0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESKredītbiroju darbība sekmēs kredītinformācijas aprites uzlabošanos Latvijā

Kredītbiroju darbība sekmēs kredītinformācijas aprites uzlabošanos Latvijā

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi likumprojektu "Kredītbiroju likums", kurā noteikti kredītbiroja darbības un kredītinformācijas apstrādes nosacījumi, kredītinformācijas glabāšanas termiņi, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju.…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ekonomikas ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi likumprojektu "Kredītbiroju likums", kurā noteikti kredītbiroja darbības un kredītinformācijas apstrādes nosacījumi, kredītinformācijas glabāšanas termiņi, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Sagaidāms, ka komersantiem (kredītbiroja dalībniekiem) kredītbiroji palīdzēs novērtēt iespējamā sadarbības partnera kredītrisku, tādējādi pasargājot tos no zaudējumiem, ko varētu radīt nenomaksāti rēķini un "sliktie" debitori, samazināt klientu nenokārtoto saistību apjomu un samazināt komersantu izmaksas par darījumu risku kontroli. Savukārt iedzīvotājiem kredītbiroju darbības rezultātā varētu tikt atvieglota piekļuve kredītresursiem un pakalpojumiem ar pēcapmaksu, samazinātos pārmērīgas aizņemšanās risks, samazinātos ļaunprātīgo nemaksātāju radītie zaudējumi komersantiem, kas jāsedz pārējiem klientiem caur pakalpojumu cenām, un būtu iespējams efektīvi kontrolēt savu datu pareizību un izmantošanu. "Uzskatām, ka kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus, uzlabos vispārējo maksāšanas disciplīnu, kā arī samazinās nenokārtoto saistību apjomu", Kredītbiroju likumprojekta izstrādes mērķi uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norāda: "Kredītspējas vērtēšana ietver arī iespējamā klienta vai klienta identitātes pārbaudi, jo kredītbiroja dalībniekam, lai vērtētu iespējamā klienta vai klienta spēju pildīt līguma saistības, ir jāpārbauda, vai tas ir sniedzis patiesas ziņas par sevi. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām (FPDAL), Kredītbirojs nedrīkst apstrādāt personas sensitīvos datus, t.i. datus, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi. Piemēram, ziņu par fizisku personu parādiem ārstniecības iestādēm iekļaušana kredītbiroja datu bāzē notiek, neatklājot kredītbirojam sensitīvos datus par personas veselību. Papildus likumā noteiktajam speciālajam regulējumam, kredītbirojam būs jāreģistrē personas datu apstrāde arī atbilstoši vispārīgajam FPDAL regulējumam. Attiecīgi, runājot par Datu valsts inspekcijas (DVI) lomu licences izsniegšanas un uzraudzības nodrošināšanā, jāatzīmē, ka DVI tiks paredzētas tiesības pieņemt lēmumus par licences darbības apturēšanu vai anulēšanu, veikt pārbaudes un auditus kredītbirojā, kā arī īstenot citas tiesības, kas ir paredzētas DVI personas datu aizsardzības jomā." Latvijas Komercbanku asociācijas projektu vadītājs Jānis Timermanis skaidro: "Kredītbirojus var salīdzināt ar kredītreitingu aģentūrām - kredītreitingu aģentūras novērtē valstis un lielus uzņēmumus, savukārt kredītbiroji darbojas mikrolīmenī, veidojot iedzīvotāju kredītatskaites. Pasaules prakse rāda, ka kredītbiroju darbības rezultātā, palielinās ne tikai kredītresursu pieejamība, bet arī uzlabojas finansiālo saistību izpildes disciplīna valstī ilgtermiņā un samazinās pārmērīgas aizņemšanās risks. Kredītbiroju galvenais uzdevums un bizness ir precīzas un pilnīgas informācijas apkopošana kredītatskaitē, lai palielinātu uzticibu starp darījumā iesaistītajām pusēm."   Plānots, ka Ministru kabineta sēdē likumprojektu "Kredītbiroju likums" skatīs š.g. 23.aprīlī, detalizēti ar to var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30403