Atsākas diskusija par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligāto profesionālo civiltiesisko apdrošināšanu
Vakar, 15. augustā, uz diskusiju kopā pulcējās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji, lai pārrunātu Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", paredzot, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būtu nepieciešama savu sniegto profesionālo pakalpojumu obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA).Šāda ideja no ministrijas ierēdņu puses bija izskanējusi jau pirms vairākiem gadiem, bet diskusija aizsākusies vēl 2010. gadā, kad laikrakstam "Dienas bizness" Lienīte Caune, tolaik, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, minēja: "Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam - ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Šāda ideja no ministrijas ierēdņu puses bija izskanējusi jau pirms vairākiem gadiem, bet diskusija aizsākusies vēl 2010. gadā, kad laikrakstam "Dienas bizness" Lienīte Caune, tolaik, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, minēja: "Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam - ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām, klients nenes par to atbildību. Mums nodokļu likumdošana ir tik smaga, ka mēs paši reizēm nesaprotam - trīs reizes lasām un rakstām vēstules, lai mums izskaidro šo vai citu normu." Viņa arī laikrakstam norādīja, ka nesaprot tos ārpakalpojumu sniedzējus, kuri saka, ka ir pilnīgi pārliecināti par sevi un saviem darbiniekiem un viņiem apdrošināšana nav nepieciešama.
Patlaban Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, grāmatvedības uzņēmumiem nepastāv obligāta prasība apdrošināt savus pakalpojumus, kamēr tāda ir ieviesta Polijā. Pirms trim gadiem no Finanšu ministrijas puses izskanēja rosinājums kā minimālo apdrošinājuma summu noteikt 3000 eiro, kas apdrošināšanas kompānijām gan nešķiet īsti piemērota. Kādam jābūt apdrošināšanas segumam un attiecīgi iemaksājamām prēmijām, pēc kādiem kritērijiem apdrošinātāji vērtēs ārpakalpojumu sniedzēju atbildību, vai tiks apmaksāti grāmatveža kļūdas dēļ klientam Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinātās soda naudas un nokavējuma procenti par laikā nenomaksātajiem nodokļiem, vai nepieciešams apdrošināt arī grāmatvežu sniegtos konsultāciju pakalpojumus, finanšu plānošanu, kāda ir apdrošinātāju līdzšinējā pieredze ar tiem grāmatvedības uzņēmumiem, kas savu darbību jau ir apdrošinājuši brīvprātīgi, raisījās sarunas grāmatvežus pārstāvošās organizācijas un Latvijas Apdrošināšanas asociācijas biedru starpā. Atgādinām, ka Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija 2015. gadā apvienojās ar Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociāciju (LATGRAASA). LRGA mērķis ir īstenot biedru profesionālo, ekonomisko un sociālo interešu aizsardzību, kā arī veicināt radošo spēju un lietišķo īpašību attīstīšanu.
Patlaban likumprojekts vēl ir tikai tapšanas stadijā, tāpēc nozares pārstāvjiem ir laiks izteikt savus priekšlikumus, lai pārstāvētu savu viedokli sarunās ar Finanšu ministriju. Par to, ko rosina apdrošinātāji un kāda ir viņu diskusijā paustā nostāja, pēc kādiem kritērijiem iesaka vadīties LRGA, tiks gatavota publikācija žurnāla BILANCE septembra otrajā numurā, līdz tam laikam aicinām ikvienu ārpakalpojuma sniedzēju izteikt savu viedokli portālā komentāru sadaļā vai sūtot e-pastu: [email protected].
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.