Bilances TV: Ko paredz FM piedāvājums par diferencēto neapliekamo minimumu?

Video sižetā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins stāsta par to, ko paredz ministrijas rosinātais diferencētā neapliekamā minimuma piedāvājums, kāpēc tas izstrādāts, ko tas nozīmēs nodokļu maksātājiem, kā arī, vai tas ko mainīs grāmatvežu darbā.

I. Šņucins kliedē izskanējušās bažas par to, ka modeļa ieviešana jau nākamajā gadā visiem nozīmēs reālo, tūlītējo algas ieņēmumu samazināšanos. Izmaksājot algas, nākamgad joprojām tikšot piemērots līdzšinējais neapliekamais minimums (75 eiro), taču vienlaikus jau veidosies uzkrājums no palielinātās likmes, kuru nodokļu maksātāji, iesniedzot ienākumu deklarācijas, varēs atprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta 2017. gadā.

Vienlaikus Šņucins nepiekrīt apsvērumiem, ka lielai daļai zemāko algu saņēmēju varētu trūkt zināšanu par jauno kārtību un tie deklarācijas nemaz neiesniegs. Šņucins uzsver, ka deklarāciju iesniegšanai par neapliekamā minimuma atmaksu, tāpat kā citos atmaksu pieprasīšanas gadījumos, būs triju gadu termiņš, un tas esot pietiekams laiks, lai 99,9% nodokļu maksātāju to izdarītu. Tomēr tie, kas to neizdarīs, savu naudu zaudēs.

Birokrātiski sarežģītais risinājums ar deklarāciju iesniegšanu un atmaksu kārtību esot izvēlēts tāpēc, ka valstij to ir vieglāk administrēt, kā arī, lai izvairītos no situācijām, kad nodokļu maksātāji neprecīzu aprēķinu rezultātā paliek parādā valstij, atzīst Šņucins. Tomēr neapliekamā minimuma izmaksas aizturēšanu par valsts veiktu aizņemšanos no iedzīvotājiem viņš neuzskata, drīzāk tas esot vērtējams kā valsts pretimnākšana, pozitīvs solis pretim ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, turklāt arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme Latvijā neesot augsta, salīdzinot ar citām valstīm.

Pagaidām jaunā kārtība vēl nav apstiprināta, par to drīzumā notikšot diskusijas ar sociālajiem partneriem (uzņēmējiem un arodbiedrībām). Nav izslēgts, ka modelis vēl tomēr tiks būtiski koriģēts.