Darba tirgus spiež uz algām